88. Vai saderināšanās uzliek pienākumu?


Velna pārstāvji Baznīcā

Kas tad ir bijis tas, kas bez zināšanām aptumšojis Dieva padomu? Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes par lietām: tās man bija pārāk brīnišķīgas parādības, un tās izprast man nebija iespējams. (Īj.42:3)

Velna pārstāvji Baznīcā


Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuriem nav jēgas?

Celies, apjoz kā varonīgs cīnītājs savus gurnus, tad Es tev jautāšu, bet tu Man atbildi! Kur tu biji tolaik, kad Dievs zemi veidoja? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts! Kas ir noteicis tās samērus – tu laikam to zini? Vai kas pāri tai ir izstiepis mērauklu? Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti, vai kas ir licis tās stūra akmeni, kad visas rīta zvaigznes kopā dziedāja un visi Dieva dēli gavilēja? (Īj.38:2-7)

Kas dodas augšup pret debesīm un atkal nokāpj lejā? Kas satver vēju savās rokās? Kas saista ūdeņus, pārsegdams tos ar cietu pārklāju? Kas ir stingri nopamatojis visus pasaules galus? Kā sauc Viņu un kā sauc Viņa dēlu? Vai tu to zini? (Sal.pam.30:4)

Un kas noslēdza jūru ar stipriem vārtiem, kad tā, dzīvi burbuļodama, izplūda ārā no savas mātes klēpja tolaik, kad Dievs mākoņus tai izveidoja par tērpu un ietīstīja to tumsā it kā tinamos autos? Kad Dievs tai noteica Savu nolikto robežu un pielika šai robežai aizšaujamās bultas un durvis, un teica: līdz šai vietai tu plūdīsi, bet ne tālāk, un šeit lai norimst tavi lepnie viļņi! (Īj.38:8-11)

Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuriem nav jēgas? Kas ir tas, kas spirinās Dievam pretīm? Kas ir tas, kas grib parādīt sevi gudrāku par Dievu esam? Kas cits kā vien velns un vecā čūska, kas cilvēka prātu ir samaitājis, ka nevaram paši savu gudrību aizliegt.

Ja es pats esmu gana gudrs, tad man cita padoms nav nepieciešams. Ja es pats esmu gana pilnīgs, tad citu palīdzība man šķiet lieka, kaitinoša un apkaunojoša. Ja es esmu jau pestīts, tad pestītājs man vairs nav nepieciešams. Ja pēc Kristībām tālāk tas ir katra personīgais uzdevums un atbildība par sevis svētdarīšanu, tad kristietim tiešām Kristus vairs nav vajadzīgs.

Vai velns nebīstas Jēzus vārdu tā, ka viens mazs vārdiņš viņu spētu patriekt? Vai velns varētu ar viltu vai spēku iespiesties Baznīcā? Protams, ka nē, bet tāpēc jau viņš arī meklē tikt tur iekšā caur tiem, kas apliecina, ka esot īstie baznīcas locekļi [Jē, tajos īstajos baznīcēnos tas velns ir iekšā]…

…Un laukā no sevis tu ne velna nevari dabūt [pašu spēkiem nav iespējams tikt no velna vaļā]. Tikai ticībā es varu teikt velnam – tu vari nolaizīt man pakaļu (ja vien spēj tikt tai klāt), jo es esmu atpirkts no tavas varas un grēka samaitātās pasaules bauslības, un pats no sava miesas prāta važām.

Kristīgā ētika, morāle, tikumība? Jā, tās gan ir dikti lab-skanīgas miega dziesmiņas, aiz kurām paslēpt savu dabu (no kuras pašiem kauns), bet vai zini, kas aiz tā “pareizā skaistuma” stāv?

Jē – hē! …pareizi – tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuriem nav jēgas!

Birkas: , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

7 atsauces par “Velna pārstāvji Baznīcā”

  1. luterānis:


    Kristīgā ētika, morāle, tikumība? Jā, tās gan ir dikti lab-skanīgas miega dziesmiņas, aiz kurām paslēpt savu dabu (no kuras pašiem kauns), bet vai zini, kas aiz tā “pareizā skaistuma” stāv?
    Ej nu, teolog, Kristīgā ētika, morāle, tikumība normāli ir bauslības trešais pielietojums saskaņā ar luterisko dogmatiku.8-)

  2. talyc:


    mm.. vai šis tevi uzrunā?

  3. luterānis:


    Vai kristīgo ētiku LA pie Dr.R.Slencskas nemācījies?
    Vai dikti lab-skanīga miega dziesmiņa aiz kuras paslēpt savu dabu bija?

  4. talyc:


    Redzi, esmu mācījies gan to gan šo:

    “Taisno mute pauž gudrību, bet viltnieku mēle tiks izdeldēta.
    Taisno lūpas pauž dziedinātājas atziņas, bet bezdievīgo mutes vārdi stāsta aplamības (Sal. pam. 10:31-32).”

  5. luterānis:


    Jā, Svētajos Rakstos ir daudz gudrības , arī šī -
    Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi kļuvuši viltnieki, čūsku inde ir aiz viņu lūpām. Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma. Viņu kājas steidzas izliet asinis, posts un bēdas ir uz viņu ceļiem, un miera ceļa viņi nepazīst.

  6. talyc:


    Tad nu (ja reiz zini) tad ar pieķeries gudrībai (kā to atrodam Sal. pam. 1. nod.):

    … Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas! Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis.

    Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu putnu acu priekšā, bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības. Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem.

    Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij; tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā: “Cik ilgi jūs, nejēgas, mīlēsit vieglprātību, cik ilgi zobgaļiem patiks visu apsmiet un ģeķi ienīdēs atzīšanu? Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai! Redzi, es gribu jums izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus. Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par manu pārmācību, tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties, un, kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss un kad jūs vispār pārņems likstas un bēdas, tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs.
    Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā, ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manu pārmācību; tad lai nu viņi bauda no sava ceļa augļiem un lai atēdas paši sava padoma…

    - – -

    vai ne tāpēc mēs nošķiramies(tiekam atšķirti) no tādiem, kas saucās (grib saukties) baznīca, taču tālāk par gribēšanu un tukšiem lozungiem ar nekad nav tikuši

  7. luterānis:


    vai ne tāpēc mēs nošķiramies(tiekam atšķirti) no tādiem, kas saucās (grib saukties) baznīca, taču tālāk par gribēšanu un tukšiem lozungiem ar nekad nav tikuši.
    Gluži manas domas.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.