136. Kādā stāvoklī cilvēks ir iedzimtā grēka dēļ?


Vajāto atbildība pasaulē

Līdz ar trešo priekšlasījumu mēs esam nonākuši pie mūsu pārdomu par abām valstībām noslēguma. Tamdēļ atsauksim atmiņā svarīgāko no iepriekšējiem diviem priekšlasījumiem.

Vajāto atbildība pasaulē


Ievadā bija norāde uz to, ka mācībā par abām valstībām nav runa par apceri vai par teoriju, bet gan par notikumiem, kas atraisās mūsos un ap mums un kurus mums atklāj Dieva vārds Svētajos Rakstos: kur tiek pasludināta Dieva valstība, izlaužas neatvairāms pretstats attiecībā uz šīs pasaules valstību vai valstībām.

Pirmais priekšlasījuma caurauda Kunga vārds: “Mana valstība nav no šīs pasaules” (Jņ.18:36). Turpinājumā runa bija par sekošanu, par kristiešu sekošanu krustam un sevis pielīdzināšanu Kristus tēlam. No tā izrietēja: abu valstību saskares vieta ir mūsos pašos.

Otro priekšlasījumu caurauda Kunga vārds: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” [Mt.28:18]. Tajā runa bija par Kristus valdīšanu un par kristiešiem uzlikto uzdevumu. Kristiešiem uzliktais uzdevums izriet no pavēles doties misijā: “ Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva un Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.”

No tā ir jāpatur vērā: Nevis Dieva tauta būtu kāda viena noteikta tauta, bet gan Dieva tauta tiks aicināta un sapulcināta no visām pasaules tautām. Tas neizsaka, ka kristiešiem piederēs universāla vara, bet gan visdrīzāk tādu faktu, ka Dieva tiesa ir pasludināta pār visu pasauli. Glābšanas iespēja ticībā Jēzum Kristum ir kristīgās sludināšanas iemesls un mērķis.

Arī kristiešu atbildībai par pasauli ir sava novietne šajā tematikā. Draudze ir iepazinusi Dieva gribu saglabāt no Viņa atkritušo pasauli par spīti grēkam; tā ir iepazinusi arī Dieva Likumu, kas kalpo šai saglabāšanai, regulējot cilvēku kopdzīvi; tā pazīst arī Dieva žēlastību un mīlestību Jēzū Kristū glābt grēka, velna un nāves varā esošo cilvēku.

Kristīgā draudze atšķiras no pasaules ar tai doto Jēzus Kristus pilnvaru piedot grēkus, lai tie netiktu pieskaitīti gaidāmajā Dieva tiesā. Zinot nemainīgo Dieva gribu saglabāt pasauli un cilvēku kopdzīvi par spīti grēkam un nāvei, draudze ir saistīta ar pasauli, un tās atbildība par pasauli – šajā zināšanā mācīt citus, apgaismojot viņu dvēseles un būt nomodā par tiesību un likumības pamatu saglabāšanos. Valsts resp. valdošie (valdošā kārta) ir iecelti no Dieva un viņiem ir dota pilnvara un uzdevums, sakārtot un sargāt grēka varai pakļauto cilvēku kopdzīvi.

Guvusi ieskatu Dieva darbos un Viņa gribā, kristīgā draudze apjēdz savu atbildību par pasauli. Tā ir no pasaules vajāto atbildība par pasauli, jo Dieva vārds, pausts Viņa Likumā un Evaņģēlijā, bieži vien šajā pasaulē izraisa asas sadursmes.

Līdz ar to mēs esam nonākuši pie abu valstību saistības un nošķiršanās mūsu sabiedrībā. Tas katrā ziņā nav attiecināms tikai uz baznīcas un pasaules attiecību jomu; bieži vien frontes līnijas iet cauri pašām baznīcām. Jo beigu tiesa, kā rakstīts 1.Pēt.4:17, sākās vispirms pie Dieva nama, tātad “papriekš pie mums”.

Vadoties no šādas situācijas mēs vispirms lūkosimies uz Kristus apsolījumu un kristiešu cerību.

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.