Vai tu jau esi pārgājis uz pareizāko draudzi?
Noklausies šo e-publikācijuReizēm mums nākas dzirdēt, ka kristieši maina draudzes, konfesijas, reliģijas vai pat atsakās no ticības. Būtībā šīs norises var saukt vai nu par atkrišanu vai atgriešanos, kaut arī tautā to sauc par konvertēšanos vai pāriešanu.
Atkrišana var būt ne vien atteikšanās no kristīgās ticības, bet arī pievienošanās heterodoksām vai pat ķecerīgām baznīcām vai grupām.
Heterodoksas baznīcas ir tādas, kas līdzās Dieva vārda patiesībai pieļauj un pacieš maldus savas baznīcas sludināšanā un praktiskajā dzīvē. Iespējams, ka šī baznīca ir brīnišķīgs plācenis, tomēr nedaudz rauga spēj saraudzēt visu mīklu. Cilvēks, kas atrodas tādā baznīcā vai arī pievienojas tādai, tiešākajā veidā riskē nemanot nonākt maldu mācību iespaidā.
Ķecerīgas jeb herētiskas baznīcas ir tādas, kas nepārprotami māca pretēji Svēto Rakstu mācībai.
Parasti izkropļota tiek Bībeles mācība par grēcinieka taisnošanu vienīgi ticībā Kristus nopelnam. Līdz ar to ieviešas virkne citu maldu. Vieni ceļ godā paša cilvēka spējas vai liek cilvēkam censties un strādāt pelnot Debesu algu. Citi māca paļauties nevis uz Kristu, bet uz virkni svētajiem, kas it kā palīdzot. Tāpat tas izkropļo arī mācību par Baznīcu un kalpošanas amatu, parasti Kristīgo Baznīcu izprotot kā šīs pasaules organizāciju, kam jāiemanto vara, bet garīdzniecība tad kļūs par sava veida garīgu kārtu, kas kvalitatīvi atšķiras no pārējiem kristiešiem utt.
Atgriešanās, savukārt, ir heterodoksas vai ķecerīgas baznīcas vai grupas atstāšana.
Iespējams, jūs sacīsiet, ka mūsdienās ir tik daudz konfesiju un draudžu, ka nemaz nav iespējama baznīca, kas māca pareizi un cīnās arī pret maldiem. Iespējams, jūs uzskatāt, ka katram ir sava taisnība un katrs var izvēlēties draudzi, kur viņam visvairāk patīk, savukārt, draudze var mācīt ko vien vēlas.
Tomēr Svēto Rakstu mācība ir skaidra un nepārprotama. Katrs var par to pārliecināties. Katrs var izvērtēt savas baznīcas ticības apliecību, mācības un praktiskās dzīves atbilstību Svētajiem Rakstiem, kā to darīja jūdi Berojā [Ap.d.17:11], jo Svētie Raksti māca, ka vienīgi Bībele ir mācības mēraukla, nevis mūsu patika vai nepatika, vai tas, ko atbalsta vairākums.
Diemžēl, īsteni 100% neheterodoksas (bez rauga piciņas) kristiešu kopības empīriski tik pat kā nav novērojamas – katra rūgst pa savam 8-(
Izņemot, protams, draudzi kurā esmu 8-)
mhm… m-luterānis, kā gan lai kāds varētu nošķirt maldus no patiesības bez svētā Gara palīga?
vai ne tamdēļ kristiešiem (un draudzei) ir dotas Gara dāvanas, lai Jēzus vārdu saņemtu skaidri un nesagrozīti? vai gan citādi ir iespējams patiesi teikt āmen, kā vien ticības vienprātībā?
Viens no tiešākajiem (un visprecīzākajiem) rādītājiem ir sirdsapziņa. Ja tev nākas teikt kopējo āmen (ti. patiesi, patiesi tā tas ir) tai vietā/tais lietās, kur tava iekšējā būtība šaubās, protestē vai ir klajā pretrunā ar mācīto vārdu, tas ir pirmais rādītājs, ka kaut kas nav kārtībā:
a) tava ticība nesaskan ar draudzes mācību, taču ar Rakstiem tā saskan
b) draudzes mācība nav īsti atbilstoša Bībeles mācībai, taču tu to pieņem
c) ne bībeles mācība ne draudzes mācība nesilda tavu patieso ticību
Proti:
kā reiz teicis svētīgais teologs Dr. Dž. Teodors Millers: