150. Ko Dievs ir darījis zināmu par Viņa personu darbiem?


Vai pārmetumi par Dieva dāvanu atmešanu ir pamatoti?

Mūsdienu dažādās “harizmātiskās” kustības bieži uzsver šo Gara dāvanu ārējo izpausmi kā absolūti nepieciešamu priekšnoteikumu, lai draudze varētu saukties par “patiesu draudzi” un tās locekļi par “patiesiem kristiešiem”. Radikālākās sektas uzsver, ka tikai tas kristietis ir īsts kristietis, ja viņam ir visas Pāvila 1.vēstulē korintiešiem pieminētās dāvanas. [12.nod.] Šādam uzskatam mēs nekur neatrodam pamatojumu Svētajos Rakstos, jo šādu prasību kristiešiem apustuļi nav izteikuši.

Iemesli šādam maldīgam sektu uzskatam var būt dažādi, bet galvenos varētu pieminēt:

  1. Ticības vājums, kad cilvēks sevī meklē kādas redzamas pazīmes, kurās viņš varētu pamatot savu ticību un pestīšanas pārliecību. Viņam nav spēka ticībā paļauties Dieva beznosacījuma žēlastības un pestīšanas apsolījumam Kristū. Šāds cilvēks nevēršas pie Dieva Vārda visā savā ticības nopietnībā, bet vēršas pie savām izjūtām un spējām, brīnumiem un zīmēm. Tādam cilvēkam par brīdinājumu mūsu Kungs saka: Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” [Mt.7:21-23]
  2. Cilvēks naivi domā, ka viņš citus varēs vest pie Kristus atziņas ar brīnumu un zīmju palīdzību, taču Bībele mums māca, ka pie ticības var nākt tikai caur Dieva Vārda skaidru pasludinājumu, kā to raksta apustulis Pāvils: “Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles.” [Rom.10:17]
  3. Lepnība, kad cilvēks ar kādu īpašu spēju vai dāvanu palīdzību grib dižoties, ka viņš ir labāks kristietis nekā tie, kuri ar šādām ārējām zīmēm nevar lepoties.

Mūsdienu sektu praksē bieži vien netiek atšķirti gari un cienītas Svēto Rakstu mācības, viņu “izrādēs” ar brīnumiem un dziedināšanu ir daudz falsifikāciju un melu, un viņu augļi nav tie, par kuriem Pāvils raksta vēstulē galatiešiem: “Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” [Gal.5:22] Viņu augļi ir miesas darbi, par kuriem Pāvils raksta: “Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība.” [Gal.5:19]

Katrā dzīvā kristiešu draudzē ir Dieva Gara dotas dāvanas, mūsu uzdevums ir tās apzināties, kopt un lietot. Tieši tāpat tas ir arī luteriskajās draudzēs, kuras bez lielības un skaļas reklāmas svētīgi saņem un lieto Dieva Gara dāvanas. Galvenais, lai mēs nedzītos pēc goda cilvēku priekšā, mantas un veselības, ko sola sektu maldu mācītāji, bet dzenamies Dieva prātu darīt tā, lai Viņa gods tiktu celts un līdzi celta kristīgā draudze.



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

19 atsauces par “Vai pārmetumi par Dieva dāvanu atmešanu ir pamatoti?”

  1. moritz:


    Mūsdienu sektu praksē bieži vien netiek atšķirti gari un cienītas Svēto Rakstu mācības, viņu “izrādēs” ar brīnumiem un dziedināšanu ir daudz falsifikāciju un melu, un viņu augļi nav tie, par kuriem Pāvils raksta vēstulē galatiešiem: “Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” [Gal.5:22] Viņu augļi ir miesas darbi, par kuriem Pāvils raksta: “Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība.” [Gal.5:19]
    ***
    ljoti tendenciozi… varu apgalvot, ka tieshi luterieshu lielaakaa masa nespiid ar Gara augljiem, bet miesas augljos ir paarbagaati… kaut gan, vareeju jau nerakstiit, taapat nepublicees…

  2. Roberto:


    draugs moritz,
    es labprāt arī kādreiz lasītu Jūsu argumentāciju, nevis tukšus apgalvojumus.

    Mēs taču būsim vienisprātis, ka visu normu mēraukla ir vienīgi Svētie Raksti:

    katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. [Mt.7:17-18]

    Jūsu frāze “varu apgalvot, ka tieshi luterieshu lielaakaa masa nespiid ar Gara augljiem” nepasaka neko, jo stāv rakstīts:

    Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi? [Mt.7:3]

    Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. [1.Kor.10:12]

    ar cieņu
    Jūsu e-minence

  3. moritz:


    vai god.bites kungs, citeejot gal.5:19 domaaja, ka sektas ir pilnas ar netikliibu, neshkjiistiibu un izlaidiibu, bet luterieshu draudzees proporcionaalaa paaraakumaa tomeer ir visi jaukie sv.gara auglji?
    par to manu agalvojumu… jeezus teica: “34 Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. 35 No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” liidz shim, cik naacies apmekleet draudzes un kontakteet ar cilveekiem, man bijis gruuti shaadas lietas saskatiit (pat vaarda lietoshanu aarpus dievkalpojuma), bet ja jau bite taa saka, tad laikam jaatic buus uz vaardu… tikai nevajag domaat, ka es ko pieprasu, es piedaavaaju aizdomaaties…

  4. Mulders:


    Jau vairākkārt esmu sacījis, ka pie Luterāņiem ir krutāk, mēs nākam pie ticības no Dieva Vārda vien, bez brīnumiem un “zīmēm” (vismaz hariku izpratnē). Hariki lielās, ka redz kā viņi ar brīnumiem daudzus ir pievērsuši. Nu mēs bez brīnumiem daudzus esam pievērsuši, kurš tad krutāks? :)

  5. moritz:


    mulder, es neesmu par pieveershanu caur briinumiem…

  6. moritz:


    o, paskat, ko lelb lapaa atradu:
    Jo kristieši neatšķiras no valsts iedzīvotājiem nedz ar rasi, nedz valodu, nedz tradīcijām. Jo viņiem nav savu pilsētu, nedz īpatnējas valodas, nedz dzīvesveida, kas kaut kādā veidā atšķirtos. Viņu uzvedības normas nav izgudrojuši filozofi vai pētnieki; kristieši arī neizliekas par kādu cilvēcisku mācību aizstāvjiem. Bet, dzīvodami gan grieķu, gan barbaru pilsētās, kā kuram sanāk, un sekodami vietējām ieražām, kas attiecas uz ēdienu, ģērbšanos un ikdienas uzvedību, viņi mums rāda savu brīnišķo un apzināti paradoksālo dzīves metodi. Viņi dzīvo savā zemē kā vienkārši ieceļotāji. Viņi ir pilsoņi – un uzvedas kā tādi, bet tomēr pacieš visu kā svešinieki. Katra sveša zeme ir viņiem kā mājas un dzimtā zeme – kā sveša. Viņi laulājas kā citi; viņiem dzimst bērni, bet viņi savus augļus/pēcnācējus neiznīcina. Viņiem ir kopīgs galds, bet ne kopīga gulta. Viņi ir miesā, bet nedzīvo pēc miesas iegribām. Viņi vada savs dienas uz zemes, bet ir debesu pilsoņi. Viņi paklausa likumiem, bet tai pat laikā stāv tiem pāri savā dzīvē. (Diognetam V)

  7. Ivars:


    Sveicinati.
    Bites kungs atlaujas tiesaat un spriest par citiem, lidz ar to uz lidzenas vietas sevi liek zem Varda zobena, ka taa nav labi un pareizi dariits.
    Kas attiecas uz draudzu(vai baznicu) dizosanos, ka ir “Vieniigaa Pareizaa” – varu tikai secinaat – praktiski visaas ir shii tieksme dizhoties ne ar Dievu un mekleet Kristu ne savos darbos, bet gan tuvaakajaa(kristietii).
    Diemzheel maz ir draudzu un ganu, kuri ruupejas par Dieva lietaam un savu tuvaako un ne pasaules godiibu…
    Skatiit un veerteet, visu paarbaudiit, kas labs to patureet. Visu meeraukla ir Biibele – visi principi un atbildes ir dotas.
    Var tikai priecaaties ja Kristus vaards tiek pagodinaats – vai tas buutu no “Visuma” baznicas, vai neatkariga draudze, kura meklee un godina Dievu…

  8. Mulders:


    Godināt Dievu var visādi… var ar lūpām, var ar sirdi :)

  9. Ivars:


    2 Mulders

    No sirds paarpilniibas mute runaa…:)

  10. Mulders:


    Nuja… ij jautājums ar ko Sirds pildās un ko Mute Runā. Ja tā nerunā skaidru valodu, tad kas ir sirdī? :)

  11. Ivars:


    Hmm…ja nerunaa skaidru valodu – vai tas neleicina par velmi “diljkjot uudeni”?…iemesli var buut apzinaati vai instinktiivi, vai ari abi. :)

  12. pinokio:


    Mjā… kad lūkojies uz Gal.5:22, visa muldētgriba pāriet… Džusss.

  13. wrc:


    Godīgi sakot, kad gāju luterāņu draudzē apm.8 gadus, Gara dāvanas neredzēju, izņemot tās, ko var redzēt arī pie pasaulīgiem cilvēkiem piemērotās situācijās, proti, miers, prieks, mīlestība, laipnība… bet protams, nekādu mēļu, nekādu pravietošanu, nedz dziedināšanu, Dies pasarg’ no tām, varētu izsaukties tolaik kāds uzticīgs luturs!:) Diemžēl arī pēc previešu dāvanas, uz ko Pāvils 1.Kor14:1 mudina īpaši, neviens nedzinās. Man nav šo ārējo dāvanu, bet tomēr es zinu cilvēkus, kam tās ir, un otrā svarukausā pēc tāda raksta tā vien prasās ielikt!!!
    Lai mums veicas/izdodas ar garīgām dāvanām, to novēlu sev un mums.

  14. wrc:


    Kļūdījos rakstībā. Domāts “praviešu dāvanas”, uz ko Pāvils 1.Kor14:1 mudina īpaši…
    Praviešu dāvana, citreiz tas ir pateikt īstos vārdus īstā laikā.

  15. Ingars:


    wrc – godīgi sakot, tu droši vien meklēji kaut kādu ārišķību vai varbūt gaidīji, ka kāds dikti reklamēs brīnumus, kā to dara harizmāti. Redz varbūt vajag ne ar miesas acīm, bet gara acīm saskatīt, ka mācītājs no kanceles ir reizē arī pravietis
    dziedināšanas notiek, un kā vēl, cik liecību nav dzirdēts, kad pēc aizlūgšanām ir miesīgas un garīgas dziedināšanas, tikai atšķirība tā, ka harizmāti jau to tik ļoti sakāpinātām emocijām izreklamē (ne jau lai Dievu pagodinātu, bet gan lai palielītos cik mes kruti)
    turklāt kā var tik klaji nonievāt tādas svētā gara dāvanas, kā kristība, svētais vakarēdiens (harizmātiskajās draudzēs tas tiek lietots necienīgi), pareiza bauslības un evaņģēlija sludināšana

    īpaši gribu atzīmēt, ka atslēgu vara, kad mācītājs Dieva vārdā pasludina piedošanu – šī Svētā Gara dāvana harizmātiskajās draudzēs VISPĀR NETIEK LIETOTA
    Patiesībā lielāko ties no viņiem dzird – glābiet manu miesu, dziediniet manu miesu (štrunts par manu garu)

    runāsāna mēlēs, hmm, varu gan pateikt, ka labāk, ja šī dāvana netiek lietota, nekā kad tā ir par piedauzību, kad harizmāti totāli ignorē bībelē teikto, ka nav pieļaujama publiska mēlēs runāšana, ja nav tulka.

    un par to mīlestību, prieku, mieru – domā, ka tās šeit bij domātas tās pašas pasaulīgās emocijas???? man gan šķiet, ka mīlestība un miers kristīgajā izpratnē ir krasi atšķirīgas lietas no pasaulīgās izpratnes

    un tad varbūt tā godīgi salīdzini – kā tad luterāņu draudzēs tev pietrūkst?
    jā varbūt pietrūkst tā teātra, pietrūkst tā bezpridjela bardaka kas īpaši notiek radikālajās harizmātu draudzēs

    Dievs ir kārtības un miera, nevis nekārtību dievs. ko tad tu nāc uz druadzi skatīties? šovu, brīnumus, ziīmes? vai tomēr nāc pēc piedošanas, garīga stiprinājuma no Jēzus mīlestības.

  16. kaspars no baltas:


    Cienijamais Bites kungs.
    Ka mes varam interpretet so mazo, bet ari svarigo rakstu vietu Ap.d. 4:29-31

    Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu,
    Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā.”
    Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.

  17. Roberto:


    kaspar no baltas, lasi Aleksandrs Bites e-rakstu Liecības, brīnumi un zīmes [LPP-6]

  18. kaspars no baltas:


    Nu ko gan es bez jums jusu eminence daritu… Top lenam lietas skaidras, bet ne pilniba… Bet par to falsumu, tur gan es varu Bites kungam piekrist. Daudz to esmu gan redzejis, gan dzirdejis… Agrak man nebija sadi jautajumi, bet si gada laika daudz ar mani ir noticis un pie sevis pamanu dazas lietas, ar kuram sevi parasti pasniedz harizmati, jeb ka tur bija…. ai Pentakostali… Ar lielu pazemigu gaidisanu, gaidisu jusu eminences norades, lai Kaspars neiebrauc auzas…

  19. kaspars no baltas:


    turklāt kā var tik klaji nonievāt tādas svētā gara dāvanas, kā kristība, svētais vakarēdiens (harizmātiskajās draudzēs tas tiek lietots necienīgi), pareiza bauslības un evaņģēlija sludināšana

    Vau, izlasot so man atveras debesis… Un tik butisku lietu visu laiku biju palaidis garam…



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.