7. Kādēļ Dievs mums ir devis Bībeli?


Vai kristība ir atkarīga no ūdens daudzuma?

Tiklīdz šis jautājums ir uzstādīts šādā veidā, atbilde šķiet pašsaprotama. Protams, ka kristība nevarētu būt atkarīga no ūdens daudzuma, jo galvenais kristībā ir Dieva Vārds, kas savienots ar ūdeni. Taču legālistiski noskaņotas kristiešu grupas šo jautājumu ir mēģinājušas uzstādīt arī citādi. Proti, vai pagremdēšana nav vienīgais iespējamais Kristības veids?

Vai kristība ir atkarīga no ūdens daudzuma

Uz šo jautājumu daudzas kristiešu grupas ir atbildējušas apstiprinoši. Šāds apgalvojums tiek pamatots ar to, ka apustuļu laikā bijusi pazīstama tikai pagremdēšanas kristība, un ka pats grieķu vārds βαπτίζω nozīmējot pagremdēšanu. Luterāņu baznīca piekrīt tam, ka kristības veids ir atkarīgs no vārda βαπτίζω jēgas. To, kāds ir šī vārda saturs, mēs varam noteikt tikai no tā pielietojuma Jaunajā Derībā.

Apskatīsim tagad dažus Jaunās Derības piemērus. Lk.11:38 mēs lasām, ka farizeji bija izbrīnīti, ka Jēzus pirms ēšanas εβαπτίσθη. Pats par sevi saprotams, ka mūsu Jaunās Derības tulkojumā šis vārds ir tulkots kā nemazgājās. Farizeji tātad bija pārsteigti par to, ka Jēzus neievēroja vecajo tradīcijas un pirms ēšanas nemazgājās. Ja vārds βαπτίζω būtu tulkojams tikai kā pagremdēties, tad iznāktu, ka farizeji brīnījas par to, ka Jēzus pirms ēšanas nepagremdējās. Tā kā jūdi pirms ēšanas nevis pagremdējās, bet mazgāja rokas, tad ir skaidrs, ka Lūka vārdu βαπτίζω šeit lieto mazgāšanas nozīmē.

To pašu dara arī evaņģēlists Marks. Marka evaņģēlija 7:3 ir rakstīts, ka “farizeji un visi jūdi neēd, ja tie rokas nav mazgājuši”. Šeit grieķu valodā ir lietots vārds νίψωνται, kas latviešu valodā tiek tulkots kā mazgāšana. Taču nākošajā 4.pantā Marks raksta, ka “no tirgus nākot, tie neēd, ja tie nav mazgājušies”. Un šeit Marks lieto vārdu βαπτίσωνται. Protams, ka mūsu Jaunās Derības tulkojumā šis vārds ir pareizi tulkots kā mazgājušies nevis pagremdējušies. Turpat tālāk Marks raksta, ka farizeji vēl bija apņēmušies turēt “dzeramu kannu un krūžu, un vara trauku mazgāšanu”. Vairāki grieķu manuskripti šo sarakstu papildina arī ar galda mazgāšanu. Arī šeit Marks lieto vārdu βαπτισμούς, kas tiek pareizi tulkots kā mazgāšana. Tātad Marks vārdu νίπτω, kura pamatnozīme ir mazgāšana lieto kā sinonīmu vārdam βαπτίζω.

Skaidrības labad sniegsim vēl vienu piemēru. Jānis Kristītājs pravietojot par Jēzu saka, ka “Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni”. Ja vārds kristīt nozīmētu tikai pagremdēt, tad Jāņa vārdiem vajadzētu nozīmēt Viņš jūs pagremdēs Svētajā Garā un ugunī. Taču Apustuļu darbu 2.nodaļā, kur aprakstīts Jāņa pravietojuma piepildījums, mēs lasām, ka Svētais Gars kā uguns mēles nolaidās pār viņiem. Un 18.pantā Pēteris atsaucas uz Joēla pravietojuma piepildījumu, ka Svētais Gars tiks izliets. Arī Apustuļu darbos, kur Pēteris sludina Kornēlija namā “Svētais Gars nāca pār visiem” [Ap.d.10:44], nevis visi tika pagremdēti Svētajā Garā.

No iepriekšminētiem piemēriem ir skaidrs, ka grieķu vārds βαπτίζω Jaunajā Derībā netiek lietots tikai vienā pagremdēšanas nozīmē. Šis vārds apzīmē ūdens lietošanu, bet nenosaka kādā tieši veidā ūdens tiek lietots.

Neraugoties uz šiem un vēl citiem argumentiem, pagremdēšanas aizstāvji ir iebilduši, ka: “visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē… mēs līdz ar Viņu Kristībā esam aprakti nāvē…” [Rom.6:34] norādot uz pagremdēšanu kā Kristības veidu. Taču ir vēl citi paša Pāvila izteikumi, kā piemēram vēstulē Titam; kur Ktistība tiek nosaukta par “mazgāšanu atdzimšanai” [Tit.3:5]. Apustuļu darbu grāmatās Pāvils raksta, ka Ananija viņu aicinājis celties augšā, kristīties un nomazgāt savus grēkus [Ap.22:16]. Vēstulē ebrejiem par Kristību tiek rakstīts, kā par miesas nomazgāšanu ar tīru ūdeni [Ebr.10:22]. Ja mēs šīs Svēto Rakstu vietas attiecinām uz Kristības veidu, tad iznāk, ka Jaunā Derībā ir runāts par vairākiem kristības veidiem. Taču visas šīs iepriekšminētās Rakstu vietas runā nevis par Kristības veidu, bet par Kristības augļiem. Par to, ko Kristība dod. Protams, var piekrist tam, ka veids, kādā tiek runāts par Kristības augļiem, norāda arī uz Kristības veidu. Un šie veidi tātad var būt dažādi.

Saskaņā ar Pētera vārdiem Kristība “nav miesas netīrības mazgāšana” [1.Pēt.3:21], bet dvēseles šķīstīšana no grēka jeb pestīšana. Un pestīšana nav atkarīga no ūdens, jo Kristības spēks slēpjas nevis pašā ūdenī, bet ūdenī, kas savienots ar Dieva vārdu. Tādējādi, ūdenim nav jābūt tik daudz, lai nomazgātu visu miesu. Ūdens daudzums Kristībā nav izšķirošais, nedz arī Jaunā Derībā ir atrodams viens noteikts veids, kādā Kristība izdarāma. Šo iemeslu dēļ Luteriskā baznīca Jēzus vārdus Mateja evaņģēlijā: “kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā” [Mt.28:19] saprot kā lietodami ūdeni pagremdēšanas, apslacīšanas vai aplaistīšanas veidā, piesaucot Trīsvienīgā Dieva vārdu.

Lai gan mēs piekrītam, ka pagremdēšanas veids vislabāk simbolizē Kristības jēgu, tomēr tā iemesla dēļ, ka daudzas kristiešu grupas apgalvo, ka derīga esot tikai pagremdēšanas Kristība, mēs, lai dotu liecību, ka tas tā nav, izmantojam savu kristīgo brīvību un Kristībās lietojam apslacīšanas veidu. Par to, ka šis vārds ir Dievam patīkams, liecina ne tikai apskatītie Jaunās Derības piemēri, bet arī tas fakts, ka Luteriskajā baznīcā ir bijuši un ir daudzi izcili dievbijīgi un ar Svēto Garu apveltīti vīri, kas kristīti šādā veidā. Ja šis veids Dievam nebūtu patīkams, Viņš būtu parūpējies, lai Svētajos Rakstos visi citi veidi tiktu noraidīti, nedz arī devis šādu, bez pagremdēšanas kristītiem savu svētību un Svēto Garu. Tā mēs atbildanm ikvienam, kas apšauba mūsu Kristības derīgumu. Turklāt mēs brīdinām, ka mūsu Kristības veida nosodīšana var izrādīties Svētā Gara nicināšana vai pat zaimošana, jo noraidīts tiek Kristības veids, caur kuru neapšaubāmi darbojas Svētais Gars.

Birkas: , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

22 atsauces par “Vai kristība ir atkarīga no ūdens daudzuma?”

  1. Ervīns:


    Man gan šķiet, ka vairāk šķēpi tiek lauzti par to vai kristāmi zīdaiņi jeb arī personas, kas sasniegušas apzinīgu vecumu. bet tā nav šodienas tēma.

    Piekrītot autoram tajā, ka kristības derīgums nav atkarīgs no ūdens daudzuma, ka kristības veidi var būt dažādi, bet, it īpaši, ka kristība pagremdējot vislabāk simbolizē tās jēgu un būtību, man tomēr ir jautājums: kāpēc tad luteriskā baznīca tik cieši turas tikai pie kristības apslakot, pat tad, ja ir iespējama kristība pagremdējot, piemēram, vasaras nometnē vai pie jūras, upes, ezera?

  2. gviclo:


    Man brīžiem rodas sajūta, ka es zinu visu.

    Ar cieņu,
    gviclo

  3. Ervīns:


    god. gviclo,

    te par runa nav par mācību, bet tīri praktisku reliģisko praksi. No manas puses nekādas ironijas. Tieši tāpēc, ka nezinu visu, gribēju uzzināt – ja jau Luters ir akceptējis vairākus kristības veidus un luteriskie teologi domā tāpat, kāpēc tas netiek praktizēts vietās, kur pagremde būtu iespējama? Pieļauju, ka kaut kur misijas laukos varbūt tas tā arī notiek, tak Latvijā neesmu dzirdējis, ka luterāņi kristītu cilvēku pagremdējot. Kāpēc? Bet varbūt tā kaut kur notiek, tikai es nezinu?

  4. Roberto:


    Lasi, domā un raksti

    ar cieņu,
    Jūsu e-minence

  5. moritz:


    erviina jautaajums ir vietaa, njemot veeraa luterieshu konsekvento atsauci uz didahee…

    7.nodaļa- Kristību kārtība

    Attiecībā uz kārtību:

    1. Kristījiet šādi: Kad jūs visu augstākminēto esat pasludinājuši, tad kristiet Tēva un Dēla un Svētā Gara Vārdā[15], dzīvā, tekošā ūdenī.

    2. Ja tev nav dzīva, tekoša ūdens, tad kristiet citā ūdenī. Ja nevari aukstā, tad siltā.

    3. Ja tev nav ne viena, ne otra veida ūdens, tad lej uz galvas trīs reiz ūdeni Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.

    4. Pirms kristības, tiklab kristītājam, kā kristāmajam jāgavē. Kristāmajam pavēli, lai viņš vienu vai divas dienas iepriekš gavē. Vēlams arī dažiem citiem gavēt līdz ar viņu.

  6. Roberto:


    e-minence lasa un nevar pārstāt brīnīties, vai draugi, Ervīns un moritz, lasa un domā pirms ko raksta?

    šī e-raksta pēdējā rindkopā jau bija sniegta atbilde, pirms Jūs, draugi, uzdevāt “jautājumu vietā”…

    ar cieņu,
    Jūsu e-minence

  7. wrc:


    es saprotu, ka luterāņi, lai parādītu, ka kristība Dievam ir pieņemama ar mazu ūdens daudzumu, ir gatavi to darīt pat bez ūdens, jo visu jau padara vārds…lai parādītu, ka pagremdēšana nav vienīgais veids… smieklīgi, kam gan tas būtu jāparāda? Vai tiem luterāņiem, kas nezina nemaz citu veidu kā tikai apslacīšana? Piemēram kad es kā luterānis nezināju, ka cits veids ir iespējams.. tad gādājiet arī par pareizo piemēru nevis tikai kaut ko pierādiet (un nezin kam)..

  8. wrc:


    Marka 7:4 grieķu versijā ir lietoti vārdi “βαπτίζω ” (pirmā daļā) un “βαπτισμός” (kur runā par trauku mazgāšanu), un I.Plūmes minētā vārda varianta “βαπτίσωνται” tai pantā nav. Lai nu kā, pati būtība ir daudz vienkāršāka nekā vārdu skaldīšana, un spītība Dieva acīs neko labi neizskatās.

  9. Roberto:


    Atšķirsim savas grieķu Bībeles! Stāv rakstīts:

    και από αγοράς, εάν μη βαπτίσωνται, ουκ εσθίουσι· και άλλα πολλά εστίν α παρέλαβον κρατείν, βαπτισμούς ποτηρίων και ξεστών και χαλκίων και κλινών· [Mk.7:4]

    Vai Jūs draugs, wrc, nepaskadrotu, ko tieši saprotiet ar vārdiem ‘”vārdu skaldīšana” un “spītība Dieva acīs”?

    ar cieņu,
    Jūsu e-minence

  10. 3NiTy:


    Daudzumam pilnīgi noteikti ir nozīme, te es domāju jebkuru no sakramentiem vaidzeetu ierosinaat arii dzert spaini vīna un apeest kukuli maizes pie dievgalda ne tikai veikt pilniigu pagremdēšanu kristijot.

  11. wrc:


    Nē, daudzumam nav nozīmes. Kristībā jālieto trīs, labāk divas ūdens piles (ja nav ūdens tuvumā, tad var iztikt bez), jo matērija nespēlē nekādu lomu, vakarēdienā vīns nav jādzer, bet jāiemērc oblate vīnā (kā to dara katoļu draudzēs un drīz darīs luterāņu, ja turpināsies iesāktā tuvināšanās). Jautri ar jums:)

  12. Ervīns:


    Paldies Roberto par norādi.

    Izlasīju vēlreiz pēdējo rindkopu. Ja tas ir tā kā to skaidro god. I.Plūme, tad tas tiešām izskatās pēc spītības, kā tas jau šeit tika norādīts. Tikai tāpēc, lai ieriebtu “jūsmotājiem”, mēs atsakāmies no kristības veida, kas, citēju, “vislabāk simbolizē Kristības jēgu”. Nešķiet mazliet smieklīgi?

  13. Roberto:


    Vai Jums nešķiet mazliet smieklīgi un vai tas neizskatās pēc spītības, ka daudzas kristiešu grupas apgalvo, ka derīga esot tikai pagremdēšanas Kristība?

    ar cieņu,
    Jūsu e-minence

  14. wrc:


    draugs Roberto, novirzoties no kristību veida bet ne no tēmas, vai es pazemīgi drīkstu jautāt, ka varbūt vari pastāstīt, kā tas bija Tev pašam, ko piedzīvoji savās kistībās, kādas ir atmiņas un kas pēc tam varbūt kaut kā mainījās Tavā dzīvē? Tā īsumā protams.

  15. Ervīns:


    Nee, Roberto.

    Neesmu vēl saskāries ar kristiešu grupām, kas apgalvotu, ka derīga ir tikai kristība pagremdējot. Domstarpības gan ir par to vai jākrista zīdaiņi jeb cilvēki apzinīgā vecumā. Bet runājot par kristības veidu atziņa ir vienkārša – ja iespējama kristība ar pagremdi, kāpēc darīt savādāk?

  16. Roberto:


    draugs wrc,
    e-minenci kristīja un viņš tapa ietērpts Kristū un kas Kritū tam nav pazudināšanas un nav svarīgi zīdainis vai sirmgalvis [Gal.3:27-28, Tit.3:5-8 1.Pēt.3:21]

    draugs Ervīn,
    ja neesiet vēl saskāries ar kristiešu grupām, kas apgalvotu, ka derīga ir tikai kristība pagremdējot, tad apskatiet, lūdzu, šo: http://www.ebaznica.lv/?p=550

    ar cieņu,
    Jūsu e-minence

  17. kristiec:


    elementārs jautājums pagremdētājiem… vai viņi var pierādīt, ka Luterāņu kristību prakse ir grēks?

    p.s. runājot par bērnu kristību, tad loģika ved pie tā, ka ja jūs mirstat miegā (kad neticat) jūs iesiet uz elli!

  18. kristiec:


    p.s. piekam esmu kristīts kā zīdainis un neko… esmu kristiits un ticu, tam, ko kristībā saņēmu, tādējādi pēc Kristus apsolījuma, esmu glābts!

    pateicība Dievam, ka mana kristība nebij atkarīga no manām (ne)spējām, manas (ne)apzināšanās un manas (ne)ticībās, bet gan tikai un vienīgi no Dieva apsolījuma, jo tagad, kad Dievs man ir teicis “Tu esi kristīts Dieva Tēva, Dieva Dēla un Svētā Gara Vārdā” es ticu un zinu, ka patiesi mani grēki man piedoti un esmu pestīts Kristus dēļ!

  19. wrc:


    Paldies visiem par pārdomām. Es gan neredzu pamatu, ka pati kristība kādu var glābt, vai tas bērnībā vai komā vai pieaudzis, vai jau aizgājis. Arī ne pienesēju ticība, kā apgalvo daži, ka tāpat kā paralizēto pienesa Jēzum, tāpat bērnus.. un izglābj. Ja nav ticības un mutes apliecināšanas (kas vienmēr Bībelē iet līdzās kristībai), tad.. sorry. Protams, ticība ja reiz nāk vēlāk, tad arī atnāk un viss notiek, bet ja nē… cilvēks iet uz elli, lai kaut 10reiz viņu kristītu kā zīdaini bet ticība un lūgšana neatnāk. Tāda nu ir šī tēma, kas te tiek pacelta ik mēnesi, un tādas nu ir atsauksmes..:-)

  20. Ervīns:


    Vēl maza piebildīte.

    Izlasīju Roberto norādīto rakstu. Tie ir mazliet stereotipiski uzskati, ka baptisti un adventisti kā vienīgo pareizo kristības veidu pieņemtu tikai pagremdi, noraidot jebkuru citu veidu. Jā, gandrīz vienmēr tā ir pagremde, jo kāpēc gan darīt citādāk, ja var šādi. Taču noliegti vispār citi kristības veidi netiek, jo ir situācijas, kad pagremde vienkārši nav iespējama.

  21. gviclo:


    Labdien draugi,

    Lasīju diskusiju, un šaja sakarā vēlos pastāstīt divus gadījumus no savas dzīves:

    1. Gadu pēc Kristības es, kā kalpotājs pie altāra, turēju kristāmtrauku. Es pirmo reizi pēc Kristības biju Kristībā, kā teikt, no malas. Un notiekošais mani patiesi uzrunāja. Es to nesajutu savā Kristībā tādā mērā un veidā. Tas bija jauki – ATGADINAJUMS PAR KRISTIBU.

    2. Manā dzimtajā ciematiņā bija nosūtīts kāds baptistu misionārs, kurš līdzās misijas darbam vēlējās uzstājīgi pārkristīt jau kristītos, jo neatzina viņu Kristību par īstu. Rezultātā viņa misija cieta neveiksmi, tas ir, viņam neizdevās nodibināt draudzi [kaut arī viņš vairākus apmācīja, kristīja un noturēja sanāksmes - laikam skaits bija par mazu, nezinu.]

    Ar cieņu,
    gviclo

  22. wrc:


    Jā, vispār tur var noiet līdz absurdam, ka nepieņem pat citas draudzes ūdens kristību, piem. ja kāds pāriet no baptistiem uz adventistiem vai kā, ka prasa pārkristīties, atkal ūdens kristībā, ar pagremdēšanu, it kā iepriekšējā nav droša, un cilvēku “iekrista” jaunajā konfesijā. Bet zinu no savas pieredzes, ka luterāņi, nezinu vai visur, nepieņem tieši iegremdēšanas kristību, ka cilvēks, kas kā neticīgs ir gājis šo rituālu ar apslacīšanu (lasi, kristību) un vēlāk vēlās to darīt ticībā un īstā veidā, ka tad to uzskata par grēku u.tml un nedod vakarēdienu, tā bija man pašam, tas gan ir žēl. Neatbalstu vairākas kristības ticībā, jo tam nav piemēra Rakstos, lai gan tas nav nāves grēks un varbūt grēks vispār, ja no tīras sirds darīts, bet tomēr viena ir nepieciešama.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.