210. Kas ir Svētais Gars?


Vai Japāna pelnījusi zemestrīci?

Izdzirdējis ļaudis runājam par Dieva sodu Japānai, e-firziķis nodevās pārdomām par dabas katastrofām un nelaimes gadījumiem.

Dzīvojot Latvijā, kur lielākā dabas katastrofa ir negaidītais pirmais sniegs, jāatzīst, ka mūsu domāšana ir pavisam savādāka nekā cilvēkiem, kuri ikdienas dzīvo pēkšņas nāves briesmās.

Mūsu prāts domā – “Es nemiršu šonakt. Tas taču ir pašsaprotami, ka rīt no rīta es atvēršu acis.” vai arī “Protams, ka es kādreiz miršu. Visi mēs mirsim. Bet es nemiršu pēkšņi.”

Tā nu cilvēks droši turpina dzīvot pret savu sirdsapziņu. Tā nu cilvēks turpina dzīvot nezinot par Radītāja gribu. Tā viņš turpina līdz brīdim, kad viņa, sarežģītais un vēl līdz galam neizpētītais, organisms kāda iemesla dēļ pārstāj funkcionēt. Tā nu cilvēks mirst nesagatavojies vai nepareizi sagatavojies.

Ja e-firziķim būtu tāda iespēja, viņš aptaujātu mirušos un noskaidrotu cik no viņiem ir miruši pēkšņi? Cik no viņiem bija pavisam aizmirsuši par mirstību un nāvi? Cik no viņiem nepaspēja izlīgt ar tuvāko? Cik no viņiem nepaspēja atvadīties no mīļajiem? Un pats galvenais – cik no viņiem mira bez glābjošas ticības?

Tomēr dzīvie var apliecināt, ka viņi ne reizi vien ir piedzīvojuši pēkšņas briesmas vai arī brīnumainā kārtā paglābušies no pēkšņas nāves.

Un, ja cilvēks nav starp tiem neskaitāmajiem nelaimīgajiem, kas pēkšņi miruši, tad viņš saka: “Tas bija Dieva sods. Droši vien viņi bija lieli grēcinieki.” vai arī “Kādēļ Dievs pieļauj tādas lietas!”

Svētie Raksti liecina, ka “Liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē.” [1.Ķēn.19:11]

Un Jēzus saka: “Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji? Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu.” [Lk.13:4-5]

Viss posts šajā pasaulē ir grēkā krišanas sekas. Pasaule ir nolādēta cilvēka nepaklausības dēļ. [1.Moz.3:17] Un lielākais posts ir grēks mūsos. Tas ir briesmīgāks par zemestrīci un cunami, jo tas ne vien miesu nokauj, bet posta dzīvi laikā un pazudina dvēseli mūžībā.

“Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.” [Mt.10:28]

Tādēļ e-firziķis saka – ja tu esi atgriezies no grēkiem, tad tu esi pareizi sagatavojies, proti, tu esi ļāvis Dievam sevi sagatavot. Tad ir viena alga, kā, kur un kad tu mirsti. Ticībā tu jau dzīvo mūžīgi Jēzus Kristus nopelna dēļ. Nāve ir vienīgi vārti uz Debesu valstību. Kristus ir miris, lai tev nebūtu jāmirst.

Bet e-firziķis saka tālāk – ja tu neesi sagatavojies vai arī esi nepareizi sagatavojies, ja tu paļaujies pats uz saviem, nevis uz Jēzus Kristus nopelniem, tad pat nav svarīgi kā, kur un kad tu mirsti, jo tu mirdams mirsi. Un tava nāve laupīs tev pēdējo cerību uz pestīšanu.

“Kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos. Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?” [Mt.16:25-26]

Dievs mūs mīl tā, kā mēs nespējam mīlēt. Mēs mīlam labos, bet ienīstam sliktos. Bet Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. ” [Jņ.3:16-18]



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.