113. Kas ir iekāre?


Vai jāatceļ reliģisko svētku dienas?

Kristieši reizēm apspriež ideju, ka reliģiskās svētku dienas ir jāmaina vai jāatceļ. Vieni ir par, citi pret. Vieni uzskata, ka izmaiņas ir dabiskas, bet citi, ka tā ir pakļaušanās pasaules spiedienam. Ko lai saka šajā jautājumā?

Vai jāatceļ reliģisko svētku dienas?

Aplūkosim jautājumu pēc būtības. Vai Bībelē ir mācīts svinēt noteiktus svētkus? Ja Bībele to liek kristietim, tad to jāievēro arī visai baznīcai. Ja Bībele to nepavēl, tad tā ir kristiešu brīvas izvēles lieta.

Vecās Derības laikā Israēla tautai bija pienākums noturēt virkni svētku. Tie bija Kristus un Viņa miera valstības priekšvēstneši. Kad Kristus atnāca, apsolījumi piepildījās un priekšvēstneši zaudēja jēgu. Tādēļ Jaunās Derības kristiešiem tiek mācīts: “Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. ” [Kol.2:16] Proti, nepastāv nekādu svētku vai sabatu, kas kristietim būtu jātur, lai nepazaudētu mūžīgo svētlaimi.

Kad viltus apustuļi pieprasīja galatiešiem ievērot noteiktas svētku dienas, kā nepieciešamas pestīšanai, Pāvils rakstīja: “Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus. Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis. ” [Gal.4:10-11]

Tātad svētku svinēšanai jābūt brīvas izvēles lietai, par ko kristieši var savstarpēji vienoties mīlestībā un praktiskajā nepieciešamībā. Sākotnēji kristieši nesvinēja Kristus dzimšanas svētkus, kas mums tūlīt aiz Augšāmcelšanās svētkiem ir vieni no visplašāk svinētajiem. Tomēr kristieši vienmēr sekojuši Bībeles mācībai par svētku svinēšanu.

Šobrīd situācija ir sekojoša – visi svin svētkus, bet tikai nedaudzi ņem vērā, ar tie saistīto, Bībeles mācību. Lielai sabiedrības daļai svētki ir kārtējais iemesls nodoties izlaidīgai dzīvei. Viennozīmīgi labāk ir strādāt, nekā līgoties dzērumā ar kaislību pilnu sirdi.

Nedrīkst nekristieti piespiest ievērot kristiešu tradīcijas. Tie, kas ir vienprātīgi ticībā, var vienoties noturēt svētkus, bet viņiem nav tiesību likt pasaulei rīkoties tāpat. Piemēram, ASV kristieši Lielajā Piektdienā strādā, un tikai dienas otrajā daļā vai vakarā dodas uzklausīt vārdu par krustu, tajā pat laikā mūsu valstī tā ir brīvdiena. Vienā valstī tā ir brīvdiena, bet citiem tas liekas savādi. Iespējams, ASV kristieši vēlētos brīvdienu Lielajā Piektdienā, bet viņi nekādā ziņā negrēko strādājot.

Baznīcas svētki bija nenovērtējama svētība laikā, kad Dieva vārdam bija iespēja mūs svētīt. Tikai tā ir to lielākā vērtība, citādi tiem nav nekāds nozīmes.

Birkas: , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

3 atsauces par “Vai jāatceļ reliģisko svētku dienas?”

  1. antiteists:


    jā jāatceļ

  2. jean:


    piekrītu antiteistam!!! :) Ja atceltu brīvdienas, tad pieaugtu svētku reliģiozitāte (pašlaik daudzi baznīcas svētki ir kļuvuši sekulāri), t.i., šos svētkus nāktu svinēt tie, kam tie patiešām rūp. Ticīgo skaits pieaugtu… Lai gan svētku atcelšanai ar to nav tieša sakara, tomēr svētku dienas samaitā- tas ir fakts.

    Antiteist, chapeau! , par tavu pareizo secinājumu!

  3. antiteists:


    Es biju domājis mazliet savādāk. Ja atceltu baznīcas svētku dienas, tad būtu normāls iemesls tos nesvinēt, ne tikai man, bet arī ticīgajiem, un ticīgo skaits saruktu.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.