197. Ko Kristus ir atpircis un atbrīvojis ar savu rūgto ciešanu un miršanu?


Vai cilvēce esot vairākus miljonus gadus veca?

Interesanti ir arī pret evolūcijas teoriju vērstie Siperta vēsturiskie argumenti. Siperts apšauba uzskatu, ka vēsture atbalstot uzskatu, ka cilvēce esot vairākus miljonus gadus veca un pārmaiņu rezultātā pamazām attīstījusies no pērtiķiem un cilvēkiem kopēja priekšteča.

Vai cilvēce esot vairākus miljonus gadus veca?


Evolūcijas teorijas piekritēji uzskata, ka par to liecinot vēsture un paleontoloģija. Bet vai tas patiešām ir tā? Vai vēstures pētījumi nepārprotami un skaidri apstiprina šādu uzskatu? Siperta atbilde aptuveni ir šāda: Ja mēs pievēršamies cilvēces vēsturei, tad ieraugām diezgan neparastu ainu. Proti, cilvēks, saprātīgais cilvēks, uz vēstures skatuves parādās pārsteidzoši pēkšņi. Lai gan pēc evolūcijas teorijas piekritēju atzinuma viņš esot eksistējis jau vismaz divus miljonus gadu. Divi miljoni ir liels laika periods. Visu šo laiku cilvēks nedz ceļ kādas paliekamas celtnes, nedz arī atstāj kādus rakstiskus pieminekļus. Bet tad pēkšņi apmēram 3-4 000 gadu pirms Kristus viņš parādās jau kā augsti attīstītas kultūras pārstāvis, kas patiesībā ne ar ko neatšķiras no mūsdienu cilvēka.

Par to ikviens var pārliecināties, izlasot kaut vai pamatskolas grāmatu par seno tautu vēsturi. To darot, jums atklāsies pārsteidzoša aina. Jūs atklāsit, ka minētajā laikā 3-4 gadu tūkstošus pirms Kristus Ēģiptē pastāvēja augsti attīstīta un labi organizēta sabiedrība. Mums šodien nebūtu viegli atkārtot viņu sasniegumus inžieniermākslā un celtniecībā, kuras vainagojums ir slavenās Ēģiptes piramīdas. Šajā laikā ēģiptieši jau prata ne tikai urbt un labot zobus, mumificēt savus valdniekus un būvēt piramīdas, bet arī lasīt un rakstīt. Pēkšņa līdzīgu civilizāciju parādīšanās apmēram tajā pašā laikā ir vērojama visur pasaulē. Tie ir šumeri un babilonieši; tie ir druvīdi Indijā; tās ir pirmās Ķīnas valdnieku dinastijas; tā ir plaukstoša civilizācija Mazāzijā; tā ir civilizācija Krētas, Lieldienu un Britu salās; tā ir Grieķu kultūra; un visbeidzot Acteku, Maiju un Inku kultūra Amerikā.

Šīs, augsti attīstītās civilizācijas, kā jau minēts, parādās pilnīgi pēkšņi, un mums nav nekādu vēsturisku pierādījumu, ka tās būtu ilgstošas, miljoniem gadu ilgas attīstības rezultāts. Tādēļ, pārdomājot vēstures faktus, rodas jautājums kā tas bija iespējams, ka pilnīgi pēķšņi ēģiptieši iemācījās būvēt savas piramīdas un divupieši savus tempļus, kas pat ar mūsdienu tehnoloģijas palīdzību nebūtu viegli paveicams? Vai nevajadzēja paiet daudziem, daudziem gadu tūkstošiem, lai pamazām attīstītos un pilnveidotos, piemēram, ēģiptiešu inženiermāksla un rakstība? It kā vajadzētu, un evolūcijas teorijas piekritēji saka, ka tāda esot bijusi, bet vēsture un arheoloģija par to klusē. Tā mums nedod nevienu liecību par to, kā maz pamazām mežonīgie alu iemītnieki kļuva par piramīdu celtniekiem.

Tas, ko mums rāda vēsture ir fakts, ka ap 4000 un 3000 pirms Kristus pēkšņi parādās augsti attīstīta civilizācija, bruņota ar tehnoloģiju un rakstītprasmi. Turklāt tā parādās vienlaikus dažādās tautās un valodās gandrīz visā pasaulē. (Gan izņemot to Āfrikas daļu, ko evolūcijas teorijas piekritēji uzskata par cilvēces šūpuli). Bet no kurienes šīs kultūras radās?

Varbūt būtu jāsāk ticēt fantastiskajiem stāstiem par viesiem no kosmosa, kas pēkšņi izmainīja zemes ļaužu dzīvi? Diemžēl šāda ticība nav retums, jo cilvēki šodien ir drīzāk ar mieru ticēt šādai, pavisam fantastiskai lietu norisei nekā tradicionālajam, visnotaļ saprātīgajam un ticamajam kristiešu skaidrojumam tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas ir ņemts no Bībeles. Un tātad pēc mūsdienu cilvēka atzinumiem, tas nevar būt patiess.

Tomēr gan ebreju Svētajos Rakstos, gan šumeru babiloniešu eposā “Poēma par Gilgamešu” ir atrodams stāsts par plūdiem, kuros gājusi bojā civilizācija. Šajos plūdos pēc Bībeles stāsta izglābās tikai Noa ar savu ģimeni, kas kļuva par jaunās civilizācijas šūpuli. Bībele stāsta, ka neilgi pēc tam pie Bābeles cilvēce zaudēja vienotu valodu un tika izkliedēta plašā apkārtnē, radot ēģiptiešu, šumeru un citas kultūras.Tas arī ir izskaidrojums tam, kādēļ ēģiptiešu un pārējās kultūras parādās pēkšņi, it kā ne no kurienes.

Tūrs Heijerdāls savos kuģojumos ir uzskatāmi parādījis, kā šie cilvēki nokļuva Amerikā un Lieldienu salās, ko apliecina arī šo tautu leģendas. Taču šīs kultūras, sākot ar ēģiptiešiem un šumeriem nevis evolucionēja, kļūstot arvien augstāk attīstītas, bet gan degradējās.

Senās civilizācijas panīka un gāja bojā. Lielākas ļaužu grupas pārvietojās uz Eiropas ziemeļiem. Tās dzīvoja noslēgtos baros, un bija pakļautas asinsgrēka postošajai ietekmei. Tam sekoja strauja deģenerācija, radīdama tā saucamos “pirmatnējos” cilvēkus. Taču šīs tautas, lai gan to kultūras līmenis palika zems, neiznīka pilnīgi. Tad, kad tās sasniedza kristīgā ticība, šīs tautas īsā laikā ne tikai atguva zaudēto, bet spēja arī iesaistīties jaunas civilizācijas jauncelsmē, veidojot rietumu kristīgo kultūru.

Šo vienkāršo notikumu izklāstu atbalsta kristiešu Bībele, vēstures un arheoloģijas liecības, kā arī veselais saprāts. Attiecībā uz arheoloģijas liecībām Siperts savā grāmatā, norāda, ka Līkijam un citiem evolucionistiem nevajadzētu meklēt civilizācijas šūpuli Āfrikā, kur tas nekad nav atradies. Turpretī, pievēršoties Ēģiptei, Šumeru valstij, Babilonijai, Indijai, Centrālajai Amerikai un Peru, “viņi būtu atklājuši, ka mūsu senči cēlušies nevis no pērtiķveidīgiem radījumiem, bet no cilvēkiem ar augstu intelektu un attīstības līmeni, kas cēla piramīdas, pret debesīm vērstus torņus un citas celtnes un ēkas par kurām mēs šodien brīnāmies.”

Savukārt ģeologs un teoloģijas profesors Alfreds Rehvinkels, izvērtējot evolūcijas teorijas piekritēju sniegtos arheoloģiskos pierādījumus, saka: “To, ka cilvēku rases atzarojumi ir dzīvojuši alās, neviens neapšauba; par to, ka lielas cilvēku grupas deģenerējās līdz pat mežoņu līmenim, neviens nestrīdas; taču secināt no tā, ka visa cilvēce ir cēlusies no alu iemītniekiem vai izveidojusies no mežoņiem, vai pat vēl zemākām būtnēm, nozīmē izdarīt nepamatotu secinājumu.” Tieši pamatotu argumentu trūkuma un patvaļīgas esošo faktu interpretācijas dēļ arvien vairāk un vairāk cilvēku, to vidū zinātniekus, šodien apšauba evolūcijas teoriju.

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa » | Lasi nobeigumu »

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.