321. Kuri ir neatgrieztie grēcinieki?


Trešā svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes

Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem.” Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību: “Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Vai arī – kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, ko biju pazaudējusi. Gluži tāpat, es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” [Lk.15:1-10]

Mīļie draugi, nolasītais evaņģēlijs attiecas uz mūsu ticības trešo mācību gabalu, kurā mēs sakām: Es ticu uz grēku piedošanu. Ar šiem vārdiem mēs sakām, ka mūsu grēki top piedoti Jēzū Kristū mūsu Kungā un Pestītājā, proti, ka šajā kristīgajā draudzē Viņš visiem ticīgajiem ikdienas bagātīgi piedod visus grēkus.

Tādu pat žēlsirdību apliecina mūsu Pestītājs šodienas evaņģēlijā, kur mēs dzirdam, ka žēlīgais Kungs pieņem visus grēciniekus, kas pie viņa steidzas un grib viņu uzklausīt. Un kad farizeji un rakstu mācītāji kurnēja, tad Jēzus Kristus ar divām līdzībām atklāj savu žēlīgo sirdi. Kāda sieva priecājās, kad atrada pazudušo naudas gabalu, ko meklēja. Un līdzīgi kāds gans kļuva ļoti priecīgs, kad atkal atrada savu pazudušo avi. Tāpat arī Kungs Jēzus Kristus visus nabaga grēciniekus, kas maldās kā avis un ir kā aprūsējusi nauda, meklē tik ilgi, kamēr atrod, un atradis priecājas ar visiem svētajiem eņģeļiem.

Tad nu apdomāsim: kā Jēzus Kristus žēlīgi uzņem muitniekus un grēciniekus, kas pie Viņa nāk.

Tev, mans Jēzus, es pieķeros,
Es pie tava Krusta tveros,
Grēku suga atkāpies,
Es bez Jēzus biju iznīcis,
Ėlles dziļumos noslīcis,
Jēzus viens mans žēlnieks bija,
Ar to es iekš debess ieiešu,
Un par ell un vellu smiešu, Āmen.

Visupirms, mīļie draugi, apdomājiet, kas steidzās pie Jēzus Kristus. Evaņģēlists Lūka saka evaņģēlijā, ka tie bija muitnieki un grēcinieki.
Muitnieki bija ļaudis, kas tajos laikos bija romiešu valdnieku un virsnieku algoti darbinieki muitās, kā mūsdienās viens otrs apsaimnieko par samaksu muižas.

Tie atpirka par lielu naudu muitu, bet pēc tam divtik prasīja no tirgotājiem [reizniekiem] un ceļotājiem – nešķirojot nedz ubagus un diedelniekus. Lai gan muitnieki bija bijuši godīgi ļaudis, tomēr vēlāk jūdi tos nicināja un pielīdzīnāja pagāniem. Tādēļ pat Jēzus Kristus par pagānu un muitnieku nosauca cilvēku, kas nevēlas uzklausīt un pieņemt mācību. [Mt.18:17] Tādi bija ļaudis, kas nāca pie Kunga Kristus.

Kopā ar muitniekiem nāk grēcinieki, kas ar lieliem grēkiem, elkdievību, zādībām, maucību, sepkavībām un citiem noziegumiem bija pelnījuši Dieva dusmas. Īsi sakot, tie bija tādi grēcinieki, kuri nepazina pieticību un labdarību un Dieva atziņu, bet vienīgi lādēšanu un melus, slepkavības, zādības un laulības pārkāpšanu. [Hoz.4:1-2] Lūk, tādi lieli grēcinieki nāca pie Kristus kopā ar muitniekiem.

Evaņģēlists Lūka saka: Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu, tas ir, tie steidzās ar noskumušu sirdi, savus grēkus apraudādami, lai izlūgtos žēlastību un grēku piedošanu. Tie bija dzirdējuši no svētā Jāņa, kas skaļā balsī brēca: atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi [Mt.3:2]

Jānis norādīja uz Jēzu Kristu: Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku. To dzirdējuši šie cilvēki pulkiem nāk pie Jēzus Kristus, lai dzirdētu arī Viņa vārdus. Ikkatrs spiedās pie Viņa, ka tas varētu viņam piekļūt tuvu klāt un atrast žēlastību.

Šos muitniekus un grēciniekus Jēzus neatstumj no sevis, bet laipni uzņem. Viņš viņus norāj viltību un grēku dēļ un rāda ceļu, pa kuru nokļūt debesīs.

Mācieties nu šeita, kā ir ar mums. Tik ilgi, kamēr mēs esam atšķirti no Kristus, tik ilgi mēs, diemžēl, esam tālu no Dieva, no dzīvības Kristū un no Debesu valstības. Šie ļaudis steidzas pie Kunga Jēzus, tātad viņi ir bijuši tālu prom no viņa. Un ja tie bijuši tālu no Kunga Jēzus Kristus, tad tie bijuši tālu no Dieva žēlastības un Debesu valstības.

Kas no mums arvien apzināti grēkojis un nav atstājies no saviem noziegumiem, tas paliek līdz ar to tālu no Kristus un no Dieva žēlastības un no jaukās mūžīgās dzīvības. Jo mūsu noziegumi mūs nošķir no mūsu Dieva. [Jes.59:2] saka pravietis Jesaja.

Daudzi mūsu dienās tīšām grēko, bet domā, ka ir tuvu klāt Dievam un Dieva klēpī, bet nu tie dzird, ka ir tālu no Kristus, jā, ti ir bez Dieva un bez Kristus – tuvāk ellei nekā Dieva valstībai.

Tāpēc, ak cilvēk, nepievil pats sevi, apdomā šodien, šajā brīdī, ko svētais paravietis Jesaja saka: Meklējiet to Kugnu, kamēr tas ir atrodams, piesauciet viņu, kamēr viņš ir tuvu. Lai bezdievīgais atstāj savu ceļu, un lai ļauna darītājs savas domas, un atgriežas pie tā Kunga, lai tas par viņu apžēlotos. [Jes.55:6-7] Nāciet tuvu pie Dieva, tad viņš tuvosies jums, saka svētais apustulis Jēkabs. [Jēk.4:8]

Steidzies pie Dieva, atstādams grēkus, aizliedzot bezdievību un pasaulīgās kārības, [Tit.2:12], kā māca svētais apustulis Pāvils. Ikkatrs lai atstājas no netaisnības, un piesauc Kristus vārdu [2.Tim.2:19]. Steidzies, ak, grēciniek! Pie Dieva ticībā uz Jēzu Kristu. Jo viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva, kā caur viņu. [Jņ.14:6] Jēzus Kristus ir stiprā pils visiem nabaga pārbaidītajiem grēciniekiem. Viņš tos aicina pie sevis un saka: Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. [Mt.11:28]

Kur tad lai es tagad atrodu Kungu Jēzu, lai ietu pie viņa – kāds varētu jautāt! Mans draugs, tas Kungs Jēzus Kristus nestaigā apkārt redzamā veidā, kā vecos laikos, bet viņš ir devis savu Vārdu un divus iestādījumus. Dieva Vārds, ko tu dzirdi, ir tikā paša Jēzus Kristus mute, ar ko viņš tevi uzrunā, jo viņš saka: Kas dzird jūs, tas dzird mani. [Lk.10:16] Divi iestādījumi ir svētā Kristība un mūsu Kunga Jēzus Kristus svētais Vakarēdiens – tas ir galds, pie kā mēs ar viņu, un viņš ar mums sēž. Kas Dieva Vārdu no sirds klausās, uz baznīcu steidzas, un labprāt nāk pie Dieva galda, tas nāk pie Kunga Jēzus.

Bet ja nu mēs nākam pie viņa, tas būs mums nāk ar tādu sirdi un prātu, ka gribam viņu uzklausīt. Mums būs mācīties no viņa, ka mēs esam grēcinieki, un kāda neganta lieta grēki ir Dieva priekšā, kā arī, kā mēs no grēkiem tiekam atpestīti un varam dzīvot Dievam par godu.

Kas to pareizi apdomās/ uztvers/ sapratīs, tas nonāks pie Kristus. Kas to nedarīs, tas mūžīgi paliks nošķirts no Kristus, un no Debesu valstības, bet būs pavisam tuvu klāt ellei.

Nebīsties, nabaga grēcieniek, tuvoties Kristum, jo tieši tādēļ, ka esi nabaga grēcinieks, tev jāsteidzas pie Jēzus Kristus, sava Pestītāja. Viņš pieņem grēciniekus. Viņš ir nācis aicināt grēciniekus atgriezties no grēkiem, nevis taisnos. [Mt.9:13] Tas ir patiess un augsti atzīstams vārds, ka Jēzus Kristus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. [1.Tim.1:15] tā saka svētais apustulis Pāvils. Pat ja jūsu grēki būt sarkani kā asinis, taču tie taps balti kā sniegs, un ja tie būtu kā purpurs, tie kļūs kā vilna [Jes.1:18] saka Dievs. Ņemies doršu sirdi, mans dēls, tavi grēki tev ir piedoti, [Mt.9:2] saka tavs un mans Pestītājs Jēzus Kristus.

Tas Kungs Jēzus ir īstenais Gans, kas no savas žēlīgās sirds dziļumiem meklē tevi – aizklīdušu avi. Pazudušo es gribu meklēt un noklīdušo atgriest, [Ec.34:16], saka viņa vārdā pravietis Ecehiēls.Viņš ir no Debesīm nācis, un mums savā miesā tik ilgi pakaļ gājis, līdz mūs atrada. Viņš dara kā kāda nabaga sieva, kas vērpjot un smagi ar savām rokām strādājot ir nopelnījusi vienu vērdiņu, un kura, ja viņai šis naudas gabaliņš apzūd, tik ļoti noskumst, un vairāk žēlojas, ne kā, kāds gabāds, kas lielu zelta gabalu pamet, un meklē to zem visiem krēsliem un beņķiem, lai to atkal atrastu. Tāpat Jēzus Kristus mums ir gājis pakaļ visos grēku kaktos, un ar Dievs slotu jeb bauslību meklējis, mūs meklēdams. Vai tad tā nav lielākā mīlestība?

Vēl žēlīgais Kungs Jēzus savu žēlastību parāda, mūs kā savas avis un pleciem celdams un nesdams.Ģetzemanes dārzā, kā tuksnesī viņš smagi un grūti nesa savu aitiņu, jo viņa sviedri, kā asins lāses pilēja uz zemi. [Lk.22:44] Tiešām, saka pravietis Jesaja, Viņš nesa mūsu sērgas un uzņēmās mūsu sāpes. [Jes.53:5] Tik grūti viņš savu avi ir nesis, ka viņš atdeva pat savu dzīvību. Viņš saka: Es atdodu savu dzīvību par savām avīm. [Jņ.10:15] Vēl šodien Jēzus mūs ceļ un nes uz saviem pleciem, tas ir, viņš mūs sargā un paglabā no visām nelaimēm. Kas mūs aizskar, tas aizskar mūsu acuraugu. [Cak.2:8] Un kad mēs kā viņa avis staigājam nāves ēnas ielejā, tomēr viņš ir pie mums, viņa gana vēzda un zizlis mūs iepriecina, [Ps.23:4] dziedz ķēniņš Dāvids.

Ar lielu prieku viņš savas avis atkal pārnesīs. Priecājieties ar mani, viņš šeit saka, es esmu savu avi atradis, kas bija pazudusi. Turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis. [Jņ.16:33] Līksmodams viņš mums izdala un piešķir savu mieru. Viņš tagad priecājas ar lielu prieku, ka viņa grūtās mokas un nāve nav mūsu dēļ velti ciestas, bet ka mēs esam no Dieva dusmām, no grēkiem un mūžīgas nāves un elles mokām atpestīti. Ja tu esi viens ticīgs kristīts cilvēks, tad apdomā arvien šo Jēzus Kristus žēlastību, un iepriecini savu noskumušo sirdi. Jo Dievs Tēvs tev ir savu Dēlu devis par ganu, Jēzus Kristus ir mūs sirsnīgi mīlējis, un Svētais Gars iededzina mūsu sirdīs īstenās ticības sveci. Debesu Tēvs negrib mūs, savus bērnus, atstumt, bet Jēzus Kristus dēļ žēlīgi uzņemt. Visi svētie eņģeļi priecājas, kad mēs no grēkiem atstājamies.

To šeit saka pats Jēzus Kristus: es saku jums, es esmu Patiesība [Jņ.14:6], es, kas zinu visas lietas, kā viss pastāv, es, kas Debesīs esmu, es saku jums, ka būs prieks Debesu eņģeļiem. [Jņ.3:13] Tāpēc Jēzus Kristus arī dažreiz piesauc Debesu valstību. Kristīgajā draudzē ir debess vēstneši, proti, krietni mācītāji. [Jes.33:7] Tie gauži nopūšas un žēlojas, kad cilvēki negrib Dieva vārdu saņemt un tam paklausīt, bet tie arī no sirds dziļumiem priecājas, ja tie redz un dzird, ka viņu darbs ar mācību, ar mīļiem un bargiem vārdiem, nav bijis veltīgs, un ka tie nav velti strādājuši, bet dažu cilvēku pieveduši Dievam.

Svētie eņģeļi priecājas par mums [mūsu dēļ], kad mēs no grēkiem atstājamies. Jo tie visi ir kalpotāji gari, ka tie sūtīti kalpot to labā, kas iematos Debess svētlaimi. [Ebr.1:14] Kad nu cilvēki no grēkiem atstājas un Dievam padodas, tad svētie eņģeļi saprot, ka nav veltīgi cilvēkus sargājuši un glābuši. Tie priecājas tādēļ, ka kļūst lielāka tā draudze, kas Dievu slavē un tam saka pateicību. Tie priecājas, zinādami, ka grēcinieki, kas no grēkiem atstājas, nav vairs svešinieki, bet Dieva saime un nama ļaudis līdz ar svētajiem, [Ef.2:19], kā saka svētais apustulis Pāvils.

Mīļie Dieva bērni, ticīgie ļaudis un Dieva izredzētie, arīdzan priecājas, redzēdami, ka Dieva nams jo dienas, jo tiek piepulcināts, un pulciņš top arvien lielāks. Jo lielāks ir dievbijīgo pulks, jo lielāks prieks debesīs. Tēvs un māte priecājas, un tiem patīk, ja viņu bērniem viss labi izdodas – kā tad lai Dieva bērni nepriecātos, kad nabaga grēcinieki no grēkiem atstājas.

Jā, gan eņģelis, kas var dod lielu padomu, Jēzus Kristus, es jums saku, priecājas, redzēdams, ka, lai gan Dievu un viņa vārdu nievā daudz bezdievīgu cilvēku, tomēr vēl dažs vēl domā par Dievu un Jēzus Kristus nav veltīgi asinis svīdis un lējis, nedz arī cietis rūgtu nāvi. Viņš priecājas, ka nabaga grēcinieki, atstādamies no grēkiem, no sirds mīl Dievu, un līdz ar ķēniņu Dāvidu saka: Kas man ir Debesis? Kad esmu pie tevis, tad nevajag man zemi. Un ja arī pamirtu mana miesa un sirds, tad tu Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi. [Ps.73:25-26]

Un kā Dievs ir svēts un šķīsts, kam patīk žēlastība un mīlestība, tā arī tiem ļaudīm, kas no grēkiem atstājas, turpāk grēkus ienīst, velnams atsaka, un dzenas [tiecas] pēc tā, ka tie arī turpmāk dzīvo pareizi, svēti, taisni un kā jauna radība, kā tas Dievam patīk.

Ielūkojies savā sirdī, mans draugs, un pārdomā pareizi, vai arī tu esi pazudusī avs, kā naudas gabals tumšā grēku kakta aizklīdis? Apraudi savu nelaimi, un pateicies Dievam par viņa žēlastību. Tu vari aizklīst no sava Kunga un īstenā Gana, tu pats vari, diemžēl, grēkos aizmaldīties no Dieva, bet pats tu nevarēsi atgriezties. Tur vajadzīgs Dieva darbs un žēlastība. Kad Dievs tevi ar savu vārdu meklē, sauc un saka: atgriezies Israēl, tad nelikšu es savām dusmām nākt pār tevi, Jo es esmu žēlīgs, es negribu mūžīgi dusmoties. Atzīsti savus noziegumu, ko tu esi izdarījis sava Dieva priekšā, ka esi šurpu turpu skraidījis pie svešiem. [Jer.3:12-13] Tad nu, saku es, Dievs tevi arī tagad caur tavu mācītāju aicina: neesi kurls, kā teteris rudenī, bet šodien, šodien, Dieva balsi dzirdēdams, atgriezies pie Dieva, no sirds lūgdams un sacīdams: Atgriez mani ak Dievs, tad tapšu es atgriezts [Jer.31:18] no grēku ceļa, un tikšu vadīts uz īsteno Debesu ceļu.

Uz to, kas ir pasaulē,
Mana sirds negrib dzīties,
Jēzu grib tā dvēselīte,
Pie tā vien tai tīk sev pīties,
Kas man debess prieku dos,
Es pie Jēzu turēšos,
Turēdams neatlaižos,
Kur viņš būs, ir es tur būšu,
Saldos Debess avotos,
Es no Jēzus dzirdināts kļūšu,
Svēts, kas beidz šos vārdiņos,
Es pie Jēzu turēšos, Āmen.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.