69. Ko Dievs mums piekodina ar ceturtā baušļa apsolījumu?


Tik neticami, ka ticam

Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles. [Rom.10:17]

Tik neticami, ka ticam


Daudzi ir bijuši neizpratnē par Lutera “Mazajā katehismā” lasāmo trešā ticības artikula skaidrojumu.

“Es ticu, ka ar savu paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt vai nākt pie Viņa, bet Svētais Gars ar Evaņģēliju ir mani aicinājis, ar Savām dāvanām apgaismojis.. u. trpm.”

Kad lasījām to pirmoreiz, mums noteikti šie vārdi likās diezgan dīvaini. Vai man jātic, ka es nespēju ticēt? Tā vismaz šķiet. Vai tiešām pats cilvēks nespēj ticēt?

Vēlāk dzīvē mēs atkal lasījām šos vārdus un aplūkojām tos no citas puses.

Kad bijām pamodušies no vienaldzības miega un gribējām sākt jaunu dzīvi ticībā Jēzum, tad izrādījās, ka ticēt nemaz nav tik viegli. Mēs gan spējām apņemties un teikt: tagad es būšu kristietis! Taču ar apņemšanos vien nepietiek. Ticības dzīvei arvien pietrūkst spēka, un tā ir kā trausls stādiņš, kas ātri iznīkst.

Taču, paldies Dievam, kas mums atklājis ticības noslēpumu!

Ticība nāk no sludināšanas, un ticības noslēpums ir Dieva vārds. Svētais Gars darbojas tur, kur atskan Kristus Evaņģēlijs, un ar Evaņģēlija vēsti cilvēka sirdī ienāk Gars un iededz tajā ticības liesmu.

Nē, ticība nav cilvēciska apņemšanās, ko veicam savā spēkā. Var jau gadīties, ka kāds savas ticības atmodas laikā ir pieņēmis lēmumu un apņēmies ticēt. Jā, un pat ja cilvēks to apņemtos vairākkārt, tomēr no tā nekāda liela un paliekoša labuma nebūs.

Tāpat ticība nerodas no garīgiem vingrinājumiem, kad cilvēks meditē un iegrimst savā iekšējā pasaulē. Maldos dzīvo tie, kas savā dvēselē cer atklāt dievišķu dzirksti. “Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne” [Rom.7:18].

Būtiskas izmaiņas var notikt tikai tad, kad mēs novēršamies no visa savējā un pievēršamies Dieva vārdiem par Jēzu, Viņa nāvi un augšāmcelšanos. Tad cilvēkā notiek kas jauns, apliecinot vecā labā katehismam patiesību: Svētais Gars ar Savām dāvanām ir mani apgaismojis un manā sirdī iededzis ticību, un tas nav mans nopelns.

Sludināsim Dieva vārdu! Uzklausīsim tīru un skaidru Dieva vārda sludināšanu! Lasīsim Bībeli un būsim rimti Viņa vārda priekšā. Tāds ir ticības noslēpums.

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.