80. Kā mēs rūpējamies par savu tuvāko?


Ticība vienmēr paliks personīga

Ir pamats uzsvērt, ko jau vairākkārt darījām, ka kristietis var dzīvot un strādāt tikai kā kristīgās miesas – draudzes – loceklis un ka kristīga dzīve vienmēr ir dzīve sabiedrībā.

Ticība vienmēr paliks personīga

Lai gan šo apgalvojumu nevar apgāzt vai neievērot, arī otra jautājuma puse ir vienlīdz svarīga: katram kristietim jābūt ticīgam personīgi un jābūt atbildīgam Dieva priekšā par savu personīgo dzīvi un nostāju. Nekāda vienotības, sadraudzības vai sabiedrības gara izjūta nevar kristīgajai ticībai un ētikai atņemt šo iezīmi.

Kristīgās sabiedrības dzīves un kristīgās sadraudzības pārlieka uzsvēršana tikai kaitē personīgajai ticībai un dzīvei, kā arī atbildības izjūtai, kurai jāmīt ikvienā kristietī.

Ja tā notiek, arī kopīgā atbildības sajūta vājinās, līdz beidzot izzūd. Šo parādību var novērot visā pasaulē, kur tik daudzas reizes gan pasaulīgo, gan garīgo sabiedrības grupējumu dedzība ir noplakusi un beigu beigās tie ir sabrukuši.

Tāpēc kristīgajai baznīcai un visiem kristiešiem – atsevišķi un visiem kopā – ir pienākums pastāvīgi uzsvērt personīgās sirdsapziņas esamību un funkcijas, kā arī tās pienākumu pret Dievu un cilvēkiem. Visas šīs lietas ir cieši saistītas ar personīgu ticību Dievam un mūsu Pestītājam. Jēzus teica saviem mācekļiem: “Jūs esat zemes sāls [..] Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta [..] Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs” (Mt.5:13-16).

Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

7 atsauces par “Ticība vienmēr paliks personīga”

  1. sanktus:


    Kāda ir jūsu “draudze”? Kādas es redzu jūsu draudzes: Cilvēki kuri ar muti runā, ka tic Jēzum un patiesībā tās ir tukšas runas! Reliģija kuru veido verdzībai!!!

    Tāpēc saki Israēla bērniem: Es esmu Tas Kungs un izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, un izglābšu jūs no vergošanas, un atpestīšu jūs ar izstieptu roku un ar lielām tiesām.(2. Moz. 6:6) Viņam nebūs vairot zirgu skaitu, nedz vest tautu atpakaļ uz Ēģipti, lai vairotu zirgu skaitu; jo Tas Kungs jums ir sacījis: neatgriezieties vairs pa šo ceļu.(5. Moz. 17:16) Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.(Mat. 5:18) Bet KAM IR LAICĪGA MANTA un VIŅŠ REDZ savu BRĀLI CIEŠAM TRŪKUMU un AIZSLĒDZ VIŅAM SAVU SIRDI, KĀ GAN DIEVA MĪLESTĪBA PALIKTU VIŅĀ? Bērniņi, NEMĪLĒSIM VĀRDIEM, nedz ar mēli, BET AR DARBIEM un AR PATIESĪBU! (1. Jāņa 3:17,18)
    Jūsu Dievs, jūs PĀRBAUDA, lai zinātu, vai jūs esat tie, kas To Kungu, savu Dievu, mīlat ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.(5. Moz. 13:4)

    Vai nevirzaties atpakaļ verdzībā! Piramidālu varas veidojumu kur nav vienlīdzības?

    Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem. Viņu starpā arī nebija neviena, kam kā trūktu; jo tie, kam bija tīrumi vai nami, tos pārdeva un atnesa maksu par pārdoto un nolika apustuļiem pie kājām; un katram tika izdalīts, kā kuram vajadzēja. Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu, tulkojumā: iepriecināšanas dēls, levīts, dzimis kiprietis, pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu kājām.(Ap. d. 4:33-37)

    Vai rakstu mācītāji to jums māca ar savu piemēru mīlēt tuvāko?

    Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība.(Marka 7:21,22) Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus.(Ef. 4:14,15)

    Pamēģiniet dodiet tikai maizi un ūdeni rakstu mācītājiem! Ko tad viņi jums teiks? Viņi kā Jūda ņem no jums naudu apkrāpjot…

    “Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?” Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas.(Jāņa 12:5,6)

    Tāpēc jau viņi ir ārēji skaisti un runā smuki, bet ap viņiem nabagi un tādi kurus viltnieki piekrāpuši ar pasaulīgām indēm alhoholu un narkotikām utt…

  2. jean:


    Kā jūs izprotat šo teikumu no autora raksta:

    Kristīgās sabiedrības dzīves un kristīgās sadraudzības pārlieka uzsvēršana tikai kaitē personīgajai ticībai un dzīvei, kā arī atbildības izjūtai, kurai jāmīt ikvienā kristietī.
    Ja tā notiek, arī kopīgā atbildības sajūta vājinās, līdz beidzot izzūd.

    Kaut kas tajā ir.

    Cik daudz var cīnīties “plecu pie plecu” ar ļaunumu, vai arī cik daudz šī cīņa notiek katrā pašā, katram pašam savā dzīves gājumā??

  3. sanktus:


    Ārēji izrādīties kā kristietis :)))

    Viņi ir kauna traipi jūsu mīlestības mielastos, bez bijības mielodamies līdz ar jums, sevis pašu ganītāji, vēja dzenāti bezūdens mākoņi, koki, kas rudenī bez augļiem, divkārt miruši, izrauti ar saknēm.(Jūdas 1:12)
    Jēzus viņam atbildēja: “Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu. Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav Mani, bet Tēva, kas Mani sūtījis.(Jāņa 14:23,24)

    Mūsdienu valodā: runā daudz darbu nekādu! Ko līdzētu ja Tu nāktu pie manis un prasītu maizi esot badā un es teiktu labi un nedotu???
    P.S: Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus(2. Pēt. 3:14)Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.(Jāņa 1:14) Kam acis redzēt lai redz… :)

  4. luterānis:


    jean,

    Ja nesagaida pārāk daudz kristīguma izpausmju no kristīgās sadraudzības locekļiem, tad nav arī sekojošas vilšanās. 8-()

  5. luterānis:


    Un ,aktīvā sadraudzībā ir vairāk iespēju uzrauties uz ne kristīguma izpausmēm un pievilties nekā pragmatiskā sadraudzībā.

  6. jean:


    Autora citāts ir: Kristīgās sabiedrības dzīves un kristīgās sadraudzības pārlieka uzsvēršana tikai kaitē personīgajai ticībai un dzīvei.

    Vai piekrītat, vai arī ne?

    Ir taču dzirdēts, ka teju vissvarīgākais kristieša dzīvē ir piederība pie pareizās baznīcas, pie pareizās sadraudzības. Sākot no tiem pašiem Romas katoļiem, beidzot ar … nu neminēšu citus :)

    manuprāt, te nav runa par pievilšanos ārējās izpausmēs, bet gan par uzsvariem sludināšanā. Kā citi domā??

    P.S. Protams, ja šai portālā vēl ir kādi citi bez luterāņa un roberto… :)

  7. luterānis:


    jean, šeit ar sadraudzību ir domāta kristieša pārmērīga iesaistīšanās dažādās aktivitātēs.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.