47. Kad mēs topam vainīgi pie Dieva Vārda nievāšanas?


Ticība un laba sirdsapziņa

Šo piekodinājumu es lieku tev pie sirds, mans dēls Timotej, pēc agrākiem praviešu vārdiem par tevi, lai tu cīnītos ar tiem labo cīņu savā ticībā un labā sirdsapziņā, ko daži ir atmetuši, un tā viņu ticības laiva ir sadragāta. [1.Tim.1:18-19]


Apustulis saka: tev ir ticība un laba sirdsapziņa. Tās ir divas ļoti vērtīgas un nesaraujami saistītas lietas. Ticība nevar būt bez labas sirdsapziņas, un laba sirdsapziņa nevar būt bez ticības.

Aplūkosim to Dieva vārda gaismā.

Kā iegūt labu sirdsapziņu? Daļa cilvēku mēģina nomierināt savu sirdsapziņu, to vienkārši ignorējot. Viņi panāk, ka sirdsapziņa norimst, iemieg un vairs nesagādā raizes. Tomēr ne jau tādu sirdsapziņu Bībele sauc par labu.

Kad cilvēks nostājas Dieva vaiga priekšā un saņem spriedumu par visiem saviem grēkiem un nešķīstību, viņa sirdsapziņa pēkšņi pamostas un izjūt bailes. Viss mainās tikai tad, kad Dieva Gars vada grēcinieku uz atgriešanos un ticību Jēzum.

Tikai Evaņģēlijs par glābšanu Jēzus asinīs mums atklāj Dieva mīlestību, ka grēki tiek piedoti ticībā Kristum, un mēs paļaujamies, ka esam Dieva mīļie bērni. Tā mūsu sirdsapziņa ticībā iemanto mieru, jo Dievs ir piedevis visus mūsu noziegumus. Žēlastība un miers valda tikai tur, kur cilvēks iemantojis ticību un labu sirdsapziņu!

Bet Pāvils atgādina arī par tādiem cilvēkiem, kuru “ticības laiva ir sadragāta”. Ja kristietis dzīvo un rīkojas pretēji savai sirdsapziņai un Dieva vārdam, viņa ticība ir apdraudēta, jo cilvēks apzināti rīkojies nepareizi, sevi aplam mierinot ar domu, ka Dievs būs žēlsirdīgs.

Protams, Bībele patiesi sludina iespēju saņemt visu grēku piedošanu, taču tas attiecas tikai uz cilvēkiem, kuriem ir dzīva ticība un laba sirdsapziņa un kas visas lietas nes Dieva priekšā. Turpretī cilvēks, kas savu sirdsapziņu apklusina un apzināti dzīvo grēkā, beigu beigās savu ticību un grēku piedošanu pazaudēs. Pie šāda cilvēka Dieva Gars nevar mājot. Viņa “ticības laiva ir sadragāta”, un cilvēks zaudējis savu labo sirdsapziņu.

Ticība un sirdsapziņa – tās abas sader kopā. Tāpēc mums jālūdz: “Mīļais Dievs, ļauj man vienmēr dzīvot ticībā Jēzum ar labu sirdsapziņu, kas iespējams, tikai pateicoties grēku piedošanai. Mīļais Kungs, neļauj man apklusināt savu sirdsapziņu un pazaudēt ticību. Es Tevi lūdzu Jēzus vārdā, āmen.”

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.