37. Kā Dievs mūs brīdina neturēt otro bausli par mazvērtīgu?


Tēvs, pieņem mani

Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!.. es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem! [Lk.15:11-12, 19]

Tēvs, pieņem mani


Lūkas evaņģēlija līdzība par diviem dēliem mums ir labi pazīstama. Aplūkosim šos divus lūgumus, ar kuriem jaunākais dēls vērsās pie tēva.

Pirmajā reizē viņš teica: “Dod man piekrītošo mantas daļu!” Šajā situācijā mēs itin viegli spējam iejusties. Jaunākais dēls izvirzīja skaidru un nepārprotamu prasību pēc savas mantas daļas, šādu rīcību uzskatot par savām likumīgām tiesībām.

Diemžēl šāda attieksme ir diezgan izplatīta gan pie jauniem, gan veciem – īstenībā pie mums visiem. Ar šādu attieksmi mēs esam piedzimuši.

Dod man, dod man, dod man… Prasības tiek izvirzītas vecākiem, sabiedrībai un Dievam. Mēs vienmēr kaut ko pieprasām. Bet, kad vēlamo nesaņemam, mēs kļūstam neapmierināti un sūdzamies par visu un visiem.

Šāda attieksme pret dzīvi jaunekli noveda nelaimē. Nauda drīz vien bija iztērēta un, kad tās vairs nebija, arī draugu vairs nebija. Viņš palika gaužām vientuļš, nācās ganīt cūkas un nebija pat pienācīga ēdiena.

Beidzot jaunākais dēls sāka saprast, cik aplami bija rīkojies. Savu acu priekšā viņš redzēja tēva norūpējušos vaigu, jo brīdis, kad dēls, paņēmis naudu, aizgāja savu ceļu, tēvam bija ļoti smags.

Taču tagad dēla sirdī dzima jauns lūgums. Viņš vēlējās atgriezties tēva mājās un teikt: “Tēvs, pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!”

Ir milzīga atšķirība starp vārdiem “dod man” un “pieņem mani”. Pirmais patiesībā nebija lūgums, bet prasība – tā bija pašapzinīga cilvēka prasība. Savukārt otrs lūgums bija pazemota cilvēka grēksūdze, jo viņš ir apjautis savu necienību: ak, kaut es būtu viens no sava tēva algādžiem!

Ikviens, kas kļuvis par kristieti, labi pazīst abus šos lūgumus. Mēs esam nākuši pie Dieva, atbrīvojoties no savas lepnības par to, kas esam un kas mums pieder. Mēs vairs neuzdrošināmies prasīt – “dod man”, jo tagad esam pārsteigti pat par žēlastību būt Viņa kalpi.

Patiesi, mēs saņemam daudz vairāk, nekā lūdzam! Mēs esam pieņemti žēlastībā un kļuvuši par bērniem Dieva namā.

Birkas: , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.