328. Kā kļūst par sludinātāju?


Tēvreize: “Piedod mums mūsu parādus”

Lūgšana pēc dienišķās maizes netiek novietota pirms grēku piedošanas lūgšanas kārtībā tāpēc, ka pēc naudas būtu jādzenas pirmkārt un dievbijība jāiemācās tad, kad ir iegūta manta. Jo mūsu Pestītājs Kristus māca mūs: “dzenieties papriekš pēc Dieva valstības” (Mt.6:33). Tāpēc, ka mēs saskaņā ar savu dabu meklējam pasaulīgās mantas, tā ir Dieva griba, ka Viņa dāvanas sākumā iesakņotos mūsos pasaules lietās un caur tām mēs varētu pacelt savu apziņu līdz Dieva zināšanai un alkām pēc garīgas svētības.

Šī lūgšana arī parāda, ka žēlastība un piedošana, kuru mums tiek pavēlēts meklēt caur lūgšanu, nav jālūdz ne eņģeļiem, ne svētajiem, bet pašam Dievam, lietojot tos līdzekļus [Vārdu un Sakramentus], caur kuriem Dievs sniedz grēku piedošanu. Tā kā mums tiek pavēlēts lūgt savu parādu piedošanu, mēs pazemīgi atzīstam Dieva priekšā, pretēji pāvestiešu uzskatiem, ka mēs nespējam pietiekoši samaksāt vai dot apmierinājumu par saviem grēkiem. Mums visiem ir vajadzīga brīva piedošana mūsu Starpnieka dēļ. Tāpēc, ka “jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva” (Jes.59:2), mēs šajā lūgšanā alkstam pēc Dieva labvēlības, samierināšanās un atzīšanas. Tā izskaidrojuši šīs lietas, mēs varam skaidri saprast, kas mums šajā lūgšanā ir jālūdz. Tātad mēs lūdzam tāpēc, ka mūsu parādi ir neskaitāmi, bezgalīgi un neizmērojami un lai Dievs nesāktu mūs par tiem tiesāt un nepieskaitītu mums tos.

Mēs lūdzam Viņu kļūt un turpināt būt mums par žēlastības pilnu Tēvu un neuzlūkot mūs saskaņā ar mūsu grēkiem, un neuzlikt mums Viņa lāsta sodu, ne arī mest mūs cietumā, kamēr būsim savu parādu samaksājuši (Mt.5:25; 18:25), bet atlaist gan kļūdas, gan sodu par mūsu grēkiem, atbrīvojot mūs no važām un parāda. Mēs varam teikt līdz ar Pāvilu: “Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos?” (Rom.8:33). Ņemot vērā, ka tie nav kādi vispārīgi grēki vai parādi, bet “mūsu parādi”, ikvienam, kas lūdz, ir jāpārdomā pēc katra baušļa, kādos grēkos viņš ir kritis. .. neapzinātu kļūdu grēkos (Ps.19:13) vai nevarības un vājuma grēkos. Tātad mums visiem nāktos lūgt pēc piedošanas.

Mums katru dienu ir jālūdz, lai mūsu dienišķie grēki [atsauce uz Lutera pieminētajiem piedodamajiem jeb dienišķajiem grēkiem] varētu tikt aizmirsti, lai tie netiktu ierakstīti ar dzelzs spalvu un lai mēs sev paši nekrātu “sodu, kas nāks .. dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un Viņa taisnā tiesa” (Rom.2:5). Tāpēc ka Dievs ir norādījis un iedibinājis zināmus līdzekļus, caur kuriem Viņš dāvā un mums ir jāsaņem grēku piedošana, tāpēc mums ir arī jālūdz, lai Dievs dāvātu mums tādu apziņu, lai mēs neaizmirstu vai neizturētos nevērīgi, bet ikdienā lietotu debesu atslēgas. Mēs lūdzam, lai, klausoties Dieva Vārdu, lietojot Sakramentus un citādi pielietojot ticības un lūgšanas spējas, “Dievs neattiektos no mums, atstājot mūs nelietīgā stāvoklī, aizmirsušus visas bēdas, neievērojot savus grēkus un Dieva dusmas.”

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

11 atsauces par “Tēvreize: “Piedod mums mūsu parādus””

  1. aivix:


    Dr.Mārtiņš Hemnics (rakstīja).., : 1.”tāpēc, ka pēc naudas būtu jādzenas pirmkārt un dievbijība jāiemācās tad, kad ir iegūta manta.”…, 2. “tā ir Dieva griba, ka Viņa dāvanas sākumā iesakņotos mūsos pasaules lietās un caur tām mēs varētu pacelt savu apziņu līdz Dieva zināšanai un alkām pēc garīgas svētības.”…….. tu saproti, ko tu tikko pierakstīiji???

  2. aivix:


    tu zini, kādu sodu par to esi pelniijis…, ( ja kaut 1 dveeseli novediisi no pareizaa ceļa), kas ar tevi buus??

  3. Roberto:


    aivix, vai Tavā Bībelē lūgums “Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.” atrodas pēc “Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”?

  4. moritz:


    robi
    tu domā, tas TĀPĒC, ka hemnics tā uzskata?…

  5. jean:


    aivix, izlasi vēlreiz pirmo teikumu šajā rakstā kā tas šeit ir iztulkots. Varbūt, ka varēja precīzāk, tomēr domu VAR saprast. Un šī doma ir PRETĒJA tai, ko tu centies izspiest no Hemnica. Tātad problēmu teikums ir:

    Lūgšana pēc dienišķās maizes netiek novietota pirms grēku piedošanas lūgšanas kārtībā tāpēc, ka pēc naudas būtu jādzenas pirmkārt un dievbijība jāiemācās tad, kad ir iegūta manta. Jo mūsu Pestītājs Kristus māca mūs: “dzenieties papriekš pēc Dieva valstības” (Mt.6:33).

    Tātad latviešu valodā tas nozīmē, ka: [pirmā] lūgšana … NETIEK novietota pirms …[otrās] lūgšanas, tāpēc ka pēc naudas būtu jādzenas pirmkārt….

    aivix, vai saprati: netiek novietota tur, kur ir novietota, tāpēc ka pēc naudas būtu jādzenas pirmkārt!!!

    JO mūsu Pestītājs māca mūs: dzenieties papriekš pēc Dieva valstības!!!!

    Lūdzu, lasi tekstu uzmanīgāk. Ja vajag, tad nav slikti arī to pārlasīt!!!

    Ar cieņu,

    jean

  6. moritz:


    jean, iepeisto originālu, apstīsimies :)
    a to heimnics liekas durvīs šo to saspiedies

  7. jean:


    moritz, a pats neesi kaut ko durvīs saspiedis?

    ir tikai jāprot lasīt un saprast pareizi, pat ja tulkojums to neieliek kā mamma bērnam putru ar karoti mutē..

    nezinu, kur rast oriģinālu. Varbūt e-bosi ievietos, lai varētu salīdzināt :)

    ac,
    jean

  8. moritz:


    jean
    esmu… saspiedis… :D

  9. luterānis:


    Tāpēc, ka mēs saskaņā ar savu dabu meklējam pasaulīgās mantas, tā ir Dieva griba, ka Viņa dāvanas sākumā iesakņotos mūsos pasaules lietās un caur tām mēs varētu pacelt savu apziņu līdz Dieva zināšanai un alkām pēc garīgas svētības.
    Interesants svētīgā Hemnica izteikums. Bet kā mēs zinām, Hemnics nav pretendējis uz nemaldību.
    Jo parasti gan tieši grūtības mudina cilvēku saukt uz Dievu un ieticēt Kristum Glābējam. Un tad arī saņemt šo to no Dieva laicīgās svētības.
    Kamēr saskaņā ar savu dabu pasaulīgās mantas sasagrābušies tīri omulīgi iztiek bez augšminētā. Protams,ir arī izņēmumi.

  10. jean:


    luterāni, kaut arī nezinu kā stāv rakstīts oriģinālā, tomēr…

    Varbūt ka varēja iztulkojot uzlikt kārtīgāk uz paplātes, bet tomēr…

    Latviešu valodā teikumi neiesākas ar “tāpēc ka”. Jo pirms “tāpēc ka” vienmēr ir kāds iepriekšējais teikums, kuru “tāpēc ka” paskaidro.

    Ja reiz šoreiz teikums ir iesākts ar to, tad tomēr tas nemaina jēgu latviešu valodā. Jāskatās iepriekšējais teikums, manuprāt. Iepriekšējais teikums skan: “Jo mūsu Pestītājs Kristus māca mūs: “dzenieties papriekš pēc Dieva valstības” (Mt.6:33).”

    Manuprāt, saliekot šos teikumus kopā sanāk tieši pretējais, ko jūs, luterāni, moritz un aivix, esat sapratuši.

    Tātad: KĀPĒC Kristus saka: dzenieties papriekš pēc Dieva valstības? Tāpēc ka “mēs (tas ir, visi cilvēki) saskaņā ar savu dabu meklējam pasaulīgās mantas” un [šeit tiešām acīmredzot prasītos iestarpinājums, lai visi to saprastu] (mēs uzskatām saskaņā ar savu dabisko prātu, ka) tā ir Dieva griba, ka Viņa dāvanas sākumā iesakņotos mūsos pasaules lietās un caur tām mēs varētu pacelt savu apziņu līdz Dieva zināšanai un alkām pēc garīgas svētības.

    Līdz ar to es uzskatu, ka teikums aiz “tāpēc ka” pasaka to, kā ir NEPAREIZI. Un tas ir tieši tas, ko Hemnics vēlas pateikt.

    Ja es kļūdos, lai e-pāvests un e-kardināli mani pielabo, varbūt tiešām ievietojot oriģinālu. Kaut arī, ja oriģināls ir latīņu valodā man tas neko nepalīdzēs :)

    ac,
    jean

    P.S. vai nav tā, ka mums patīk cilvēkus vērtēt pēc ārējā? Ja kādam sokas, viņš ir vesels un tmldz, tad šķiet ka Dievs ir ar viņu. Tāpat mums šķiet, ka dzīves “pabērniem” kaut kas tomēr nav kārtībā ar ticību. TIEŠI TĀ MĒS UZLŪKOJAM RADĪBU AR MŪSU DABISKO PRĀTU!! Un tieši Kristus mums māca uzlūkot lietas NE TĀ, kā mēs tās saredzam… Dievs ir ar tiem, kas tic Evaņģēlijam. Dievs ir ar tiem, kas nevis tīksminās par sevi un saviem darbiem, bet kas priecājas par Kristu un Viņa veikumu cilvēces labā!!

  11. luterānis:


    jean, bet tik un tā sanāk interpretācija par interpretāciju.
    tā ir Dieva griba, ka Viņa dāvanas sākumā iesakņotos mūsos pasaules lietās un caur tām mēs varētu pacelt savu apziņu līdz Dieva zināšanai un alkām pēc garīgas svētības.
    Netiek jau pateikts nekas nepareizs, jo noteikti ir cilvēki, kas iemantodami lielu labklājību, sāk nopietni domāt ( vai jau Viņam tic ) par tās Devēju.
    Vnk mūsu pēcpadomju realitātē atšķirībā no tās pašas Amerikas nesalīdzināmi mazāk ir kristiešu ar mantojuma ceļā vai veiksmīgā un salīdzinoši godīgā biznesā iegūtu bagātību.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.