67. Kad mēs turam savus vecākus mīļus un dārgus?


Teologu orģijas nerimst

Pēdējā laikā tiek plaši apspriesta Bībeles autoritāte, kaut gan tā Reformācijas baznīcās tiek grauta jau kopš XVIII gadsimta.

Teologu orģijas nerimst

Luters ticības pārliecībā apliecināja:

“Raksti nevar melot!”

To viņš sacīja ne tikai par pestīšanas vēsti, bet arī par vēsturiskajiem un citiem jautājumiem.

Tomēr ar laiku universitātēs pasniedzēji sāka mācīt gluži pretējo. Vēsts par pestīšanu zināmā mērā vēl tiek atzīta par dievišķu, bet citas Bībeles liecības iesaka pārbaudīt. Cilvēks sevi ir paaugstinājis pāri Rakstiem, un līdz ar to arī vēsts par pestīšanu ir zaudējusi savu nozīmi.

Ir teologi, kas no vienas puses, atzīt tādus pestīšanas vēstures notikumus kā Kristus dzimšana no jaunavas un miesīga augšāmcelšanās, tomēr, Dievam žēl, viņi aprobežo Rakstu dievišķību vienīgi ar pestīšanas vēsti.

Viņi apgalvo: “Bībeles kā atklāsmes vērtību nemazina fakts, ka pētījumi, izmantojot visu iespējamos liecību avotus, pārbauda (!) arī Bībelē sniegtās vēsturiskās liecības.”

Te nu varētu jautāt, vai tad dzimšana no jaunavas un Kristus augšāmcelšanās nav vēsturiski fakti? Ja jā, tad, kādēļ nepārbaudīt pilnīgi visus faktus? Proti, ja netic, ka kanoniskās Bībeles grāmatas ir nemaldīgs Dieva Vārds katrā lietā un zilbē, tad nav nekāda pamata ticēt arī citām to daļām. Par to runāja tie, kas Bībeli noraidīja gandrīz pilnībā. Bet viņu lēmums bija aplams.

Pareizs ir apustuļa piemērs, kad viņš liecina: “Bet es tev atzīstos, ka es kalpoju savu tēvu Dievam pēc tās mācības, ko viņi sauc par maldu mācību, ticēdams visam, kas saskan ar bauslību un kas rakstīts praviešos.” [Ap.d.24:14]

« Sirmgalvjiem | Pestīšanas prieks »

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

18 atsauces par “Teologu orģijas nerimst”

  1. gviclo:


    Pēdējā laikā teologi vispār neiesaka lasīt Bībeli, lūgt Dievu vai apliecināt ticību, bet māca ne-prāta stāvoklī klusumā gremdēties nebūtībā truli atkārtojot kādu vārdu vai frāzi no Bībeles, ko ieteica arī indiešu mistiķis Osho savā “Ornažajā grāmatā” un droši vien arī citos darbos. Turklāt, šādu ne-prātu ir jāpavada atslābuma sajūtai vai kaut kam tamlīdzīgam, kas visticamāk būs pašatpestīšanās centienu kulminācija.

    Ar cieņu,
    gviclo

  2. moritz:


    ar atslābinašanos – nu, tur uzmanīgi vaajag
    ka nesanāk nesmuki

  3. Cody:


    Tagad atslābināšanās tiek aktīvi popularizēta. Tās centrs ir lielākā draudze Latvijā. Arī pats arhibīskaps nesmādē. Svētku sprediķos ir aicinājis pamēģināt – aizvērt acis, ievilkt elpu, iedomāties sevi pļavā un atkārtot kādu frāzi. Nu pat bija labs raidījums LKR par šo tēmu.

  4. Roberto:


    Cody, raidījums bija par vai pret?

  5. Cody:


    Pret! Savu domu skaidri pauda Aleksandrs Bite. Dažas lietas šajā raidījumā bija šokējošas.

  6. Cody:


    Raidījums ir skatāms un redzams LKR arhīvā.

  7. Janis Karklins:


    padalīšos vienā diskusijā ar Jura Rubeņa fanu par J.R.un meditāciju, spriediet paši:

    LELB iet līdzi laikam … un tādējādi iegūst daudz neizprotošus cilvēkus ap sevi. Skatos, ka daži tos pat dēvē par velnišķigi gudriem … grūti piekrist

    Ir jāmainās, lai pastāvētu – LELB to dara.
    Visi, kas maniās iegūst pretiniekus, tas ir normali

  8. luterānis:


    par Rubeña med.tehnikâm interesêjies neesmu un nelietoju, bet pârdomât un atkârtot kâdu Rakstu vârdu vai frâzi neškiet tik baisi kâ daži nobijušies te raksta.

  9. luterānis:


    Gviclo - Pēdējā laikā teologi vispār neiesaka lasīt Bībeli, lūgt Dievu vai apliecināt ticību, bet māca ne-prāta stāvoklī klusumā gremdēties nebūtībā truli atkārtojot kādu vārdu vai frāzi no Bībeles,
    Šķiet, ka tu emocionālā jūtu uzplūdā esi kaut ko sajaucis vai piedzejojis ko klāt.
    neiesaka lasīt, lūgt , apliecināt?
    māca ne-prāta stāvoklī , nebūtībā, truli?

  10. gviclo:


    p.s. Aklie šajā gadījumā acis var arī neaizvērt.

    Ar cieņu,
    gviclo

  11. luterānis:


    Man gan šķiet, ka vienam otram nekaitētu pameditēt par vārdiem – objektivitāte un precizitāte.
    Jo jēdzienam – pārspīlējums tas viens otrs ir pievērsis pārlieku mazu uzmanību.

  12. Janis Karklins:


    Jā patiesi, varam paskatīties LELB lapā pēdējos notikumus piem; altārgobelēns; žurnāls’kas mūs vieno”. konference par gavēni.

  13. gviclo:


    … jezuitu rekolekcijas, kuras paša arhibīskapa kristīgo dzīvi ir sadalījušas divās daļās – pirms un pēc rekolekcijām. Tādēļ LELB veido spējīgu rekolekciju vadītāju komandu. Lojolas garīgie vingrinājumi utt.

    Ar cieņu,
    gviclo

  14. luterānis:


    Vai tad rekolekcijas kā intensīvākas garīgās dzīves – lūgšanu etc., periodi ir kas slikts?
    Un, palasot baznīcas vēstures liecības, škiet, ka Loijola nebija mazāk dedzīgs kristietis par Luteru. Pat inkvizīcija viņu vajāja.

  15. Janis Karklins:


    vai tad kāds saka, ka rekolekcijas ir kas slikts? Vai tad kāds saka ke vienotība ir slikta?
    Man šis atgādina, kā ar bērniem, dzird un atbild tikai to, ko grib…

  16. Cody:


    Iespējams, rekolekcijas nav nekas slikts. Bet pēdējā laikā LELB saistībā ar rekolekcijām neiztrūkstoša ir meditācija un kontemplācija. Šīs divas tiek agresīvi, nemanot bīdītas. Nesen tviterī saņēmu ziņu no mūsu arhibīskapa par ievadkursu kontemplatīvajā garīgajā līdzgaitniecībā. Nesaprotu, kāds mērķis tam visam?

    Manas draudzes mācītājs pret šo visu ir bijis kategoriski pret, bet….. Draudzes namā tiek rīkota konference par Lielo gavēni, kurā neizpaliks meditācija, sešpsalmu lūgšana (man nezināma lieta), kā arī tiks tirgoti krucifiksi un vīraks u.c. svētlietas.

  17. luterānis:


    Meditācija, kontemplācija…Acīmredzot, ir saskatīts šo garīgo disciplīnu iespējamais pozitīvais pienesums kristieša ticības celšanai.
    Es te nerunāju par špikotājiem no Austrumu reliģijām.
    Vai man kāds paskaidros kur slēpjas kristīgas meditācijas jeb pārdomu un kontemplācijas bīstamība?

  18. Janis Karklins:


    Viens no ieskatiem ir LKR arhīvā 06.01.12. “Aktuāla diskusija”



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.