65. Kad mēs esam paklausīgi saviem vecākiem?


Tavs draugs Dievs

Jūs caur Viņu ticat uz Dievu, kas Viņu ir uzmodinājis no miroņiem un To godā cēlis, tā ka jūsu ticība ir kļuvusi arī par cerību uz Dievu. [1.Pēt.1:21]

Tavs draugs Dievs

Evaņģēlijs ir atklāts mūsu dēļ, jo Dievam un Kungam Kristum tas nav bijis vajadzīgs, bet tas ir darīts mūsu labā, lai mēs uz Viņu ticētu. Un tas ir darīts nevis caur mums pašiem, bet caur Kristu, kurš par mums stājas Tēva priekšā, kurš Kristu ir modinājis no miroņiem, lai Viņš valdītu pār visām lietām.

Tādējādi, tam, kurš uz Viņu tic, ir visi Viņa labumi un caur Viņu tas dodas pie Tēva. Tā mums ir ticība uz Dievu un arī cerība caur šo ticību: vienīgi ticība mūs padarīs pestītus. Bet tai ir jābūt ticībai uz Dievu, jo kad Dievs nepalīdz, tad tev nevar līdzēt neviens.

Tāpēc nepietiek ar to, kaut arī tev būtu visu cilvēku draudzība, bet gan tev ir jāiemanto Dieva draudzība jeb labvēlība, lai tu varētu lepoties, ka Viņš ir tavs Tēvs un tu esi Viņa bērns, un tu Viņām uzticies vairāk nekā miesiskajam tēvam un mātei, ka Viņš tev grib palīdzēt visās nelaimēs. Un to Viņš dara tikai caur vienīgo Starpnieku un Pestītāju, Kungu Kristu.

Šī ticība nenāk no cilvēku spēkiem, bet gan Dievs to rada mūsos, tāpēc ka Kristus to ir nopelnījis caur savām asinīm, kuram Viņš tāpēc ir devis godību un sēdinājis pie savas labās rokas, lai Viņš caur Dieva spēku radītu mūsos ticību.

Birkas: , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.