174. Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Kristus?


Tas Kungs mūsu taisnība

“Ievēro, nāks dienas”, saka Tas Kungs, “kad Es piepildīšu to svētības apsolījumu, ko Es devu Israēla namam un Jūdas namam. Tanīs dienās un tanī laikā Es izrietīšu Dāvidam īstu pilntiesīgu atvasi, kas nesīs sev līdzi tiesu un taisnību un liks tām valdīt virs zemes. Tanīs dienās Jūdai nāks glābiņš, un Jeruzaleme dzīvos drošībā. Vārds, kurā to nosauks, būs: Tas Kungs mūsu taisnība.” Jo tā saka Tas Kungs: “Dāvidam netrūks nekad tāda vīra, kas godam sēdēs Israēla nama tronī. Arī levītu priesteriem netrūks mana vaiga priekšā tāda vīra, kas nes dedzināmos upurus, liek pacelties dūmos ēdamiem upuriem un vienmēr kārtīgi sagatavo kaujamos upurus.” (Jer.33:14-18)


Šī ir pirmā Adventa svētdiena, pirmā jaunā baznīcas gada svētdiena. Mēs sveicinām jūs šodien, šai Jaunā Gada dienā, ne tajā, kas iezīmē bieži pieminēto kompjūtera problēmu, kas saistīta ar bailēm par iespējamām katastrofām un citām briesmīgām lietām. Drīzāk mēs svinam jaunu Dieva žēlastības gada sākumu, kur Viņa žēlastība un apžēlošana mums ir dota ik dienas no jauna un kur mēs atkal iesākam jaunu ciklu, kad no Evaņģēlija mācīsimies un pārdomāsim Viņa svētos darbus un mācību. Adventa laikā mēs svinam mūsu Kunga Jēzus Kristus trīskāršo nākšanu pie mums. Un, pamatojoties uz šo Jeremija pravietojumu, arī mēs šodien domāsim par to, kā Tas Kungs nāk pie mums:

  1. Viņš reiz nāca kā Tas Kungs mūsu taisnība;
  2. Viņš pašreiz nāk kā Tas Kungs mūsu taisnība;
  3. Viņš reiz nāks kā Tas Kungs mūsu taisnība.

1. Viņš reiz nāca kā Tas Kungs mūsu taisnība.

Apsolījumi, ko Dievs ir devis, ir augstākais un svarīgākais radības attiecībās ar savu Radītāju. Tā pravietis Jeremija raksta: “Ievēro, nāks dienas”, saka Tas Kungs, “kad Es piepildīšu to svētības apsolījumu” .

Mūsu Kunga pirmais Advents, Viņa pirmā “nākšana” bija pie Israēla bērniem. Tā bija gara pēcnācēju virkne, sākot jau ar Ādamu un Ievu, kuri vispirms saņēma apsolījumu par Pestītāja nākšanu. Jau mūsu pirmvecākiem tika apsolīts, ka nāks Viens, kas sakaus melu tēvu Sātanu. Šis apsolījums tika atkārtots un sīkāk paskaidrots ticības tēvam Ābrahāmam. Viņam Dievs sacīja: Tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas. Un praviešu rakstos šis apsolījums tika izteikts vēl precīzāk ka apsolītais Mesija jeb Kristus nāks no Jeses, Dāvida tēva, dzimuma; ka Viņa māte būs patiesa jaunava no Dāvida pilsētas Bētlemes.

Mesijas īstenais raksturs tika atklāts Jesajas izcilajos vārdos: “Jo mums ir piedzimis Bērns; mums ir dots Dēls.. Viņa vārds ir Brīnišķais Padoma Devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais Tēvs, Miera Lielskungs.” Tas, ka gaidītais Mesija ir pats Visuvarenais Dievs un Mūžīgais Tēvs, ir labi saprotams no Jesajas vārdiem: “Redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs Dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls.” Vārds Imanuēls nozīmē “Dievs ar mums.”

Pravietis Jeremija apraksta gaidāmā Mesijas būtību šādi: “Tas Kungs mūsu taisnība.” Viņš ir “taisnības atvase” un “Viņš nesīs sev līdzi tiesu un taisnību un liks tām valdīt virs zemes.”

Ko tas nozīmē? Ko tas par Viņu māca? Tas nozīmē, ka Viņš tika sūtīts, lai sagrautu grēka, nāves un velna varu, visas netaisnības būtību, visu ļaunuma spēku, kas ir pārņēmis cilvēci kopš grēkā krišanas. Tā kā Ādams un Ieva padevās melu tēvam, tad viss, ko par cilvēka dabu var sacīt ir, “ka cilvēka sirds nosliece ir ļauna jau kopš bērnības”; “netaisnībā es tiku radīts; grēkā mana māte ir mani ieņēmusi.” “Visa mūsu taisnība ir kā sārņaina drēbe.” Tā ir cilvēciskās dabas samaitātība, kas ir sabojājusi visu cilvēka dzīvi šai pasaulē. Mēs varam sacīt, ka Vecā Derība ir Dieva labestības un uzticības vēsture attiecībā pret Viņa radību. Bet mums ir arī jāatzīst, ka Vecā Derība ir cilvēciskās samaitātības, muļķības un maldīšanās vēsture. Cilvēki ir samaitāti un netaisni līdz pat savas būtnes dziļumiem.

Taču Tas, kurš mums ir apsolīts, ir “Tas Kungs mūsu taisnība”. Šis vārds un tituls nav tikai Viņam, bet tas tiek dāvāts arī Jeruzalemei. Šai vārdā tiks nosaukta arī Jeruzaleme, šī svētā pilsēta, kas simbolizē Dieva tautu, tātad arī Jeruzalemei piederēs Viņa taisnība.

Mesija jeb Kristus tiešām nāca un paveica visu, kas bija apsolīts. Sv. Pāvils raksta: “To(Kristu), kas grēka nepazina, Dievs mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” Un: “Jūs esat vienībā ar Jēzu Kristu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu.”

Dzīvojot šai pasaulē, Viņš uzņēmās uz sevis visu mūsu grēcīgumu tā, ka Viņš Dieva priekšā nostājās kā vienīgais grēcinieks visā pasaulē. Šos grēkus Viņš nesa pie krusta un cieta to sodu, kas pienācās mums. Taču savā dzīvē Viņš bija pilnīgi taisns un nevainojams, un tādējādi Viņš varēja nostāties Dieva priekšā kā vienīgais taisnais cilvēks visu mūsu vietā. Un ar Kristus augšāmcelšanos, kas pamatota Viņa taisnībā, Dievs visus cilvēkus ir pasludinājis par taisniem.

Viņš nāca, lai kļūtu par mūsu taisnību, un tādēļ mēs tiekam nosaukti Viņa vārdā: “Tas Kungs mūsu taisnība.” Caur Viņu pestīšanas taisnība ir vienreiz par visām reizēm izcīnīta visiem cilvēkiem.

2. Viņš pašreiz nāk kā Tas Kungs mūsu taisnība.

Jēzus tikai reiz ir staigājis pa šo zemi tas bija Izraēlā pirms apmēram 2000 gadiem. Vai tā mūsu prātam ir tikai vēsture un nekas vairāk? Mēs nevaram atgriezties pie Viņa silītes Bētlemē, lai redzētu to, ko gani redzēja. Mēs nevaram atgriezties pie krusta, tam pieskarties, nevaram arī pieskarties Kristum, lai saņemtu no Viņa svētību. Taču, tā kā mēs nevaram aiziet pie Viņa, Viņš nāk pie mums. Viņš nāk savā varenajā Vārdā un sakramentos. Adventa laikā mums ir īpaši vainagi un mēs iededzam sveces, sagaidot brīnišķos Ziemassvētkus. Bet ikviena mūsu baznīcas gada svētdiena un ikviena mīļa diena arī ir savā ziņā Advents jeb Viņa atnākšana. Jo Tas Kungs arvien turpina nākt pie mums.

Viņš nāk pie tevis Evaņģēlija vārdā, kas ir sludināts no kanceles; Viņš nāk pie tevis mācītāja balsī, kas tev pasludina: “Es tev piedodu tavus grēkus Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”, it kā tā būtu paša Dieva balss. Viņš nāk pie tevis ar roku, kas pasniedz tev Viņa miesu un asinis, ar roku, kas pār tevi lējis dzīvības ūdeni Kristībā. Viņš nāk pie tevis, kad tu atceries Dieva vārdus, kas tev sludināti, arī tad, kad tu piemini savu Kristību. Ir kāds Dieva apsolījums, kas tika dots apustuļiem un kas stāv pāri kā vadmotīvs visai Dieva vārda un sakramentu kalpošanai: “Kas dzird jūs, tas dzird Mani,” apsola Kristus. Visai šai sludināšanai ir viens vienīgs mērķis lai vārds “Tas Kungs mūsu taisnība” būtu un paliktu arī tavs vārds, ko tu nesi Dieva priekšā, lai Viņš pazītu tevi kā savu bērnu.

3. Viņš reiz nāks kā Tas Kungs mūsu taisnība.

Šis Advents pie mums ir dienu pēc dienas, gadu pēc gada. Tā ir dāvana, kas mums pieder jau tagad, taču ne pilnībā, jo mēs gaidām uz pilnīgo Dieva radības atpestīšanu. Šo apsolījumu mēs dzirdējām šodienas vēstules lasījumā: “Jums pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu.”

Savu dzīvi šai pasaulē mēs dzīvojam ticībā. Mums ir tas, kas mums ir apsolīts. Mums tas jau pieder. Dievs to ir apsolījis. Taču mēs to vēl nespējam saskatīt un ieraudzīt. Tas, ko mēs redzam un piedzīvojam, ir pretrunā mūsu ticībai. Mēs ticam, ka esam taisni, pateicoties Kristum. Bet, kad mēs ielūkojamies sevī, mēs aizvien redzam grēku un samaitātību. Katra diena ir kā solis uz priekšu šai procesijā pretī nāvei, mūsu miesas pilnīgai sabrukšanai. Katra diena mūs dara aizvien vājākus, un katra diena mūs pietuvina lielajai neizbēgamībai, kuras vārds ir nāve.

Bet ticība mūsos zina, ka pat aiz visām šīm dzīves beigām stāv kāds apsolījums. Jo, kad pienāks mūsu nāves stunda, tad apsolījums tiks piepildīts. Tad mums būs pilnīga atpestīšana Dieva, mūsu Pestītāja, vaiga priekšā. Mēs ar cerībām raugāmies uz šo lielo dienu, kad Viņš atnāks un izglābs mūs. Un tas būs ADVENTS jeb atnākšana, kuru mēs dzirdēsim ar savām ausīm un redzēsim ar savām acīm. Jēzus to ir apsolījis: “Stunda nāk, ka tie, kas savos kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā.”

Jeremijas pravietotā “taisnības atvase nesīs sev līdzi tiesu un taisnību un liks tām valdīt virs zemes”. Tiesa un taisnība tiks īstenoti, pamatojoties uz Viņa pirmo un otro atnākšanu. Viņa dzīves, ciešanu un nāves taisnība caur ticību pieder ticīgajiem. Pie mums šī taisnība nāk Evaņģēlija vārda spēkā.

Ticīgie šai dzīvē savas acis vērš uz šo Kristus taisnību, un viņi gaida Viņa atnākšanas lielo dienu. Kā apustulis Pēteris raksta: “Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts Debesīs jums.” Šādā cerībā mēs lūdzam ik dienas: “Āmen. Nāc drīz, Kungs Jēzu.”



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.