347. Kādēļ Kristus vārdus "tā ir mana miesa" un "tās ir manas asinis " mēs nedrīkstam saprast kā līdzību?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par Žans Kalvins

Inkarnācija un reālā klātbūtne luteriskajā un reformēto konfesijās

Uz jautājumu, kādēļ Bībele izprotama vienīgi, pamatojoties Evaņģēlijā, esam iepriekš atbildējuši: Kristus ir visu Svēto Rakstu patiesais saturs. Par Viņu kā gaidāmo un kā atnākušo pasaules Pestītāju dod liecību Vecās un Jaunās Derības praviešu un apustuļu pasludinājums. Lai ko citu mēs saskatītu Kristū – pravieti un ķēniņu, jaunās bauslības pasludinātāju, visas radības Kungu un nākotnes pasaules valdnieku, tomēr Kristus būtība ir tā, ka Viņš ir Pestītājs, kas nesis pasaules grēkus un samierinājis mūs ar Dievu. Tas, ka Viņš nesis šos grēkus un ka Viņš grēkus piedod tas arī ir Kristus “īpašais darbs” Bet tas nozīmē, ka visas Bībeles izpratnes pamatā ir inkarnācijas brīnums; jo pasaules Pestītājs ir Tēva mūžīgais Dēls, “kas par mums, cilvēkiem, un mūsu pestīšanas labā no debesīm nācis un miesa tapis caur Svēto Garu no jaunavas Marijas, un Cilvēks tapis.”

inkarnācija un reālā klātbūtne luteriskajā un reformēto konfesijās

Lasīt tālāk »



Taisnošana un predestinācija luteriskajā un reformēto konfesijās

Ņemot vērā faktu, ka atšķirīgā Evaņģēlija izpratne, dažādā bauslības un Evaņģēlija attiecību izpratne izraisa tik smagas sekas, nav iespējams nopietni palikt pie apgalvojuma, ka mācību atšķirības, kuras pastāv starp luterisko un reformēto baznīcām, ir tikai teoloģiskas diferences, kuras nepieciešams paciest vienas un tās pašas baznīcas iekšienē. Abas konfesijas pārstāv divas dažādas Evaņģēlija izpratnes iespējas, kuru attiecības izsakāmas nevis “ne vien – bet ari”, bet gan tikai “vai nu – vai nu”. Kad reformētie neatzīst šo alternatīvu un noliedz baznīcu robežas eksistenci, viņi dara to tikai tādēļ, ka luteriskajā Evaņģēlija izpratnē saskata nepilnīgu savu, reformēto, uzskatu priekšpakāpi, kurai nepieciešams tikt pāri. Turpretī luteriskā baznīca reformēto mācībā nevar saskatīt likumīgo reformatoriskās ticības atziņas turpinājumu, bet gan vienīgi iesākumu atkrišanai no reformācijas galvenā artikula.

taisnošana un predestinācija luteriskajā un reformēto konfesijās

Lasīt tālāk »


Abu valstību atšķiršana un saistība

Nesaprātīgi ļaudis mēdz apgalvot, ka luteriskā mācība par divām valstībām ir cēlonis politiskam konservatīvismam. Šādā skatījumā šī tēma tiek saprasta kā teoloģiskas teorijas veidošana ar politiskām sekām, kuras uzskata par liktenīgām. Līdzīgā veidā arī tāds bibliski pamatots teoloģisks norišu un faktu kopuma formulējums kā “Radīšanas mācība” tiek politiski diskvalificēts.

abu valstību atšķiršana un saistība

Lasīt tālāk »


Baznīcas izpratne luteriskajā un reformēto konfesijās

Tālākas sekas atšķirīgajiem bauslības un Evaņģēlija attiecību skaidrojumiem luteriskajā un reformēto konfesijās kļūst redzamas, kad aplūkojam baznīcas jēdzienu.

Baznīcas izpratne luteriskajā un reformēto konfesijās

Lasīt tālāk »


Ticības izpratne luteriskajā un reformēto konfesijās

Jau iepriekš norādījām, ka jēdziens ticība acumirklī var mainīties tad, kad Evaņģēlijs vairs netiek uztverts vienīgi kā žēlastības apsolījums par grēku piedošanu Kristus dēļ. Tad ticība vairs nav tikai cilvēka atbilde šim apsolījumam, tātad tā vairs nav tikai uzticēšanās Dieva žēlastības apsolījumam, bet gan tai jābūt vienlaikus arī atbildei uz Evaņģēlijā ietverto bausli. Tādējādi ticības jēdziens pietuvojas paklausības jēdzienam.

ticības izpratne luteriskajā un reformēto konfesijās

Lasīt tālāk »


 1  2 »