284. Kādi mēdz būt pārbaudījumi?



Tu redzi arhīvu par theologia crucis

Krusts ir patiesā atklāsme

Krusts ir patiesā atklāsme. Tā ir vienīgā vieta, kurā ir saskatāms Dievs. Ko es ar to domājam? Ko domā Luters, sakot, ka mēs nevaram atrast Dievu nekur citur kā vienīgi krustā sistajā? Kāpēc Dieva klātbūtne pie krusta ir unikāla?

Krusts ir patiesā atklāsme

Lasīt tālāk »



Krusts vs. Krustā sistais

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »

Krusta teoloģija pieder Rietumiem. Kā ikviena īsta teoloģija, tā sākas ar liturģiju. Šo liturģisko pirmsākumu saknes patiešām meklējamas Austrumos, taču drīzāk Sīrijas, nekā Grieķijas baznīcā. Vai to, ka Sīrijas baznīca labāk izprata Vecās Derības Evaņģēliju par Dieva Jēru, izskaidro šīs baznīcas ciešākā saistība ar Vecās Derības valodu un domāšanas veidu? Agnus Dei Romas misē aptuveni 700. gadā ieviesa pāvests, kuram bija sīriska izcelsme; “Dieva jēra” iekļaušana Gloria daļā arī nāk no Austrumiem.

Lasīt tālāk »


Krusta vārds – vienpusība un stulbums?

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »

“Sludiniet tikai vienu lietu: krusta gudrību.”

Šī ir Lutera atbilde uz šo vitāli svarīgo jautājumu, un tā ir izteikta kādā 1515.gadā rakstītā sprediķī (WA 1:52 [LW 51:14]). Krusta gudrība, “krusta vārds” [1.Kor.1:18], kuru pasaule sauc par lielu ģeķību, bet kas ir faktiskais kristīgas sludināšanas saturs, ir pats Evaņģēlijs. Tā uzskata Luters un kopā ar viņu arī visa luteriskā baznīca.

Lasīt tālāk »


Kas baznīcām jāsludina?

Pasaules tautām ir pārvilkušies pāri tumši vētras mākoņi, kuri draud ar Trešo Pasaules karu. Šādos laikos cilvēku dzīvē dominē nedrošības sajūta, kura tagad ir savienojusies ar vispārēju ilūziju sabrukumu un atsvešināšanos. Dažu gadu laikā izrādījās, ka visas tās cerības un gaidas, kuras ļāva cilvēkiem un tautām izdzīvot Otrajā Pasaules karā, ir ilūzijas. Šis lielais ilūziju krahs, faktiski, attiecas uz visu, kas ir dominējis mūsdienu cilvēka dzīvē. Nu, beidzot, ir pilnīgi zudusi tā ticība progresam, ar kuru cilvēce iesoļoja XX gadsimtā. Ir izrādījies, ka visas tās idejas un ideāli, par kuriem cilvēki jau kopš 1914.gada ir cīnījušies un cietuši, kuru dēļ miljoniem cilvēku ir gājuši nāvē un kuru dēļ viņiem, iespējams, nāksies mirt atkal, ir vienīgi rēgi: nacionālisms un internacionālisms, fašisms un pacifisms, demokrātija un totalitārisms, komunisms un patriarhālisms. Vai ir vēl palicis kāds politiķis, ko mēs varētu uztvert nopietni, kurš joprojām tic ideāliem, kuru dēļ viņš liktu ciest miljoniem cilvēku?

Lasīt tālāk »