154. Kādēļ mēs saucam Dieva pirmo personu par Tēvu?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par sola gratia

Kristības dāvanas atgādinājums

Kādā sprediķī par Jēzus kristību (Mt.3:13-17) Luters savai draudzei stāstījis par savu dzīvi, kā viņu, mūku, mocījis viens jautājums: kā var atrast žēlsirdīgu Dievu? Kā es ar to, kas esmu un ko daru, varu pastāvēt Dieva priekšā?

Kristības dāvanas atgādinājums

Lasīt tālāk »



Evaņģēlija izpratne luteriskajā un reformēto konfesijās

Fakts, ka starp luterisko un reformēto konfesijām pastāv ievērojamas atšķirības, nekad nav nopietni apstrīdēts. Strīdīgs ir vienīgi jautājums, vai šīs atšķirības tiešām ir tik būtiskas, ka izslēdz baznīcas kopību starp šīm konfesijām. Vai šīs atšķirības ir kā to visos laikos vēlējušies uzskatīt reformētie – teoloģisko skolu atšķirības un šīm skolām dzīvā baznīcā jārod iespēja pastāvēt līdzās, jo tās pieņem kā priekšnoteikumu vienu un to pašu Evaņģēlija izpratni? Vai arī kā arvien uzskatījusi luteriskā baznīca – šeit ir runa par atšķirībām, kuras sniedzas tik dziļi, ka dara neiespējamu pilnīgai baznīcas vienībai nepieciešamo konsensus par Evaņģēlija mācību? Dažos būtiskos evaņģēliskās mācības jautājumos parādīsim, kādēļ luterisms bijis spiests nonākt pie šāda uzskata.

Evaņģēlija izpratne

Lasīt tālāk »


Mūžīgās izredzētības definīcija

Mūsu dogmatiķi ir apskatījuši mācību par mūžīgo izredzētību dažādās savu dogmatisko sistēmu vietās (saistībā ar mācību par dievišķo žēlastību – Kvenštets, Hollacs; saistībā ar mācību par pestīšanu Kristū – Baiers). Ja mācība par izredzētību tiek mācīta tā, kā tā ir atspoguļota Rakstos, tad nav svarīgi, kurā dogmatiskās sistēmas vietā tā tiek ievietota.

Lasīt tālāk »


Mūžīgās izredzētības objekti

Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Dievs nav izredzējis nedz visus cilvēkus (Samuēla Hūbera kļūda), nedz nelokāmus ticīgos, kā arī īslaicīgus ticīgos (Tībengenes skolas, kā arī dažu mūsdienu teologu maldi, mācījis arī J. A. Ozianders, Franks), bet gan vienīgi tos, kuri patiešām tiek pestīti. Tas ir acīmredzams no skaidrās Rakstu mācības, ka visi izredzētie neapšaubāmi tiks pestīti (izredzētība ir nemainīga un nemaldīga – Mt.24:24; Rom.8:28-30). Konkordijas formula raksta:

“Dievs savā žēlastībā ir ņēmis vērā un izredzējis pestīšanai ikvienu izredzēto, kurš tiks pestīts.”

Lasīt tālāk »


Ticības saistība ar mūžīgo izredzētību

Runājot par svarīgo jautājumu, kurš tiek daudz apspriests jau kopš XVI gadsimta, proti, kāda ir ticības saistība ar izredzētību, mums ir jāpatur prātā, ka jēdzieniskā ziņā Raksti nenostāda ticību nedz pirms, nedz aiz izredzēšanas.

Lasīt tālāk »


 1  2 »