101. Kādas lietas pieder pie cilvēka dzīves kārtības, kad runājam par mantu?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par sabats

Mozus bauslība kristiešus nesaista

Mozus bauslība attiecas uz jūdiem, tā mūs nesaista. Bauslība ir dota vienīgi Israēla tautai, un Israēls to pieņēma sev un saviem pēcnācējiem, un pagāni šeit ir izslēgti; kaut arī pagāniem daži likumi ir kopīgi ar jūdiem, ka ir viens Dievs, ka nav ļauts pārkāpt laulību, ka nedrīkst zagt, un vēl citi līdzīgi, kuri visi dabiski viņiem ir ierakstīti sirdī, un viņi tos nav dzirdējuši sludinām no debesīm kā ebreji.

Mozus bauslība kristiešus nesaista

Lasīt tālāk »



Kristietība un joga

Daudziem mūsdienu kristiešiem varētu šķist dīvains pats uzstādījums: Kāpēc jāmēģina salīdzināt jogu ar Kristietību? Kāda saistība ķermeņa pozām un vingrinājumiem – respektīvi atsevišķam sportošanas novirzienam ar vienu no pasaulē atzītākajām reliģijām – Kristietību? Bez iedziļināšanās, jautājums izklausās tik pat provokatīvs kā: “Vai kristietis var nodarboties ar hokeju, golfu, tenisu utml.?”

Kristietis un joga

Lasīt tālāk »


Luterāņi svin sabatu

Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) draudze, kas atrodas Pārdaugavā, kopš 2016. gada novembra svin sabatu.

Luterāņi svin sabatu

Lasīt tālāk »


Sabats ir bijis iepriekšpasludinājums par mūžīgo dzīvi debesīs

Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, gluži kā debesu bērns virs zemes, kas veidots dzīvei ar Dievu, apveltīts ar šķīstu un gaišu prātu, skaidru un brīvu gribu – īsi sakot, kā paša Dieva attēls. Un, kad beidzot cilvēks bija radīts, Dievs to uzlūkoja un atzina par ļoti labu un “Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis” (1.Moz.2:3). Viņš skatījās uz to un, runājot pavisam cilvēciski, priecājās. Tas, ka Dievs septītajā dienā “atdusējās no visa Sava darba”, pirmām kārtām, nozīmē to, ka Viņš bija pārtraucis radīšanas darbu un ka Viņam bija dievišķs gandarījums un atdusa šai Savā brīnišķīgajā darbā.

Sabats ir bijis iepriekšpasludinājums par mūžīgo dzīvi debesīs

Lasīt tālāk »


Septiņpadsmitā svētdienā pēc Vasarsvētku atsvētes

Un notika, ka Jēzus sabatā bija ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizeja namā, un tie Viņu novēroja. Un, lūk, tur bija kāds ūdenssērdzīgs cilvēks Viņa priekšā. Un Jēzus, vārdu ņēmis, griezās pie bauslības mācītājiem un farizejiem ar jautājumu: “Vai ir atļauts sabatā dziedināt vai ne?” Bet tie klusēja. Tad Viņš to ņēmis dziedināja un atlaida. Bet tiem Viņš teica: “Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabata dienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?” Un tie nekā uz to nespēja atbildēt. Bet, nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, Viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams: “Ja tevi kāds aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts, un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: dod šim vietu,- un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta. Bet, ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis varētu sacīt: draugs, virzies uz augšu! – Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.” [Lk.14:1-11]

laiks ir iet uz baznīcu

Lasīt tālāk »


 1  2 »