Izgājuši cauri Amfipolei un Apolonijai, viņi nonāca Tesalonīkē; tur bija jūdu sinagoga. Pāvils, kā parasti, iegāja pie tiem un trīs sabatus runāja ar tiem par rakstiem, tos izskaidrodams un pierādīdams, ka Kristum vajadzēja ciest un augšāmcelties no mirušiem, un teikdams: “Šis ir Kristus Jēzus, ko es jums sludinu.” [Ap.d.17:1-3]

Lasīt tālāk »
Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. [Gal.6:7-8]

Lasīt tālāk »
Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs. [2.Kor.5:1]

Lasīt tālāk »
Viņā bija dzīvība. [Jņ.1:4]

Lasīt tālāk »
Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu. [Fil.3:20]

Lasīt tālāk »
Atsauces (0)