37. Kā Dievs mūs brīdina neturēt otro bausli par mazvērtīgu?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par mācība par pēdējām lietām

Mirušo augšāmcelšanās

Neskatoties uz to, ka bezdievji gan apšauba (1.Kor.15:35), gan zaimo (Ap.d.17:32) mācību par augšāmcelšanos, neskatoties uz to, ka viņiem piemīt dabiskas zināšanas par Dievu kā visuvarenu Radītāju un visuma Ķēniņu, kurš spēj visu (Rom.1:19-20), un līdz ar to viņu neticībai nav attaisnojuma (1.Kor.15:35 un turpm.), kristietim tā ir bezgalīga prieka un mierinājuma avots (1.Kor.15:20-22; ticības apliecības trešais loceklis: “Es ticu uz miesas augšāmcelšanos”).

Lasīt tālāk »



Pēdējā tiesa

Kristus otrajai atnākšanai un mirušo augšāmcelšanās notikumam nekavējoties sekos pēdējā tiesa (Mt.25:31-32: “Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā, [..] tad Viņš sēdēs uz sava godības krēsla un visas tautas būs sapulcētas Viņa priekšā”). Šī tūlītējā saistība starp Kristus otro atnākšanu, vispārējo augšāmcelšanos un pastaro tiesu izslēdz tūkstošgadu miera valstības iespēju, jo, runājot par pēdējām lietām atklāti pasludinot (doktrinālais pamats), Raksti nepieļauj hiliasma mācību par Kristus valdīšanu uz zemes.

Pēdējā tiesa

Lasīt tālāk »


Mūžīgais sods

Pēdējā tiesā taisnie pilnīgi un uz mūžīgiem laikiem tiek nošķirti no bezdievjiem. “Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē.” (Mt.25:46)

Lasīt tālāk »


Mūžīgā pestīšana

Mūžīgās pestīšanas fakts. Tas, ka visus patiesus kristiešus sagaida mūžīga dzīvošana godībā un svētlaimē, ir Svēto Rakstu Evaņģēlija atklāsmes kulminācija (Rom.5:1-2; Ef.2:4-6). Tā Ticības apliecības otrā ticības locekļa skaidrojumā ir teikts:

“Es ticu, ka Jēzus Kristus [..] ir mani [..] atpestījis [..], lai es Viņam piederu, Viņa valstībā ar Viņu dzīvoju un Viņam kalpoju mūžīgā taisnībā, nenoziedzībā un svētlaimē, kā arī Viņš pats, augšāmcēlies no nāves, dzīvo un valda mūžīgi.”

Tam pievienojas arī Konkordijas formula (XI:14-22):

“Dievs savā [žēlastības] nolūkā un padomā izlēma, ka Viņš dos mūžīgu pestīšanu un paaugstinās mūžīgā dzīvošanā tos, kurus Viņš ir izredzējis, aicinājis un taisnojis.”

Mūžīgā pestīšana

Lasīt tālāk »


Laicīgā nāve

Kas ir laicīgā nāve? Laicīgā jeb miesas nāve nav cilvēka pilnīga bojā eja (Jehovas liecinieki; ateisti), bet gan dabiskās dzīves zaudējums, kurš notiek, nošķirot dvēseli no miesas (Baiers). Tas, ka laicīgā nāve nav dvēseles bojā eja, ir skaidrs no Mt.10:28; tas, ka tā nav miesas bojā eja, ir skaidrs no Jņ.5:28-29, kur Kristus mums saka, ka mirušās miesas, lai arī pārvēršas pīšļos, savos kapos gaida augšāmcelšanās dienu (skat. arī Dan.12:2). To, ka nāve ir dvēseles nošķiršana no miesas, skaidri māca Lk.12:20: “Šai naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli;” un Mt.27:50 (Jņ.19:30), kur mūsu Kunga krusta nāve ir aprakstīta kā “gara izlaišana” vai “gara atdošana.”

Lasīt tālāk »


 1  2 »