2. Kas ir Mazais Katehisms?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par mācība par mūžīgo izredzētību

Mūžīgās izredzētības definīcija

Mūsu dogmatiķi ir apskatījuši mācību par mūžīgo izredzētību dažādās savu dogmatisko sistēmu vietās (saistībā ar mācību par dievišķo žēlastību – Kvenštets, Hollacs; saistībā ar mācību par pestīšanu Kristū – Baiers). Ja mācība par izredzētību tiek mācīta tā, kā tā ir atspoguļota Rakstos, tad nav svarīgi, kurā dogmatiskās sistēmas vietā tā tiek ievietota.

Lasīt tālāk »



Kā ticīgajiem ir jāuztver sava izredzētība

Konkordijas formula nopietni aicina visus ticīgos “pareizi un noderīgi domāt un runāt par mūžīgo izredzētību, jeb Dieva bērnu predestināciju un nolemšanu mūžīgai dzīvošanai” ; jo, “ja kāds pasniedz mācību par Dieva žēlīgo izredzēšanu tā, ka nedrošības nomākti kristieši no tās nesaņem mierinājumu, bet gan tiek iedzīti izmisumā, vai arī netikļi tiek apstiprināti savā netiklībā, tad nav ne mazāko šaubu, ka šāda mācība netiek mācīta saskaņā ar Dieva Vārdu un gribu, bet gan [cilvēka] saprātu un velna maldiem” .

Lasīt tālāk »


Mūžīgās izredzētības objekti

Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Dievs nav izredzējis nedz visus cilvēkus (Samuēla Hūbera kļūda), nedz nelokāmus ticīgos, kā arī īslaicīgus ticīgos (Tībengenes skolas, kā arī dažu mūsdienu teologu maldi, mācījis arī J. A. Ozianders, Franks), bet gan vienīgi tos, kuri patiešām tiek pestīti. Tas ir acīmredzams no skaidrās Rakstu mācības, ka visi izredzētie neapšaubāmi tiks pestīti (izredzētība ir nemainīga un nemaldīga – Mt.24:24; Rom.8:28-30). Konkordijas formula raksta:

“Dievs savā žēlastībā ir ņēmis vērā un izredzējis pestīšanai ikvienu izredzēto, kurš tiks pestīts.”

Lasīt tālāk »


Ticības saistība ar mūžīgo izredzētību

Runājot par svarīgo jautājumu, kurš tiek daudz apspriests jau kopš XVI gadsimta, proti, kāda ir ticības saistība ar izredzētību, mums ir jāpatur prātā, ka jēdzieniskā ziņā Raksti nenostāda ticību nedz pirms, nedz aiz izredzēšanas.

Lasīt tālāk »


Mūžīgās izredzēšanas mācības mērķis

Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, mūžīgās izredzēšanas mācības mērķis nav noliegt vai ierobežot vispārējo žēlastību (Kalvins un citi), bet gan akcentēt vienīgi no žēlastības. Citiem vārdiem, šai mācībai būtu jāpamudina kristiešus, salīdzinot sevi ar neticīgajiem, saistīt savu žēlastības stāvokli nevis ar pašu uzvedību (sinergisms, pelagiānisms), bet gan vienīgi ar Dieva žēlastību (dievišķais monergisms). Šāda vienīgi no žēlastības akcentēšana ir ārkārtīgi svarīga, jo, ja kristieši saista savu pestīšanu ar kādu pareizu uzvedību vai saviem nopelniem, tad viņi ir atkrituši no žēlastības un atrodas zem Dieva lāsta (Lk.18:9 un turpm.; Gal.3:10).

Lasīt tālāk »


 1  2 »