95. Vai var gūt piedošanu par sestā baušļa pārkāpšanu?



Tu redzi arhīvu par mācība par Dieva tēlu

Dieva tēls cilvēka miesā

Atbildot uz jautājumu – vai Dieva tēls attiecas arī uz cilvēka miesu? – J. Gerhards norāda uz Augustīna izteikumiem, ka Dieva tēls attiecas vispirms uz cilvēka prātu, cilvēka intelektuālajām spējām, bet arī cilvēka ķermenis liecina par Dieva tēlu, proti, cilvēks atšķirībā no dzīvniekiem staigā stāvus. Tas liecina, ka viņš nav saistīts pie zemes kā dzīvnieki, bet vērsts uz augšu pie Dieva.

tēls uz cilvēka miesas

Lasīt tālāk »



Nemirstība kā daļa no Dieva tēla

Viens no Dieva tēla aspektiem cilvēkā pirms grēkā krišanas bija nemirstība. Šajā jautājumā baznīcā ir bijušas diskusijas: senās baznīcas laikā (IV gadsimtā) tie bija britu mūka Pelāgija un vēlāk Fotīna sekotāji, bet XVII gadsimtā Socīnus mācības piekritēji, kuru uzskati pausti Rakoviānas katehismā. Pēc viņu domām Ādamam būtu jāmirst pat tad, ja viņš nebūtu kritis grēkā.

nemirstība

Lasīt tālāk »


Dieva tēls cilvēkā nav cilvēka būtība

Dieva tēls Ādamā nebija nedz pārdabiska ārēja dāvana, nedz arī tikai kāds ārējs cilvēka izskaistinājums, kuru varētu cilvēkam atņemt, būtiski neietekmējot pašu cilvēka dabu. Patiesībā Dieva tēls kā pilnīgs cilvēka taisnums aptvēra un caurvija visu cilvēka dabu un dvēseles spējas. Tomēr Dieva tēlu nedrīkst pielīdzināt cilvēka būtībai. Tā kā cilvēkam var būt tikai viena būtība, tad Dieva tēlu cilvēkā nevar uzskatīt par būtību.

Dieva tēls cilvēkā

Lasīt tālāk »


Dieva līdzība un tēls cilvēkam piemita pēc viņa dabas

Viduslaiku teologi daudz runāja par tādiem jautājumiem kā “būtība”, “daba” (substantia) un “nejauša pazīme” (accidens). Arī mūsu teologi lietoja šos terminus. Šādi termini ir nepieciešami un baznīcas tēvi tos lietoja gadsimtiem ilgās diskusijās, lai ar šo terminu palīdzību sargātu patieso mācību no maldiem. Lai gan mūsdienās varētu šķist, ka šie jautājumi vairs nav aktuāli, tomēr būtu ieteicams divreiz padomāt pirms atsakāmies no šiem terminiem, ka viduslaiku blēņām. Mūsu ticības apliecības gan iesaka atturēties no šo terminu lietošanas sprediķos un mācot vienkāršus cilvēkus. Gadījumā, ja šie termini tiek lietoti.

Dieva līdzība un tēls cilvēkam piemita pēc viņa dabas

Lasīt tālāk »


Kas tad ir taisnība un patiess svētums?

Abas šīs īpašības, kas veido Dieva tēlu cilvēkā ietver patiesas zināšanas par Dievu, pilnīgu gribas pakļaušanos Dieva likuma prasībām, un dvēseles taisnumu Dieva priekšā. Šādā svētā nevainīgumā un šķīstībā sākotnēji tika radīta cilvēka dvēsele un miesa, lai Dievs tēls atspīdētu viņā kā dzīvā spogulī. Sekojoši cilvēka prāts atspoguļoja Dieva gudrību; dvēsele atspoguļoja Dieva labestību, pacietību un iecietību; cilvēka sirds, jūtas atspoguļoja Dieva mīlestību un žēlsirdību; griba atspoguļoja dievišķu taisnību, svētumu un šķīstību; dievišķa laipnība un patiesība parādījās cilvēka vārdos un darbos, bet Dieva spēks – cilvēkam dotajā valdīšanā pār dabas pasauli. Tā visa rezultātā cilvēkam bija jābūt laimīgam, svētītam un dižena miera pilnam, pagodinot savu Radītāju. Cilvēkā nebūtu nekādu baiļu un skumju. Dieva tēla dēļ cilvēka prāts būtu pakļauts Dievam, cilvēka griba pakļauta prātam, savukārt jūtas un citas spējas pakļautas gribai.

Kas tad ir taisnība un patiess svētums?

Lasīt tālāk »