286. Kas ir kārdināšanas?



Tu redzi arhīvu par Lūgsim kopā ar Luteru

Es esmu briesmās

“Kunga acis pievērstas taisnajiem un viņa ausis to saucieniem!” [Ps.34:16]

Es esmu briesmās

Lasīt tālāk »



Lūgšana pēc maltītes

Pateicieties Kungam ar dziesmu, spēlējiet cītaru mūsu Dievam, kurš debesis mākoņiem aizklāj, kurš zemei sataisa lietu, kurš kalnos izaudzē zāli, kurš dod zvēriem viņu iztiku, kraukļu bērniem, kad tie brēc! Ne zirga spars tam tīk, ne par vīra lieliem tam prieks – patīk Kungam tie, kas viņu bijā, kas cer uz viņa žēlastību. [Ps.147:7-11]

lūgšana pēc maltītes

Lasīt tālāk »


Nevis tāpat vien

Kad sapulcējās liels ļaužu pūlis un daudzu pilsētu ļaudis sanāca pie viņa, viņš runāja līdzībā: “Sējējs izgāja sēt sēklu. Viņam sējot, cita krita ceļmalā un tika samīta, un debesu putni to apēda; cita krita klintainē un uzdīgusi novīta, jo tai nebija valgmes; cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi, reizē augdami, to nomāca; cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To pateicis, viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.” [..] Šī līdzība ir šāda, redzi, sēkla ir Dieva vārds. Ceļmalā ir tie, kas dzird; bet tad nāk sātans un paņem prom vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netaptu izglābti. Bet kas sēts klintainē – ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, ar prieku to uzņem, bet, būdami bez saknēm, tikai uz brīdi notic, bet pārbaudījuma laikā atkrīt. Bet kas sēts starp ērkšķiem – ir tie, kas vārdu ir dzirdējuši, bet dzīves rūpesti, bagātība un baudas to noslāpē, un tie augļus nenes. Bet kas sēts labā zemē – ir tie, kas vārdu dzird un glabā to krietnā un labā sirdī un augļus nes pacietībā. [Lk.8:4-8, 11-15]

nevis tāpat vien

Lasīt tālāk »


Mans uzkrājums

Svētīts vīrs, kas bīstas Kunga, kam tīk viņa baušļi, varena uz zemes būs viņa sēkla, svētīta būs sirdsskaidro paaudze, labumi un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība ilgs vienmēr! Tumsā atspīdēja gaisma sirdsskaidrajiem – žēlīga, žēlsirdīga un taisnīga! Labi vīram, kas devīgi aizdod, kas savas lietas taisnīgi kārto! Jo nemūžam to nekur nepadzīs, par piemiņu mūžam viņš taisns! [..] Viņš kaisa, viņš nabagiem dod, viņa taisnība ilgs mūžam, viņa stiprums celts godā! [Ps.112:1-6, 9]

mans uzkrājums

Lasīt tālāk »


Kad lasu Bībeli

Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka viņš tiktu velna kārdināts. Kad viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, viņš izsalka. Kārdinātājs, piestājies viņam, sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi.” Bet Jēzus atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.” Tad velns viņu aizveda uz svēto pilsētu, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem dos pavēli tevis dēļ, un tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.”  Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts: nekārdini Kungu, savu Dievu.” Atkal velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību, un sacīja: “To visu es tev došu, ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.”   Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.” Tad velns viņu atstāja; un, redzi, eņģeļi nāca un viņam kalpoja. Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis nodots, viņš atgriezās Galilejā. Atstājis Nācareti, viņš aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulūna un Naftālī zemēs, ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: Zebulūna zeme un Naftālī zeme – ceļš uz jūru viņpus Jardānas, citu tautu Galileja; tauta, kas sēdēja tumsā, ieraudzījusi lielu gaismu, un tiem, kas sēdēja nāves ēnas zemē, gaisma uzaususi. – No šā laika Jēzus sludināja: “Atgriezieties no grēkiem; Debesu valstība ir klāt.” Staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divus brāļus – Sīmani, sauktu Pēteris, un viņa brāli Andreju – jūrā tīklus izmetam, jo tie bija zvejnieki. Viņš tiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Tūlīt pametuši savus tīklus, tie viņam sekoja. [Mt.4:1-20]

kad lasu Bībeli

Lasīt tālāk »