Kad esam apskatījuši visu, kas krusta teoloģijai sakāms par pasaulē dzīvojošo ticīgo cilvēku, tad Dieva svētie šķiet visparastākie ļaudis. Luteriskā tradīcija ticības darbu šajā pasaulē attēlo tādā veidā, ka Dieva valstības pilsoņi šķiet grūti atšķirami no Velna valstības pilsoņiem. Sekojot Lutera izpratnei par kristieša garīgo dzīvi, Dievam uzticīgie ļaudis iepretī Viduslaiku garīgumam šķiet laicīgi un pasaulīgi. Luters mudināja kristiešus atteikties no klostera dzīves paradumiem, svētceļojumiem un Vakarēdiena apkārt nēsāšanas, kā arī no dažādām dievbijīgām sevis aizliegšanas darbībām, cīnoties pašiem pēc sava svētuma.
Lasīt tālāk »
Savā Katehismā Luters atgādināja kristiešiem, ka velns uzbrūk un moka visus kristiešus, tos kārdinot. Skaidrojot Mūsu Tēvs lūgšanas daļu “neieved mūs kārdināšanā”, Luters norāda, ka tas nenozīmē brīvību no bēdām un pārbaudījumiem. Kamēr vien dzīvojam šajā pasaulē, kur darbojas velns, mums neatliek nekas cits, kā tikt pakļautiem kārdinājumiem, bēdām un ciešanām, bet mēs ar šiem vārdiem lūdzam, lai Dievs mūs pasargā no izmisuma un neļauj velnam mūs pieveikt.
Lasīt tālāk »
Tad Pilāts nosprieda izpildīt viņu vēlēšanos. Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu gribai. [Lk.23:24-25]
Lasīt tālāk »
Jēzus Kristus, krustā sistais izlīdzinātājs,- vispirms tas nozīmē to, ka visa pasaule atmetot Jēzu Kristu ir kļuvusi bezdievīga un ka šo lāstu nevar atņemt nevienas savas paša pūles.
Lasīt tālāk »
Kad Ādams un Ieva krita grēkā, viņu nepaklausība šķīra viņus no Dieva. Viņš tos izdzina no Ēdenes dārza un vārtos nolika eņģeli ar zobenu, lai viņi nevarētu atgriezties (1.Moz.3:24). Kā parādīts šajā gleznā, Pastarās tiesas dienā Dievs liks eņģeļiem pasludināt lielo atkalredzēšanās visiem tiem, kuri miruši ticībā uz Kristu (1.Tes.4:16).
Lasīt tālāk »
Atsauces (0)