Tu redzi arhīvu par Kristus krusts
Mūsdienu cilvēkiem vārds “mīlestība” gandrīz bez izņēmumiem ir saistīts ar jūtām. Turpretī būtiskākā patiesība par Dievu ir nevis tā, ka Dievs ir persona ar noteiktām jūtām, bet viņš ir persona, kura dara noteiktas lietas. Mīlestība ir nevis tas, ko Dievs jūt, bet vispirms tas, ko viņš dara.
“Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule ir krustā sista un es pasaulei.” [Gal.6:14]
Kad esam apskatījuši visu, kas krusta teoloģijai sakāms par pasaulē dzīvojošo ticīgo cilvēku, tad Dieva svētie šķiet visparastākie ļaudis. Luteriskā tradīcija ticības darbu šajā pasaulē attēlo tādā veidā, ka Dieva valstības pilsoņi šķiet grūti atšķirami no Velna valstības pilsoņiem. Sekojot Lutera izpratnei par kristieša garīgo dzīvi, Dievam uzticīgie ļaudis iepretī Viduslaiku garīgumam šķiet laicīgi un pasaulīgi. Luters mudināja kristiešus atteikties no klostera dzīves paradumiem, svētceļojumiem un Vakarēdiena apkārt nēsāšanas, kā arī no dažādām dievbijīgām sevis aizliegšanas darbībām, cīnoties pašiem pēc sava svētuma.
Savā Katehismā Luters atgādināja kristiešiem, ka velns uzbrūk un moka visus kristiešus, tos kārdinot. Skaidrojot Mūsu Tēvs lūgšanas daļu “neieved mūs kārdināšanā”, Luters norāda, ka tas nenozīmē brīvību no bēdām un pārbaudījumiem. Kamēr vien dzīvojam šajā pasaulē, kur darbojas velns, mums neatliek nekas cits, kā tikt pakļautiem kārdinājumiem, bēdām un ciešanām, bet mēs ar šiem vārdiem lūdzam, lai Dievs mūs pasargā no izmisuma un neļauj velnam mūs pieveikt.
Tad Pilāts nosprieda izpildīt viņu vēlēšanos. Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu gribai. [Lk.23:24-25]
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2018
Atsauces (0)