Tu redzi arhīvu par Kristus ciešanas
Gandrīz trešdaļa no evaņģēliju liecībām koncentrējas uz Jēzus ciešanu un nāves aprakstu. Kristīgā baznīca katru gadu vairāk nekā trīs mēnešus dzīvo ar to pašu tēmu: vispirms ir septiņas lielā gavēņa nedēļas, kuru laikā mēs sekojam Jēzus pēdās “uz Jeruzālemi”; tad nākamajās septiņās nedēļas no Lieldienām līdz Vasarsvētkiem mēs būtībā atskatāmies uz Viņa ciešanām retrospektīvā.
“Kad nu Kristus ir cietis miesā, tad apbruņojieties arī jūs ar to prātu, jo tas, kas ir sācis ciest miesā, ir mitējies no grēka.” [1.Pēt.4:1]
“Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule ir krustā sista un es pasaulei.” [Gal.6:14]
Tāda bija Tēva apsolījuma jēga un piepildījums: “Un Es slēgšu ar tām miera derību….tā būs mūžīga derība” (Ec.34:25; 37:26). Tā ir dziļākā būtība tam, ko Kristus ir darījis un cietis mūsu labā, un tas viss ir jāsaskata Kristus ciešanās, lai tās pareizi saprastu un uzlūkotu.
Izgājuši cauri Amfipolei un Apolonijai, viņi nonāca Tesalonīkē; tur bija jūdu sinagoga. Pāvils, kā parasti, iegāja pie tiem un trīs sabatus runāja ar tiem par rakstiem, tos izskaidrodams un pierādīdams, ka Kristum vajadzēja ciest un augšāmcelties no mirušiem, un teikdams: “Šis ir Kristus Jēzus, ko es jums sludinu.” [Ap.d.17:1-3]
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauces (0)