27. Kāds ir pirmais bauslis, salīdzinot ar citiem baušļiem?



Tu redzi arhīvu par kristīgā ticība

Kristīgā ticība netiek pārmantota

“Un, kad arī visa tā paaudze tika piepulcināta saviem tēviem, tad cēlās jauna paaudze pēc viņiem, kas nepazina To Kungu, nedz arī Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.” [Soģu 2:10]

Kristīgā ticība netiek pārmantota

Lasīt tālāk »



Ticības vairogs

Bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. [Ef.6:16]

ticības vairogs

Lasīt tālāk »


Kāpēc Dievs piedod grēkus

Es – Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus Manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus. [Jes.43:25]

Kāpēc Dievs piedod grēkus

Lasīt tālāk »


Evaņģēlijs cilvēka prātam un reliģiskajai dabai ir sveša mācība

Mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu. Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. [1.Kor.2:7-9]

Evaņģēlijs cilvēka prātam un reliģiskajai dabai ir sveša mācība

Lasīt tālāk »


Dieva līdzība un tēls cilvēkam piemita pēc viņa dabas

Viduslaiku teologi daudz runāja par tādiem jautājumiem kā “būtība”, “daba” (substantia) un “nejauša pazīme” (accidens). Arī mūsu teologi lietoja šos terminus. Šādi termini ir nepieciešami un baznīcas tēvi tos lietoja gadsimtiem ilgās diskusijās, lai ar šo terminu palīdzību sargātu patieso mācību no maldiem. Lai gan mūsdienās varētu šķist, ka šie jautājumi vairs nav aktuāli, tomēr būtu ieteicams divreiz padomāt pirms atsakāmies no šiem terminiem, ka viduslaiku blēņām. Mūsu ticības apliecības gan iesaka atturēties no šo terminu lietošanas sprediķos un mācot vienkāršus cilvēkus. Gadījumā, ja šie termini tiek lietoti.

Dieva līdzība un tēls cilvēkam piemita pēc viņa dabas

Lasīt tālāk »