276. Kas ir trešā lieta, ko mēs lūdzam Svētajā Lūgšanā?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par Hermanis Zasse

Ticības Apliecība Šodien

Augsburgas ticības apliecība ir iezīmējusi Baznīcas robežas, parādot galvenās atšķirības starp Svētā Gara atmodināto ticības apliecībām un tā laika oficiālās baznīcas augstāko amatpersonu nostāju. Taču pirms visa cita vēlos vērst jūsu uzmanību uz to ka Baznīcai ir tikai viens Kungs Kristus, un toreiz 1530.gadā Augsburgā Baznīcas ticības apliecības netika izmainītas, bet izskaidrotas tiem, kuri no tās bija novirzījušies.

talyc un luterāņu ticības apliecība

Lasīt tālāk »



Ticība Dievam Svētdarītājam: Ko Svētais Gars darījis?

“Svētais Gars ir mani ar Evaņģēliju aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, pareizā ticībā darījis svētu un uzturējis.”

Ticība Dievam Svētdarītājam: Ko Svētais Gars darījis?

Lasīt tālāk »


Jēzus debesbraukšana

“Darait par mācekļiem visas tautas”; “eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai”; sludiniet Manā Vārdā “atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes” (Mt.28:19; Mk.16:15; Lk.24:47). Šie ir vieni no pēdējiem vārdiem, ar kuriem Jēzus vērsās pie Saviem mācekļiem, pirms Viņš devās prom no šīs pasaules. Jēzus pēdējie vārdi būtiski atšķiras no imperatoru, karavadoņu un seno filozofu pēdējiem vēlējumiem, jo neviens no viņiem nav izteicis cerības, ka viņa dzīves veikums varētu kļūt nozīmīgs visai cilvēcei. Piemēram, varenais Romas imperators Augusts no šīs pasaules atvadījās kā aktieris no skatītājiem lugas beigās: “Vai savu daļu no dzīves farsa es esmu nospēlējis pietiekami labi? Tad sitiet plaukstas un nesiet mani prom no skatuves.”

Lasīt tālāk »


Luteriskā ticība un tās liktenis

Šajā rakstā es vēlos dalīties ar jums savās pārdomās par mūsu mīļo luterisko baznīcu un tās likteni pasaulē. Pēdējā gadsimta laikā Luterisms ir pieredzējis ārkārtīgi lielas izmaiņas.

Luteriskā ticība un tās liktenis

Lasīt tālāk »


Luters un ticības apliecības

Iespējams, ka teoloģijas un baznīcas vēstures studentus varētu izbrīnīt luterāņu pastāvīgā interese par savām ticības apliecībām un viņu pārliecība, ka šīs apliecības ir nozīmīgas ne tikai visai baznīcai kopumā, bet arī laicīgajai pasaulei. Daļēji to var saprast, apskatot Lutera nostāju jautājumā par konfesionālo teoloģiju vispār un viņa ietekmi uz apliecību veidošanos. Pašu Luteru interesēja trīs pakāpju attīstība: personīgā ticība, indivīda publisks paziņojums un individuāla kristieša ticības izklāsts vai publiska ticības apliecināšana kopā ar ticības brāļiem un māsām.

Lasīt tālāk »


 1  2 »