250. Kurš iegūs mūžīgo dzīvību?



Tu redzi arhīvu par ģenealoģiski pētījumi

Mesija, vaiga valdnieks

Rabīnu mesiāniskās diskusijas mums bieži vien varētu izklausīties nepastāvīgas un neloģiskas. Talmuda un Midrash literatūrā parādās slepenas mesiāniskas norādes, bet tas, iespējams, visvairāk notiek Zohar, noslēpumainos Mozus grāmatu komentāros. Arī Jaunajā Derībā Kristus portrets ietver aspektus, kuri ir neizskaidrojami no vēsturiski pravietiskā viedokļa vien. Pāvils tiešām runā par Kristus noslēpumu, “kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem” un “mūžiem bijis neizpausts” (Kol.1:26, 1.Kor.2:7 un Rom.16:25). Pēc Pētera teiktā, viņš bija “izredzēts pirms pasaules radīšanas” (1.Pēt.1:20).

Lasīt tālāk »



Mozus Tora un Mesija

Tradīcija Mesijam piedēvē trejādu – ķēniņa, priestera un pravieša – lomu. Runājot par Jēkaba svētību, mēs pieminam arī Jūdas “valdnieka zizli”, ko ebreju valodā apzīmē ar vārdu me hoqêq- “likumdevējs”. Mesija kā pravietis izveidos cilvēkiem jaunu bauslību.

Lasīt tālāk »


Mesija kā otrais Mozus

Rabīnu literatūrā bieži vien parādās paralēles starp līdzīgiem faktiem. Reizēm šis salīdzinājums tiek attīstīts pēc qal va-Hômer principa – no vienkārša uz sarežģītāku; reizēm jautājumu atdzīvina atbilstoša ilustrācija. Līdzīgā kārtā savu tēlaino valodu ir radījusi mesiāniskā koncepcija. Viena no visbiežāk izmantotajām paralēlēm ir Mesijas pielīdzināšana “pirmajam pestītājam” – Mozum.

Lasīt tālāk »


Mesija, kas valdīs tautas

Kristiešu zinātnieki bieži vien ir uzsvēruši, ka “kritikas zinātne Vecās Derības literatūrā par mesiāniskiem atzīst tikai divus pirmspraviešu tekstus”, no kuriem pirmais ir Jēkaba svētība. Kristiešu ekseģēze šeit apmierinās ar vispārēju apgalvojumu, ka Mesija nāk no Jūdas cilts saknes. Sena jūdu interpretācija mesiānisko norādi saskata pašos pirmajos svētības vārdos, kur ir runa par “beigu laiku”. Kā mēs jau redzējām rabīna Kimhi vārdos: “Visur, kur šeit ir pieminēts beigu laiks, ir domātas Mesijas dienas.

Lasīt tālāk »


Mesija, kas salauzīs žogu ap bauslību

Kristīgās ticības sakņu meklēšana Vecajā Derībā kaut kādā ziņā atgādina niršanu pēc pērlēm okeāna dzīlēs. Vispirms nirējs no jūras dibena uznes ļoti daudz gliemežvāku un izliek tos liedagā. Pirms gliemežnīcu atvēršanas skatītājs redz tikai ārējos apvalkus, kuru iekšpusē dažreiz var atklāties paslēpta vērtīga pērle. Lasot seno jūdu literatūru, var ļoti vilties, jo lielākoties tā izskaidro reliģisko rituālu likumus, kas patiesi interesē tikai ortodoksālos jūdus. Uzkrītoši, ka tur gandrīz nemaz nav to garīgo un psiholoģisko dimensiju, kas ir tik raksturīgas Vecās Derības praviešiem. Tomēr cieši noslēgtā čaulā tikai reizēm var atrasties reta pērle.

Lasīt tālāk »