287. Ko mēs lūdzam Svētās Lūgšanas sestajā lūgumā?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par eksegēzes brilles

Līdzība, toreiz un tagad

Jebkurš stāsts stāstīts noteiktai auditorijai noteiktā laikā uzrunās unikālā veidā oriģinālo auditoriju. Bet kā ir ar lasītāju, kurš nāk pie šī stāsta dažus tūkstošus gadus vēlāk? Ikvienam, kurš vēlas atrast šo stāstu svarīgumu citiem cilvēkiem pilnīgi citā kultūrā un laikā, ir jāatrod veids kā pārvarēt gadsimtu plaisu, kā pārvarēt aizu starp dažādām kultūrām.

Lasīt tālāk »



Lūka un viņa avoti

Fitzmyer izskaitļo, ka Pāvils ieradās Jeruzalemē savā pēdējā vizītē 58.gada pēc Kristus dzimšanas rudenī. Lūka bija kopā ar viņu. Viena no mēs sekcijām iesākas Apustuļu darbu 21.nodaļas 1.pantā un turpinās līdz 18.pantam un tad pēkšņi mēs forma pazūd līdz pat 27:1. Tas varētu nozīmēt to, ka Lūka veselus divus gadus [58-60] pavada Palestīnā. Viņš nav kopā ar Pāvilu, bet ir saskarē ar jūdu kristiešiem Jeruzalemē.

Lasīt tālāk »


Tuvo Austrumu kristiešu bibliskā tradīcija

Spriežot pēc agrīnās kristīgās literatūras pirmā lielākā kristiešu valoda bija latīņu, otrā – grieķu, trešā – arābu. Vēsturiski, arābiski runājošo kristietību var iedalīt divās klasēs. Pirmie ir tie, kuru mātes valoda vienmēr ir bijusi arābu. Otrie ir tie, kuru mātes valoda ir bijusi sīriešu, aramiešu, koptu, vai grieķu, bet kuri pēc islāma iekarojumiem pakāpeniski sāka runāt arābiski.

Lasīt tālāk »


Kultūras problēma un avoti tās atrisinājumam

Ja teoloģija ir veidota uz filozofijas bāzes jeb teoloģiskā domāšana norisinās filozofijas rāmī, tad vienīgais, kas ir vajadzīgs, lai nodarbotos ar teoloģiju, ir jāiemācās attiecīgā filozofija. Bet ja teoloģija tiek radīta ar līdzības vai metaforas un dramatiskas darbības palīdzību, tad teologa un viņa auditorijas kultūra ir nepieciešama atslēga, lai atslēgtu metaforiskās valodas teoloģisko domāšanu.

Lasīt tālāk »


Jēzus pirmā gadsimta jūdaismā

Interesanti, ka gan Islams, gan Kristietība savas reliģijas dibinātājus ir mēģinājuši pataisīt par neizglītotiem, lai pastiprinātu viņu brīnumaino atklāsmju raksturu. Islams uzsver, ka Muhameds bija neizglītots pravietis. Islama gadījumā šis apstāklis ir visstiprākais arguments tam, ka Korānam ir dievišķa izcelsme. Līdzīgi ar kristietībā, atsaucoties uz to, ka Jēzus bija galdnieks [Mk.6:3], tika apgalvots, ka Jēzus bija neizglītots. Tādējādi, brīnums par to, ko Viņš darīja un sacīja bija vēl jo lielāks. Taču šāda Jēzus personas izpratne ir neprecīza.

Lasīt tālāk »


 1  2 »