100. Kas dod laicīgo mantu un kam uz šo mantu ir tiesības?



Tu redzi arhīvu par Dzīvības Vārds

Dieva vārds augšāmceļ no mirušajiem

Attēls šajā lappusē atspoguļo vienu no visu laiku sensacionālākajiem notikumiem. „ Jēzus.. nonāk pie [Lācara] kapa; tas bija alā, un akmens gulēja priekšā. Jēzus saka: „Noņemiet akmeni!” Marta, mirēja māsa, saka Viņam: „Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas.” .. Tad viņi noņēma akmeni. .. [Jēzus] stiprā balsī sauca: „Lācar, nāc ārā!” Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu” (Jņ. 11:38–44).

Dieva vārds augšāmceļ no mirušajiem

Lasīt tālāk »



Neizbēgamā nāve

Agrāk vai vēlāk nāve pārsteidz katru vienu no mums, bet cilvēka dzīvības funkciju izbeigšanās vēl nav visa gals. Tā vēl nav otrā nāve. Visi ceļi, kas caur Kristu neved pie patiesības un mīlestības – tie ved galējā nāvē.

laicīgā nāve

Lasīt tālāk »


Sprediķis otrajos Ziemassvētkos

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības. [Jņ.1:1-14]

Lasīt tālāk »