324. Vai atklātos grēkos kritis cilvēks var gūt grēku piedošanu?



Tu redzi arhīvu par Dieva prāts

Debesu valstība ir cilvēkiem sataisīta no pasaules iesākuma

Nekad neaizmirsīsim, ka Dievs ir radījis cilvēku mūžīgai dzīvei [Gudrības grāmatas 2.nodaļā]. Debesis jau no paša sākuma ir bijušas mums lemtais galamērķis un tas atbilst Kristus vārdiem, ko Viņš pastarā dienā sacīs saviem izredzētajiem: “Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma” (Mt.25:34).

Debesu valstība ir cilvēkiem sataisīta no pasaules iesākuma

Lasīt tālāk »



Atsacījums dievbijīgajam “es gribu”

Mums reizi par reizi jāatradinās sacīt: “es gribu”, vēl pirms Dievs mums caur Svēto Garu mums māca, to teikt no jauna un pareizi. Šis “es gribu” tieši dievbijības lietās var nest vislielāko grēku.

man vajag es gribu

Lasīt tālāk »


Kurus Dievs izglābs?

Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. [Mt.11:28]

Lasīt tālāk »


Cilvēciskās cerības un Dieva pāגts

Pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs staroja kā saule, un Viņa drānas kļuva baltas kā sniegs. Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un sarunājās ar Viņu. Bet Pēteris, uzrunādams Jēzu, sacīja: Kungs, šeit mums ir labi. Ja tu gribi, es celšu šeit trīs teltis: vienu Tev un vienu Mozum un vienu Ēlijam. Tam vēl runājot, raugi, spoža padebess tos apēnoja un raugi, balss no debesīm sacīja: Šis ir mans mīļais Dēls, pie kā man labs prāts: To jums būs klausīt! To dzirdēdami mācekļi krita uz savu vaigu un izbijās ļoti. Bet Jēzus pie tiem piegājis aizskāra tos un sacīja: Celieties un nebīstieties! Bet kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena, kā tikai Jēzu vien. Un no kalna nokāpjot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: Nevienam nesakiet par šo parādību, līdz Cilvēka Dēls nebūs no mirušajiem uzcēlies. [Mt.17:1-9]

Cilvēciskās cerības un Dieva pāגts

Lasīt tālāk »


Gaidīšanas laiks

Bet ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē, augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī. Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu, kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: saucēja balss tuksnesī: sataisait Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas! Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, – par staigājamu ceļu. Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu. [Lk.3:1-6]

Lasīt tālāk »