154. Kādēļ mēs saucam Dieva pirmo personu par Tēvu?



Tu redzi arhīvu par Dieva ienaidnieks

Pamudinājums nezaudēt mīlestību uz ticības brāļiem

Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi. [1.Pēt.1:22]

pamudinājums nezaudēt mīlestību uz ticības brāļiem

Lasīt tālāk »



Kas tad ir taisnība un patiess svētums?

Abas šīs īpašības, kas veido Dieva tēlu cilvēkā ietver patiesas zināšanas par Dievu, pilnīgu gribas pakļaušanos Dieva likuma prasībām, un dvēseles taisnumu Dieva priekšā. Šādā svētā nevainīgumā un šķīstībā sākotnēji tika radīta cilvēka dvēsele un miesa, lai Dievs tēls atspīdētu viņā kā dzīvā spogulī. Sekojoši cilvēka prāts atspoguļoja Dieva gudrību; dvēsele atspoguļoja Dieva labestību, pacietību un iecietību; cilvēka sirds, jūtas atspoguļoja Dieva mīlestību un žēlsirdību; griba atspoguļoja dievišķu taisnību, svētumu un šķīstību; dievišķa laipnība un patiesība parādījās cilvēka vārdos un darbos, bet Dieva spēks – cilvēkam dotajā valdīšanā pār dabas pasauli. Tā visa rezultātā cilvēkam bija jābūt laimīgam, svētītam un dižena miera pilnam, pagodinot savu Radītāju. Cilvēkā nebūtu nekādu baiļu un skumju. Dieva tēla dēļ cilvēka prāts būtu pakļauts Dievam, cilvēka griba pakļauta prātam, savukārt jūtas un citas spējas pakļautas gribai.

Lasīt tālāk »


Mūsu prāts vai Dieva vārds

Ābrahāms nezaudēja ticības spēku, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi ­- viņam varēja būt jau simts gadu ­- un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis. [Rom.4:19]

Lasīt tālāk »