269. Ko Svētajā Lūgšanā Jēzus mums atgādina ar vārdu "debesīs"?



Tu redzi arhīvu par Dieva apsolītais

Līdzīgi Īzākam

Bet, kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad. Bet ko saka Raksti? “Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu.” Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet svabadās bērni. [Gal.4:29-31]

Līdzīgi Īzākam

Lasīt tālāk »



Ziemassvētki piepilda lielo apsolījumu

Mozus mira uz kalna, no kura viņš attāli drīkstēja sveicināt apsolīto zemi. [5.Moz.32:48-52]

Ziemassvētki piepilda lielo apsolījumu

Lasīt tālāk »


Inkarnācija jeb miesā nākšana

« Dieva spēks pestīšanai | Dieva vārda spēks bauslībā un Evaņģēlijā »

Kad Ieva dzemdēja Kainu, tad viņas vārdi – “Es esmu ieguvusi zēnu ar Tā Kunga palīdzību”- liecināja, ka viņa ticēja, ka saņēmusi apsolīto Glābēju. (1.Moz.4:1) Tomēr Kains nebija īstais. Luters par šo pantu saka:

“Te varam saskatīt vēl vienu iemeslu, kādēļ Ieva nav saukusi Kainu par dēlu, – savā lielajā priekā un godbijībā viņa nav gribējusi to saukt par dēlu, bet domājusi, ka viņš būs kas lielāks, proti, tas vīrs, kas samīs čūskas galvu. Tādēļ Ieva sauc šo dēlu nevis vienkārši par vīru, bet par Tā Kunga vīru, par kuru Dievs teicis apsolījuma vārdus: “Tavs dzimums sadragās čūskas galvu.” Lai gan šī Ievas cerība izrādījās maldīga, tomēr no šiem vārdiem redzam, ka viņa bijusi svēta sieva un ticējusi gaidāmajai pestīšanai ar svētā dzimuma palīdzību. Un ticēdama Ieva ļoti priecājas par savu dēlu, tādēļ saka par viņu tik lieliskus vārdus: “Es esmu ieguvusi Tā Kunga vīru,” as izturēsies labāk, nekā es un mans vīrs Ādams esam izturējušies paradīzē; tādēļ es viņu nesaukšu par savu dēlu – viņš ir Dieva vīrs, kuru Dievs apsolījis un devis. Tādēļ – es saku – arī Ieva nav saukusi Kainu par dēlu.”*

Inkarnācija jeb miesā nākšana

Lasīt tālāk »