146. Kas ir Dieva pārdabiskā atziņa?



Tu redzi arhīvu par cilvēka sirds

Sargi savu sirdi

Un notika, tikko viņš pagrieza muguru pret Samuēlu, lai turpinātu ceļu, Dievs pārmainīja viņa sirdi. [1.Sam.10:9]

sargi savu sirdi

Lasīt tālāk »



Neaizmirstiet piedot citiem

Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, es par tevi esmu apžēlojies? [Mt.18:32-33]

neaizmirsti piedot citiem

Lasīt tālāk »


Svētā Gara aizlūgšana

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet; Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. [Rom.8:26-27]

Svētā Gara aizlūgšana

Lasīt tālāk »


Garīgais kūtrums

Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi [1.Pēt.5:8].

garīgais ūutrums uzglūn velns

Lasīt tālāk »


Kas tad ir taisnība un patiess svētums?

Abas šīs īpašības, kas veido Dieva tēlu cilvēkā ietver patiesas zināšanas par Dievu, pilnīgu gribas pakļaušanos Dieva likuma prasībām, un dvēseles taisnumu Dieva priekšā. Šādā svētā nevainīgumā un šķīstībā sākotnēji tika radīta cilvēka dvēsele un miesa, lai Dievs tēls atspīdētu viņā kā dzīvā spogulī. Sekojoši cilvēka prāts atspoguļoja Dieva gudrību; dvēsele atspoguļoja Dieva labestību, pacietību un iecietību; cilvēka sirds, jūtas atspoguļoja Dieva mīlestību un žēlsirdību; griba atspoguļoja dievišķu taisnību, svētumu un šķīstību; dievišķa laipnība un patiesība parādījās cilvēka vārdos un darbos, bet Dieva spēks – cilvēkam dotajā valdīšanā pār dabas pasauli. Tā visa rezultātā cilvēkam bija jābūt laimīgam, svētītam un dižena miera pilnam, pagodinot savu Radītāju. Cilvēkā nebūtu nekādu baiļu un skumju. Dieva tēla dēļ cilvēka prāts būtu pakļauts Dievam, cilvēka griba pakļauta prātam, savukārt jūtas un citas spējas pakļautas gribai.

Lasīt tālāk »