263. Kādēļ kristietim var likties, ka Dievs nav dzirdējis viņa lūgšanu?



Tu redzi arhīvu par cilvēciskās cerības

Cilvēciskās cerības un Dieva pāגts

Pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs staroja kā saule, un Viņa drānas kļuva baltas kā sniegs. Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un sarunājās ar Viņu. Bet Pēteris, uzrunādams Jēzu, sacīja: Kungs, šeit mums ir labi. Ja tu gribi, es celšu šeit trīs teltis: vienu Tev un vienu Mozum un vienu Ēlijam. Tam vēl runājot, raugi, spoža padebess tos apēnoja un raugi, balss no debesīm sacīja: Šis ir mans mīļais Dēls, pie kā man labs prāts: To jums būs klausīt! To dzirdēdami mācekļi krita uz savu vaigu un izbijās ļoti. Bet Jēzus pie tiem piegājis aizskāra tos un sacīja: Celieties un nebīstieties! Bet kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena, kā tikai Jēzu vien. Un no kalna nokāpjot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: Nevienam nesakiet par šo parādību, līdz Cilvēka Dēls nebūs no mirušajiem uzcēlies. [Mt.17:1-9]

Cilvēciskās cerības un Dieva pāגts

Lasīt tālāk »