5. Kas ir Bībeles sarakstītāji?



Tu redzi arhīvu par cilvēciskā atziņa

Pārbaudiet tos garus

“Mīļotie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet, vai tie ir no Dieva, jo daudzi viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.” (1.Jņ.4:1)

Pārbaudiet tos garus

Lasīt tālāk »



Tēvs, pieņem mani

Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!.. es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem! [Lk.15:11-12, 19]

Tēvs, pieņem mani

Lasīt tālāk »


Evaņģēlijs cilvēka prātam un reliģiskajai dabai ir sveša mācība

Mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu. Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. [1.Kor.2:7-9]

Evaņģēlijs cilvēka prātam un reliģiskajai dabai ir sveša mācība

Lasīt tālāk »


Runāšana par cilvēcīgajām robežām

Reliģiozie runā par Dievu, ja savas iespējas izsmēlusi cilvēciskā atziņa (dažreiz tas arī ir no domāšanas slinkuma), vai arī cilvēciskie spēki beigušies, patiesībā tā ir vienmēr deus ex machina, kurai viņi ļauj parādīties, vai nu šķietamu problēmu šķietamai risināšanai vai arī spēks, kad cilvēki padevušies, tātad vienmēr cilvēciskā vājuma, attiecīgi, cilvēcisko robežu izmantošana.

Runāšana par cilvēcīgajām robežām

Lasīt tālāk »