74. Kam Dievs ir devis tiesības sodīt ļaunumu?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par Baznīca Bābeles gūstā

Par pēdējās svaidīšanas sakramentu

Pie šīs paražas – slimnieku svaidīšanas, mūsu teologi pielikuši divus papildinājumus, kas ir viņu cienīgi. Pirmkārt, ka viņi to sauc par sakramentu, otrkārt, viņi to sauc par “pēdējo”, un tagad tam jābūt pēdējās svaidīšanas sakramentam, kuru nevar sniegt nevienam citam, kā tikai tam, kas guļ uz nāves gultas. Varbūt [tā kā viņi ir asprātīgi dialektiķi] viņi to nosaukuši par pēdējo svaidīšanu, ņemot vērā Kristības pirmo iesvaidīšanu un sekojošos divus sakramentus ¨ konfirmāciju un ordināciju. Bet te viņiem ir kaut kas, ar ko viņi man var iebilst – pēc apustuļa Jēkaba liecības šeit esot apsolījums un zīme, ar kuriem, kā jau agrāk esmu teicis, tiek iestādīts sakraments. Jo Jēk.5:14-15: ir teikts “Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga vārdā. Un ticīgo lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots”. Redzi, viņi saka, grēku piedošanas apsolījums un eļļas zīme.

Lasīt tālāk »



Par ordināciju

Šo sakramentu Kristus baznīca nepazīst, un tas ir pāvesta baznīcas izgudrots, jo tam ne tikai nav žēlastības apsolījuma, par kuru kaut kur būtu rakstīts, bet arī visa Jaunā Derība to nepiemin ne ar vienu vārdu. Bet smieklīgi ir apgalvot par kaut ko, ka tas ir Dieva sakraments, ja nekur nevar pierādīt, ka Dievs to būtu iestādījis. Ne jau, ka es gribētu redzēt atmestu šo ieražu, kas tik daudzus gadsimtus ir piekopta, bet gan negribu, ka Dieva lietās iejaucas cilvēku sagudrojumi; un arī neklājas uzskatīt par it kā Dieva pavēlētu to, ko Dievs taču nav pavēlējis; lai mēs nekļūtu par apsmieklu pretiniekiem. Gluži pretēji ­ mums jācenšas, lai mums tas viss būtu saprotams un tīrs, balstīts uz skaidriem Rakstu vārdiem, kurus mēs godinām kā ticības artikulus, bet ko mēs taču šajā sakramentā ne mazākā mērā nevaram.

Lasīt tālāk »


Par laulībām

Laulību uzskata par sakramentu ne tikai pilnīgi bez apliecinājuma Rakstos, bet arī pēc tiem pašiem cilvēku sagudrojumiem, pēc kuriem tā tiek slavināta par sakramentu, no kā nu izveidots tīrais apsmiekls; to tad arī mazliet apskatīsim. Esam teikuši, ka ikvienā sakramentā jābūt dievišķā apsolījuma vārdam, un tam, kas šo zīmi saņem, ir jātic šim vārdam, un ka zīme vien nevar būt sakraments. Bet nekur nav atrodams, ka tas, kas apņem sievu, saņem Dieva žēlastību, jā, laulībā nav pat nekādas Dieva iestādītas zīmes. Jo nekur nav izlasāms, ka Dievs laulību būtu iestādījis tādēļ, lai tai būtu kāda īpaša nozīme; lai gan tad viss, ko dara redzamā veidā, var tikt saprasts kā neredzamo lietu tēli un alegorijas. Tomēr figūras un alegorijas nav tādi sakramenti tādā nozīmē, kā mēs runājam par sakramentiem.

Lasīt tālāk »


Par konfirmāciju

Es brīnos, kas viņiem ienācis prātā, ka viņi no roku uzlikšanas izveidojuši konfirmācijas sakramentu, kad mēs par to [roku uzlikšanu] lasām, ka Kristus tā skāris mazus bērnus, ka apustuļi tā snieguši Svēto Garu, ordinējuši priesterus un dziedinājuši slimos, kā to Sv. Pāvils raksta Timotejam: “Rokas nesteidzies nevienam uzlikt…” [1.Tim.5:22].

Lasīt tālāk »


Par grēksūdzes sakramentu

Treškārt – šeit jārunā par grēksūdzes sakramentu. Šajā lietā es dažu manis izdoto traktātiņu un disputēšanas dēļ esmu jau ļoti daudzus sadusmojis un esmu daudz skaidrojis, ko es par to domāju. Tagad gribu to īsi atkārtot, lai atklātu tirāniju, kura šeit ir ņēmusi virsroku ne mazāk kā Vakarēdiena sakramentā. Jo abos šajos sakramentos, ­ tā kā tie saistīti ar ieguvumu un naudaskāri, ­ ganu skopulība neticami trakojusi pret Kristus avīm. Kā mēs to jau redzējām ar svētsolījumiem, arī Kristība, pieaugušo ļaužu vidū ir nožēlojami pagrimusi starp, kalpodama skopumam.

Lasīt tālāk »


 1  2 »