Tu redzi arhīvu par Augsburgas ticības apliecība
Saskaņā ar Rakstiem, labie darbi ir taisnojošās ticības augļi (1.Jņ.5:4; Gal.2:20; 5:6; Ebr.11:4-39). Tādēļ, runājot par labajiem darbiem šī termina strikti bibliskā izpratnē, tajos ietilpst ikviena doma, vēlme, vārds un darbs, ko ticīgais dara ticībā Kristum Jēzum. Tādēļ visās mūsu dogmatiķu sniegtajās labo darbu definīcijās ir pamatoti uzsvērts ticības elements.
Tā kā Sv. Pāvils savā Vēstulē romiešiem apgalvo, ka “pagāni [..] sekodami savai dabai, izpilda tikumības likuma prasības” (2:14-15; skat. arī 1:19-20, 32), mums ir jāapskata arī jautājums, kādā ziņā pagāni jeb neatdzimušie ir spējīgi darīt labus darbus.
Jau 1523. gadā, piecus gadus pirms Jņ.17:20-23 tekstu skaidroja Mārtiņš Luters, Filipu Melanhtonu viņa darbā “Annostationes et conciones in Evang. Ioannis” nodarbināja doma par “Tā Kunga Augstā priestera lūgšanu”.
Mēdz uzskatīt, ka, lai uzskatītu grēku piedošanu par pilnvērtīgu, ir nepieciešama šāda visu grēku uzskaitīšana. Bet cilvēciskai būtnei ir pilnīgi neiespējami pieminēt visus savus grēkus.
Pēc Lutera uzskata ticības mācībai bija jānotiek vismaz reizi gadā, jo “neviens taču, kas izlūdzas Vakarēdienu, nav tik gudrs, ka tas būtu iztaujājams tikai vienreiz visā viņa mūžā un tad vairs nekad”.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauces (0)