359. Kas ir necienīgs Vakarēdiena baudītājs?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par aicinājums

Žēlastības kārtība

Kad Dievs dod savu žēlastību un rada ticību grēku piedošanai Kristus nopelnu dēļ, mēs runājam par noteiktu kārtību – žēlastības kārtību. Pie šīs kārtības pieder aicinājums, apgaismošana, atgriešanās no grēkiem, ticība, taisnošana, atjaunošana, svētdarīšana, pasargāšana un pagodināšana. Dažas no nosauktajām sastāvdaļām ir vienīgi dažādi vienas un tas pašas lietas aspekti, proti, ticības radīšana un turpināšanās, un tās ir cieši saistītas. Tomēr skaidrības labad mēs apskatām tās katru atsevišķi.

Žēlastības kārtība

Lasīt tālāk »



Tikai Dievs zina, kuri draudzē ir atgrieztie

Tā kā atgriešanās nav tikai pagātnes notikums, bet dzīves ritms, pastāvīga sirds ticības atjaunošanās, tad neviens cits kā tikai Dievs var novilkt robežu starp ticīgajiem un neticīgajiem.

tikai Dievs zina, kuri draudzē ir atgrieztie

Lasīt tālāk »


Kristieša garīgā dzīve pauž dzīvi Kristus krustā

Kad esam apskatījuši visu, kas krusta teoloģijai sakāms par pasaulē dzīvojošo ticīgo cilvēku, tad Dieva svētie šķiet visparastākie ļaudis. Luteriskā tradīcija ticības darbu šajā pasaulē attēlo tādā veidā, ka Dieva valstības pilsoņi šķiet grūti atšķirami no Velna valstības pilsoņiem. Sekojot Lutera izpratnei par kristieša garīgo dzīvi, Dievam uzticīgie ļaudis iepretī Viduslaiku garīgumam šķiet laicīgi un pasaulīgi. Luters mudināja kristiešus atteikties no klostera dzīves paradumiem, svētceļojumiem un Vakarēdiena apkārt nēsāšanas, kā arī no dažādām dievbijīgām sevis aizliegšanas darbībām, cīnoties pašiem pēc sava svētuma.

kristieša garīgā dzīve pauž dzīvi Kristus krustā

Lasīt tālāk »


Dalies ar citiem un iegūsti ko vērtīgu sev

Esi e-projekta e-BAZNICA Facebook lapas sekotājs, dalies ar tās jaunākajiem ierakstiem un iegūsti savā rīcībā 64 euro vērto dāvanu.

dalies

Lasīt tālāk »


Aicinājums kalpošanas amatā

Runājot par šāda aicinājuma nepieciešamību, Augsburgas ticības apliecība pasludina:

“Nevienam baznīcā nav atļauts publiski (atklāti, oficiāli) mācīt un sakramentus pārvaldīt, kā tikai pēc iedibinātās kārtības likumīgi aicinātajiem.”

To, kas ir domāts ar mācītāja aicinājumu, Hollacs paskaidro šādi:

“Ar dievišķo aicinājumu mēs šeit saprotam kādas atbilstošas personas iecelšanu baznīcas kalpošanas amatā, piešķirot viņam tiesības publiski mācīt, pārvaldīt sakramentus un īstenot baznīcas disciplīnu, kuru ir noteicis vai nu pats Dievs vai nu personīgi vai ar cilvēku starpniecību”.

Lasīt tālāk »


 1  2 »