25. Kas ir īsta mīlestība uz Dievu?


Svētā Kristība: Zīmes

Kristības zīme ir ūdens. Didahē par Kristību sacīts:

“Kristījiet Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, dzīvā, tekošā ūdenī. Ja nav dzīvā ūdens, tad kristījiet citā ūdenī. Ja nevari aukstā, tad siltā. Ja tev nav ne viena, ne otra veida ūdens, tad lej uz galvas trīs reiz ūdeni Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.”

zīme ūdens uz galvas


Lai gan ūdens tikai tad pilnībā iegūst savu Jaunās Derības sakramentālo nozīmi, kad tas ir savienots ar trīsvienīgā Dieva vārdu, tā lietošanai ir arī priekšvēsture Vecajā Derībā. Vecās Derības šķīstīšanās rituāli iekļāva mazgāšanos ar ūdeni, kā šķīstīšanos no nešķīstības. Līdzīgi arī Jaunās Derības Kristības mazgāšana norāda uz to, ka grēku netīrumi tiek nomazgāti. Kristības ūdens ir pilns ar Kristus asinīm un, tiekot pagremdētiem ūdenī mēs tiekam pagremdēti Kristus nāvē, lai saņemtu tās svētību un celtos augšā dzīvībai kopā ar augšāmcelto Kristu.

Ūdens liešana Kristībā, tāpat kā Vecajā Derībā apgraizīšana, ar kuru jaundzimušos pievienoja Dieva tautai, ir vienreizēja zīme. Kad Dāvids apgrēkojās, viņu nevajadzēja otrreiz apgraizīt. Pietika ar to, ka viņš tika atgriezts pie Dieva ar samierinošo žēlastību, ko dod apgraizīšana. Tāpat arī ikvienam, kas ir grēkojis, pēc Kristības ir jāatgriežas pie Kristības žēlastības, jo pati Kristība paliek derīga un nav vajadzīgs vēlreiz lietot ūdeni. Kristības ūdeni nedrīkst aizstāt ar kādu citu elementu. Kristību, kas veikta bez ūdens, nevar atzīt par Kristību, taču Svētajos Rakstos nav norādīts tieši, cik daudz ūdens ir nepieciešams pareizai Kristības norisei. Legālistiski noskaņotas kristiešu grupas gan apgalvo, ka pagremdēšana esot vienīgais iespējamais Kristības veids. Šāds apgalvojums tiek pamatots ar to, ka apustuļu laikā bijusi pazīstama tikai pagremdēšanas Kristība un ka pats grieķu vārds baptizein nozīmējot pagremdēšanu. Luterāņu baznīca piekrīt tam, ka kristības veids ir atkarīgs no vārda baptizein jēgas, tomēr to, kāds ir šā vārda saturs, mēs varam noteikt tikai no tā lietojuma Jaunajā Derībā. Apskatīsim tagad dažus Jaunās Derības piemērus. Lūkas evaņģēlija 11. nodaļas 38. pantā mēs lasām, ka farizeji bija izbrīnīti, ka Jēzus pirms ēšanas ebaptisthē. Pats par sevi saprotams, ka mūsu Jaunās Derības tulkojumā šis vārds ir tulkots – “nemazgājās”. Farizeji tātad bija pārsteigti par to, ka Jēzus neievēroja vecajo tradīcijas un pirms ēšanas nemazgājās. Ja vārds baptizein būtu tulkojams tikai kā pagremdēties, tad iznāktu, ka farizeji brīnījās par to, ka Jēzus pirms ēšanas nepagremdējās. Tā kā jūdi pirms ēšanas nevis pagremdējās, bet mazgāja rokas, tad ir skaidrs, ka Lūka vārdu baptizein šeit lieto mazgāšanas nozīmē.

To pašu dara arī evaņģēlists Marks. Marka evaņģēlija 7. nodaļas 3. pantā ir rakstīts, ka “farizeji un visi jūdi neēd, ja tie rokas nav mazgājuši”. Šeit grieķu valodā ir lietots vārds nipsņntai, kas latviešu valodā tiek tulkots kā “mazgāšana”. Taču nākamajā 4. pantā Marks raksta, ka, “no tirgus nākot, tie neēd, ja tie nav mazgājušies”. Un šeit Marks lieto vārdu baptisņntai. Protams, ka mūsu Jaunās Derības tulkojumā šis vārds ir pareizi tulkots – “mazgājušies”, nevis “pagremdējušies”. Turpat tālāk Marks raksta, ka farizeji vēl bija apņēmušies turēt “dzeramu kannu un krūžu, un vara trauku mazgāšanu”. Vairāki grieķu manuskripti šo sarakstu papildina arī ar galda mazgāšanu. Arī šeit Marks lieto vārdu baptismous, kas tiek pareizi tulkots – “mazgāšana”. Tātad Marks vārdu nipsņntai, kura pamatnozīme ir mazgāšana, lieto kā sinonīmu vārdam baptizein.

Skaidrības labad sniegsim vēl vienu piemēru. Jānis Kristītājs, pravietojot par Jēzu, saka, ka “Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni”. Ja vārds kristīt nozīmētu tikai pagremdēt, tad Jāņa vārdiem vajadzētu nozīmēt – “Viņš jūs pagremdēs Svētajā Garā un ugunī”. Taču Apustuļu darbu 2. nodaļā, kur aprakstīts Jāņa pravietojuma piepildījums, mēs lasām, ka Svētais Gars kā uguns mēles nolaidās pār viņiem. Un 18. pantā Pēteris atsaucas uz Joēla pravietojuma piepildījumu, ka Svētais Gars tiks izliets. Arī Apustuļu darbu 10. nodaļā, kur Pēteris sludina Kornēlija namā “Svētais Gars nāca pār visiem”, nevis – visi tika pagremdēti Svētajā Garā.

No iepriekšminētiem piemēriem izriet, ka grieķu vārds baptizein Jaunajā Derībā netiek lietots tikai vienā pagremdēšanas nozīmē. Šis vārds nozīmē ūdens lietošanu, bet nenosaka kādā tieši veidā un cik daudz ūdens ir jālieto. Neņemot vērā šos un vēl citus argumentus, pagremdēšanas aizstāvji ir iebilduši, ka Pāvils Vēstulē romiešiem 6:3–4 saka: “..visi, kas Jēzus Kristus vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē.. mēs līdz ar Viņu Kristībā esam aprakti nāvē..,” norādot uz pagremdēšanu kā Kristības veidu. Taču ir vēl citi paša Pāvila izteikumi, piemēram, Vēstulē Titam 3:5, kur Kristība tiek nosaukta par “mazgāšanu atdzimšanai”. Apustuļu darbu grāmatā 22:16 Pāvils raksta, ka Ananija viņu aicinājis celties augšā, kristīties un nomazgāt savus grēkus. Vēstulē ebrejiem 10:22 par Kristību tiek rakstīts kā par miesas nomazgāšanu ar tīru ūdeni. Ja mēs šīs Svēto Rakstu vietas attiecinām uz Kristības veidu, tad iznāk, ka Jaunajā Derībā ir runāts par vairākiem Kristības veidiem. Taču visas šīs iepriekšminētās Rakstu vietas runā nevis par Kristības veidu, bet gan par Kristības augļiem, par to, ko Kristība dod. Protams, var piekrist tam, ka veids, kādā tiek runāts par Kristības augļiem, norāda arī uz Kristības veidu, taču šie veidi var būt dažādi. No Pētera vārdiem 1. Pētera vēstulē 3:21 izriet, ka Kristība “..nav miesas netīrības mazgāšana”, bet dvēseles šķīstīšana no grēka jeb pestīšana. Un pestīšana nav atkarīga no ūdens, jo Kristības spēks slēpjas nevis pašā ūdenī, bet ūdenī, kas savienots ar Dieva vārdu. Tādējādi ūdenim nav jābūt tik daudz, lai nomazgātu visu miesu. Ūdens daudzums Kristībā nav izšķirīgais, nedz arī Jaunajā Derībā ir atrodams viens noteikts veids, kādā Kristība veicama. Šo iemeslu dēļ luteriskā baznīca Jēzus vārdus Mateja evaņģēlijā 28:19: “..kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā,” saprot kā ūdens lietošanu pagremdēšanas, apslacīšanas vai aplaistīšanas veidā, piesaucot trīsvienīgā Dieva vārdu.

Lai gan mēs piekrītam, ka pagremdēšanas veids vislabāk simbolizē kristības jēgu, tomēr tā iemesla dēļ, ka daudzas kristiešu grupas apgalvo, ka derīga esot tikai pagremdēšanas Kristība, mēs, lai dotu liecību, ka tas tā nav, izmantojam savu kristīgo brīvību un Kristībā lietojam apslacīšanas veidu. Par to, ka šis veids ir Dievam patīkams, liecina ne tikai apskatītie Jaunās Derības piemēri, bet arī tas, ka baznīcā ir bijuši un ir daudzi izcili dievbijīgi un ar Svēto Garu apveltīti vīri, kas kristīti tieši šādi. Ja šis veids Dievam nebūtu patīkams, Viņš būtu parūpējies, lai Svētajos Rakstos visi citi veidi tiktu noraidīti, nedz arī dotu bez pagremdēšanas kristītiem, Savu svētību un Svēto Garu. Tā mēs atbildam ikvienam, kas apšauba mūsu Kristības derīgumu. Turklāt mēs brīdinām, ka mūsu Kristības veida nosodīšana var izrādīties Svētā Gara nicināšana vai pat zaimošana, jo noraidīts tiek Kristības veids, caur kuru neapšaubāmi darbojas Svētais Gars.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

13 atsauces par “Svētā Kristība: Zīmes”

  1. Osis:


    ‘Ja nav dzīvā ūdens, tad kristījiet citā ūdenī’ Vai tiešām Latvijā nav dzīvā ūdens ? Upes ir izžuvušas ?

  2. Roberto:


    Osi, vai tad visi dievnami ir celti pie upēm?

  3. Cody:


    Manā draudzē ūdens kristāmajā traukā ir no krāna SIA “Rīgas ūdens” piegādāts par maksu.
    Iespējams, daudzi kristāmie un kristāmo vecāki būtu šokā par šo faktu.

  4. Osis:


    Roberto – upi vai baseinu var atrast. Pirmos gadsimtos mūki tuksnesī kristīja ar smiltīm, jo nebija ne pilītes ūdens. Vai tagad, pamatojoties uz to, kristīsim uzberot melnzemi uz galvas ? Ir lietas primārās un ir lietas kas novirzās uz otro vietu. Kāpēc visu gāzt kājām gaisā…

  5. Roberto:


    Osi, pārlasi secīgi Didahē sacītos, ko Tu tur redzi?

  6. Osis:


    Roberto – secīgi:
    1. Kristījiet šādi…dzīvā, tekošā ūdenī…

    2. JA TEV NAV DZĪVĀ,TEKOŠĀ ŪDENS, TAD KRISTIET CITĀ ŪDENĪ…

    3. JA TEV NAV NE VIENA, NE OTRA VEIDA ŪDENS TAD lej uz galvas…

    Ja nav upes, ja uz upēm nav iespējams aiziet vai aizbraukt – tad baptistērtijs. Ja nu galīgi krīze, tad kā izņēmums ļauts liet ūdeni uz galvas. Tāda lūk tā secība… Ja nav – tad nav. Ja ir – tad ir. Latvijā, par laimi ir.

  7. Roberto:


    Osi, vai tava draudze pieturās pie šīs secības?

  8. Osis:


    Tu pajautāji trāpīgi. ehhh – diemžēl nē, nepieturas. Pagremde nenotiek.

  9. Cody:


    Paldies par šo diskusiju. Neko nezināju par Didahē pirms tam.

    Par kristību nāk prātā divi gadījumi.

    Ģimenē no draudzes piedzima puika kuram ārsti nedeva daudz cerību sagaidīt 1.dzimšanas dienu. Vecāki no dzemdību nama nekavējoties devās uz savu draudzi, lai kristītu savu bērniņu. Kristīja ar to pašu krāna ūdentiņu. Rīga, ziema. Apustuļi to nebija paredzējuši. Briesmīgi būtu, ja tas bērniņš būtu nomiris nekristīts gaidot vasaru. Paldies Dievam, jau trešo gadu dzīvo.

    Otrais gadījums intensīvās terapijas nodaļā. Blakus gultā atveda vīrieti ar infarktu. Medmāsa nojaušot drīzas beigas apjautājās, vai esot kristīts-Nē! Vai vēloties pieņemt Kristu par glābēju un kristīties-Nē! Tikai briesmīgi lamājoties pieprasīja mazināt sāpes. No rīta nolika karoti.

  10. Roberto:


    Didahē ir 2.gs. apustuļu priekšrakstu grāmata. Tas nav Dieva Vārds, bet tikai rekomendācijas

  11. Osis:


    Cody – protams ka jebkura kristība Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā ir patiesa kristība. Tur pat nav divdomības. Taču Didahs paredz kārtību. Ja kārtība nav ievērota, kristāmais par to neatbild, vienīgi kristītājam būs jāsniedz atskaiti pa saviem darbiem.

  12. Cody:


    Ja tā medmāsa būtu kristījusi, vai tā būtu tukša darbība?
    Mana māte stāsta, ka biju kristīts 2 gadu vecumā Aknīstes draudzē, slepeni, bija ūdens, bija Tēva, Dēla un Svētā gara vārdā. To viņa atceras labi.
    Manu māsu kristīja kāda sieviete Sibīrijā zemnīcā ar ūdeni, Tēva, Dēla un Svētā gara vārdā. Šī kristība notika, jo nebija domas par izdzīvošanu.
    Ne es, ne mana māsa to neatceras. Mēs tikai pieņemam, ka esam kristīti kā tas pieklājas.

  13. Osis:


    Kristīt var jebkurš kristietis, ja ir dzīvības briesmas. Arī medmāsa. Vismaz pareizticīgā baznīca atzīst tādu kristību.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.