360. Kam draudzes gans nevar dot Vakarēdienu?


Sprediķis ciešanu laika piektajā svētdienā

Kurš no jums Man var uzrādīt kādu grēku? Bet, ja Es runāju patiesību, kāpēc jūs neticat Man? Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.” Jūdi Viņam atbildēja: “Vai mēs pareizi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir velns?” Jēzus atbildēja: “Manī nav velna, bet Es dodu godu Savam Tēvam, jūs turpretim laupāt Man godu. Bet Es nemeklēju Savu godu; ir Viens, kas meklē un spriež tiesu. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kas Manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam!” Tad jūdi Viņam sacīja: “Nu mēs zinām, ka Tevī ir velns. Ābrahāms ir miris un pravieši, un Tu saki: kas Manus vārdus turēs, nebaudīs nāves nemūžam! Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir miris, tāpat kā pravieši ir miruši? Par ko Tu Sevi dari?” Jēzus atbildēja: “Ja Es pats Sevi ceļu godā, Mans gods nav nekas. Bet Tas, kas Mani ceļ godā, ir Mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu. Jūs viņu nepazīstat, bet Es Viņu pazīstu. Ja Es sacītu, ka nepazīstu Viņu, Es būtu melis līdzīgs jums. Bet Es Viņu pazīstu un turu Viņa vārdus. Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs Manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to.” Tad jūdi Viņam sacīja: “Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu būtu Ābrahāmu redzējis?” Jēzus atbildēja viņiem: “Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es.” Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu tos uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no Tempļa ārā. [Jņ.8:46-59]


Pagājušajā svētdienā evaņģēlijs vēstīja, ka patiess brīnums ir nevis milzīga cilvēku pūļa paēdināšana ar mazumu barības, bet gan ticība, kas tveras pie Pestītāja Jēzus Kristus. Paēdināšanas brīnums, kas liecināja par Kristus dievišķību, tomēr neradīja megadraudzi, kurā ik svētdienas sanāktu kopā desmitiem tūkstošu ticīgo. Tas vienīgi radīja sajūsmu un entuziasmu uz ļoti ļoti īsu mirkli, kam sekoja noraidījums. Pie Kristus palika tikai tie divpadsmit, kurus Viņš bija izredzējis, un kuri bija iemantojuši ticību no pasludinātā Dieva vārda.

Arī šodienas evaņģēlijā mēs dzirdam, kā pats miesā nākušais Dievs, kas sludina mūžīgās dzīvības vārdus, piedzīvo nicinājumu un noraidījumu.

Nolasītais evaņģēlijs attiecas, pirmkārt, uz mūsu svētās ticības otro mācības gabalu, kuru mēs apliecinājām nupat pirms sprediķa: Es ticu uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu. Ko mēs ar šiem vārdiem apliecinām un savās sirdīs ticam, to arī pats Jēzus Kristus šodien skaidri māca. Viņš saka:

  • ka ir bez grēkiem,
  • ka Viņa vārdam ir tāds spēks, ka tas, kas to dzird un tam tic, nemirst nemūžam,
  • ka pats Viņš ir bijis mūžīgi mūžos.

Otrkārt, šis evaņģēlijs attiecas uz mūsu svētās ticības trešo mācības gabalu, kad mēs ticam un apliecinām: Es ticu uz vienu svētu kristīgu draudzi jeb Baznīcu. Kura ir šī svētā un kristīgā Baznīca, arī to mums skaidri māca Kristus šodienas svētajā evaņģēlijā.

Tādēļ mācīsimies šodien atzīt Kristu par patieso un vienīgo pasaules Pestītāju, un mūsu kristīgo draudzi par patieso Kristus Baznīcu.

Jūdi bieži ar Jēzu runāja naidīgi. Bet nekad viņi nav runājuši bargāk, kā šodienas evaņģēlijā. Viņi negribēja Jēzu atzīt par Dieva Dēlu, nedz par pasaules Pestītāju. Tāpēc Jēzus māca, ka Viņš pats, kas māca Jeruzalems templī un dara brīnumus, ir pats pasaules Pestītājs, caur ko visiem cilvēkiem jātop attaisnotiem un svētiem. Viņš saka, ka ir dzīvojis pirms visiem grēkiem un pirms visiem cilvēkiem. Un Viņš jautā: Kurš var, jūsu starpā man jebkādu grēku uzrādīt?

Redziet, jūdiem ir nevien jāsaka, ka Viņš ir darījis šo un to ļaunu, bet jāuzrāda. Nepietiek ar vārdiem vien: Viņš nav labs, Viņš pieviļ tautu [Jņ.7:12], Viņš ir grēcinieks [Jņ.9:25]. Šie vārdi ir jāpierāda. Jēzus grib sacīt: Jūs iedomājaties, ka esiet lasījuši Svētos Rakstus. Jums jāzina, ka pravietis Jesaja jau iepriekš sacījis, ka pasaules Pestītājs būs bez grēka, kas nedarīja netaisnību, nedz atrada viltu Viņa mutē? [Jes.53:10]

Ja nu Es tā dzīvoju, tad jums gribot vai negribot jāsaka, ka esmu taisns, vai arī jāuzrāda grēki, ko esmu darījis un ar ko esmu noziedzies. Ja jūs to nespējat – Jums bija jāatzīst, ka esmu Kristus – Dieva apsolītais un sūtītais pasaules Pestītājs.

Ja Kristum bija jāglābj pasaule, tad taču Viņam pašam ir jābūt bez grēka. Vai var akls aklam ceļu rādīt? Vai abi neiekritīs bedrē? [Lk.6:39] Kur tad ir kāds cilvēks pasaulē dzīvojis, kas nebūtu grēkojis? Kurš [cilvēks] var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu skaidrs no saviem grēkiem? [Sal.pam.20:9]

Pravietis Jesaja bija svēts vīrs, tomēr viņš Dieva priekšā atzina un sacīja, ka visa viņa taisnība ir sārņains audums. [Jes.64:6] Pravietis Daniēls bija svēts, bet tomēr viņš atzīst: mēs esam grēkojuši, netaisnību darījuši, bezdievīgi bijuši, turējušies pretī un atkāpušos no baušļiem un likumiem. Tu, Kungs esi taisns, bet mums jākaunas. [Dan.9:5-7]

Ko lai nu sakām? Neviens nevar lielīties. Jo Dievs tas Kungs raugās no Debesīm uz cilvēku bērniem, vai ir kāds saprātīgs, kas meklē Dievu. Bet tie visi ir atkāpušies, visnotaļ izvirtuši, nav neviena, kas dara labu, it neviena. [Ps.14:2-3] Jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības, [Rom.3:23] saka apustulis Pāvils. Un ja sakām, ka mums nav grēka, tad mēs maldinām [pieviļam] paši sevi, un patiesības nav mūsos. [1.Jņ.1:8] Tā tas diemžēl ir ar visiem cilvēkiem.

Bet ar Kristu ir savādāk. Viņš var visiem cilvēkiem sacīt: Nāciet šurp, kas var jūsu starpā man uzrādīt kādu grēku? Un to Viņš jautā saviem ienaidniekiem. Ja tie zinātu jelkādu mazu vainu, tie to būtu pasacījuši acīs.

Jēzus saka: Es esmu labu laiku jūsu vidū dzīvojis, bet vai jūs esat redzējuši kādu manu pārkāpumu? Ja jūs varat, tad pasakiet man priekšā. Kāpēc tad jūs mani ienīstiet un neuzņemiet kā pasaules Pestītāju?

Kad zemes pārvaldnieks Pocijs Pilāts tiesāja Jēzus, Pilāts sacīja: Es neatrodu pie šī cilvēka nekādu vainu. [Lk.23:14]

Jūdas, kas nodeva Jēzus, sacīja: Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis. [Mt.27:4]

Kad zemes pārvaldnieks sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņa ziņu un sacīja: Liec mierā šo taisno. [Mt.27:19].

Tad Pilāts, mazgādams savas rokas, sacīja: Es esmu nenoziedzīgs pie šī taisnā asinīm. Raugiet jūs paši. [Mt.27:24]

Kad Dievs Israēla Bērnus nosodīja ar dzēlīgām čūskām, kuru kodieni dedzināja kā uguns, Dievs pavēlēja Mozum taisīt vara čūsku, un nolikt to par zīmi, ka čūsku sadzeltais to uzlūkojot tiktu dziedināts un varētu dzīvot.

Līdzīgi kā šī vara čūska, kas izskatījās kā čūska, bet bija bez dzeloņa un tādēļ nekaitēja cilvēkam, tāpat Kungs Jēzus Kristus ir patiess cilvēks, un tomēr bez grēka dzeloņa, un var mūs dziedināt no elles kodiena.

Tici, ak cilvēk, stipri, ka Jēzus Kristus ir pasaules Pestītājs. Viņš ir bez grēka. Viņš ir tāds augstais priesteris, kas svēts, nenoziedzīgs, neapgānīts, atšķirts no grēciniekiem, un augstāks par debesīm, ir cietis ne savu, bet cilvēku grēku dēļ. [Ebr.7:26]

Viņš saka: Patiesi, patiesi Es jums saku, kas manus vārdus turēs, tas nāvi neredzēs nemūžam.

Nešķīstais gars velns nāca pie Ievas un runāja tai vārdus, bet tie bija nāves vārdi. [1.Moz.3] Šie vārdi atnesa nāvi. Jo caur vienu cilvēku grēks ir pasaulē ienācis, un caur grēku – nāve, un tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve. [Rom5:12]

Tā liecina Svētie Raksti. Bet vai tikai Raksti. Vai par grēku un nāvi neliecina arī mūsu pieredze. Mēs esam mirstīgi un darām grēkus. Mūsu sirdsapziņas mokās un prāts izbīstas nāves priekšā. Mēs grēkojam un grēko cilvēki mums apkārt. Mēs piedzīvojam neticību, izmisumu un postu. Grēks atnes postu un nāvi. Ikdienas mirst neskaitāmi tūkstoši cilvēku. Tie ir nāves vārda augļi.

Mozus nokāpdams no Sīnaja kalna, atnesa līdzi desmit vārdus, bet tie nevarēja mums atnest dzīvību. Tie vēl vairāk mums atnesa Dieva dusmas, nāvi, lāstus, izbailes, sodu un elli. Kur šie vārdi tiek izrunāti, tur dziram, ka mēs esam grēcinieki. Bauslības vārdi mums rāda, ka mums ir vajadzīga Dieva žēlastība.

Ja Mozus ar savu vārdu mums nevar palīdzēt, tad Jēzus Kristus dzīvības vārdi mūs atpestīt no nāves vārda. Šos dzīvības vārdus pats Dievs ir licis uz Viņa lūpām, lai mēs caur tiem dzīvotu.

Jēzus saka: Vārdi, ko Es runāju, ir Gars un dzīvība. [Jņ.6:63] Un atcerieties, ko pagājušās svētdienas evaņģēlijā sacīja Pēteris? Kungs, tev ir mūžīgās dzīvības vārdi. Tu esi Glābējs. [Jņ.6:68]

Šie dzīvības vārdi pirmkārt tika pasludināti jau Ievai – Sievas dzimums sadragās čūskai galvu. [1.Moz.3:15] Un viņa tika iepriecināta ar šiem vārdiem, un viņas dvēsele tagad dzīvo Dieva priekšā.

Un tagad Kungs Jēzus liek atskanēt savam vārdam visā pasaulē: tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis, ka devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai visi, kas viņam tic, nepazustu [netiktu pazudināti], bet dabūtu mūžīgo dzīvošanu. [Jņ.3:16]

Nāciet šurp pie manis, visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. [Mt.11:28] Kas pie manis nāks, to Es tiešām neatstumšu. [Jņ.6:37]

Šie vārdi cilvēku, kam sirds ir grēku nospiesta un noskumusi izbailēs, iepriecina.

Jo Kunga Jēzus Kristus vārds ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, kā raksta svētais apustulis Pāvils. [Rom.1:16]

Redzi nu, kam ir dzīvības vārdi, tas ir pasaules Pestītājs. Jēzum Kristum ir tādi vārdi. Un kas Viņa vārdus tur, tas nāves neredzēs nemūžam. Tāpēc mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir pasaules Pestītājs, un ka mēs tajos saņemam mūžīgo dzīvību un iemantojam Debesu valstību.

Vai gribi zināt, kur šajā pasaulē ir atrodama patiesa Dieva draudze un kristīgā Baznīca? Iemācies to no šīsdienas evaņģēlija. Patiesā Dieva draudze un kristīgā Baznīca ir tā, kas vienīgi Jēzu Kristu tur un ciena par savu Galvu un Mācītāju. Jo tā saka Jēzus Kristus: Kas manu vārdus turēs.

Viņš saka, ka runā patiesi. Klausīt Viņa Dēlu mums pavēl pats Dievs Tēvs. [Mt.17:5] Vienīgi Kristus ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība. [Jņ.14:5] Kur tu atrodi Jēzu Kristu, tur ir patiesa Dieva draudze un kristīgā Baznīca.

Tur [protams] arī Dieva vārds tiek skaidri un šķīsti mācīts. Jo tā saka pats Jēzus Kristus: Kas ir no Dieva, tas klausa Dieva vārdus. Cilvēka mācība ir viltīga, bet Kristus avis pazīst sava gana balsi. [Jņ.10:4] Sargies klausīties svešu balsi [vārdu]. Paliec pie Jēzus vārdiem, tad tu netiksi pievilts.

Patiesa Dieva draudze un Baznīca cieš daudz nelaimes. Judi lielījās, ka ir Dieva bērni, bet viņi nicināja Dieva vārdu, lamāja Kristu par samarieti, velna apsēstu, un gribēja Viņu nomētāt ar akmeņiem. Ar to tie skaidri apliecina, ka nepieder Dievam. Bet Jēzus Kristus visu pacieta. Arī mēs saviem pretiniekiem esam kā kaujamās avis. [Ps.44:23] Un kā Ābels, Kristus, pravieši, apustuļi un citi daudzi tūkstoši ir Dieva vārda dēļ nomocīti un nogalināti, tā arī notiek mūsdienās gan mums, gan tiem, kas ar mums ir vienā ticībā.

Pateicība Dievam, kas mūs ir izredzējis, piepulcinājis savai draudzei un dāvājis mums ticību. Paši mēs to nespētu nedz ar savu pašu spēku nedz prātu. To ir paveicis Evaņģēlijs, Dieva dzīvības vārds. Un šajā kristīgajā draudzē Viņš mūs svētī, uztur un stiprina līdz ar visiem ticīgajiem ar savu svēto Vārdu un sakramentiem. Šeit Viņš piedod mums grēkus, pasludina Evaņģēliju un dod savu miesu un asinis, kas svētī un uztur mūs īstenā ticībā, ceļā uz mūžīgo dzīvošanu. Āmen.

Birkas: , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.