162. Kā tēls ir cilvēkā pēc grēkā krišanas?


Čūskas galvu samini, Viņas darbus izārdi [8]

Slavēts Dievs vis’augstakais! Nu atiet tas Pestitajs,
Nu ir Dievs pieminējis, Ko viņš sen bij solijis.


Ko tie tēvi kāroja, Pravieši ko tulkoja
Vecos laikos, tas ir viss Nu, gods Dievam! noticis.

Ādams, Jēkabs, Ābraāms, Kā tas visiem apzinams,
Māte Ieva, Ciana Viņu gauži gaidija.

Nāc, nāc, Jezus slavējams, Oziannām sagaidams;
Ceļu, ko tu meklējies, Manā sirdī pataisies.

Mīti, goda-ķēniņ, še, Visus grēkus izdelde,
Kādus vien tu atrodi, Taisnibu mums iedodi.

Lēnigs tu mums parādies, Laipnigs acis uz mums griez;
Žēligs esi tagadiņ, Žēligs būsi allažiņ.

Manu sirdi priecini, Manu prātu stiprini,
Vels kad mani biedina, Pasaule kad kārdina.

Čūskas galvu samini, Viņas darbus izārdi;
Pie tev vien es esmu drošs, Ticibā tev pieķeršos.

Kad uz tiesu spēcigi, Goda-ķēniņ, atiesi,
Tad tev preti tecēšu, Taisnots priekš tev stāvešu.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.