130. Kāds nav un nevar būt bauslības mērķis?


Skaidrojoši jautājumi un atbildes: svētdarīšana


Jautājums: kādēļ tik daudziem kristiešiem svētdarīšanas mācība liekas pretrunīga? Atbilde: daži kristieši apsūdz citus Kristus sekotājus, ka tie darot labos darbus, nevis koncentrējoties uz Kristu, kas arī patiesībā nozīmē būt kristietim (Gal.5:4). Tie, savukārt, uzstāj, ka jāņem vērā, ka Kristus saviem taisnotajiem dod arī iespēju dzīvot citādi (Jēk.1:18, 22: Gal.5:13 sek.). Protams, vienmēr eksistē abas galējības. Tādēļ Kristus aicina visus kristiešus vērst savu skatu vienīgi uz Viņu un tā parādīt, ka Viņš ir visas pasaules Kungs.
Jautājums: kādu lomu mūsu svētdarīšanā spēlē bibliskās Dieva prasības (bauslība)? Atbilde: šīs prasības norāda, ka vienīgais absolūti svētais ir Jēzus Kristus (Ap.d.3:14; Atkl.6:10). Gan kristieši, gan nekristīgie cīnās ar kritušā Ādama grēku. Tādēļ ticīgajiem ir nepārtraukti nepieciešams Dieva baušļu atgādinājums, lai tie neiekristu paštaisnumā (Jēk.2:10; Gal.3:22; 5:4). Kā absolūti grēcinieki, tomēr svētie Kristū, kristieši ar bauslības palīdzību ierauga savas dzīves tumšās puses, kurās grēks vēl arvien cenšas izdzēst Kristus gaismu.
Jautājums: kāda nozīme ir tām Svēto Rakstu nodaļām, kas atklāj Dievu kā Vienīgo, kas mums dod nepieciešamo veselīgai dzīvei kopā ar Viņu? Atbilde: evaņģēlija mērķis nav panākt, lai mēs darītu labos darbus, bet gan, lai iepazīstinātu mūs ar Dieva darba dāvanu Jēzū Kristū. Viņš ir mūs aizvietojis. Viņš jau ir paveicis to, kas nepieciešams, lai mēs iegūtu svētītu nākotni mūžībā sev līdzās.

Pestīšanas dāvana, ko apsola evaņģēlijs, rosina pateicību (Kol.2:6-7), kas piepilda visu, ko mēs darām un iedvesmo mūs to izrādīt savstarpējās attiecībās (Gal.6:2) ģimenē, darbā un atpūtā.

Bauslība norāda, kas ir labie darbi, tomēr tikai evaņģēlijs dāvā mums Svēto Garu un dzīvi Kristū, kas dod spēku un ikvienu darbu vērš par labu (Ebr.11:6).

Jautājums: kā mūsu svētdarītā dzīve kalpo Dieva nolūkam attiecībā uz mums šajā pasaulē? Atbilde: katra kristieša dzīve var kļūt par tādu kā atslēgas caurumu, pa kuru pasaule var ieraudzīt Dieva žēlsirdības un mīlestības gaismu. Dzīvodami ar jaunu cerību, motivāciju un dzīves mērķa nojausmu, mēs liecinām par Kristus nepārtraukto klātbūtni pasaulē (1.Pēt.1:3; 2:12). Labi padarīti darbi, žēlsirdība un piedošana vārdos un darbos ir augstākā kalpošana Kristum (Mt.25:40) un Viņš caur mums žēlsirdīgi ienāk pasaulē (Jņ.17:18; Ef.1:23; Fil.1:5, 20; 2:15).

Svētdarīšana, kā to māca Kristus, apustuļi un pravieši, un kā uzskata arī Reformētie luterāņi, ir saistīta ar taisnošanu. Taisnojot Dievs pasludina grēcinieku par taisnu un nevainīgu Kristus grēku izpirkšanas, dāvanas, ko saņem caur ticību, dēļ (Rom.3:24-26; Fil.3:9). Svētdarīšanā Dievs darbojas, lai stiprinātu mūsu ticību un dzīvi, kuru mēs dzīvojam Kristus taisnumā (Ef.4:12-16). Caur evaņģēliju un sludināto vārdu, kā arī Svēto Vakarēdienu, Dievs turpina strādāt un vairot mūsu apziņu un pārliecību, ka mums, Dieva bērniem ir piedots un, ka mēs esam arī pestīšanas mantinieki (Kol. 2:7). Mēs esam jauna radība ticībā uz Kristu (2.Kor.5:17) un mēs tagad spējam dzīvot uzticīgu dzīvi, jo mūs spēcina Kristus (Fil 4:13; 2.Tim.3:17). Kristieša svētītajā dzīvē ticība arvien pieņemas spēkā, nobriest un darbojas lūgšanā, slavēšanā, pateicībā un dažādos dzīvās kalpošanas darbos (Ef.2:10; Fil.3:13). Svētdarīšana, tāpat kā visi Dieva pestīšanas darbi, ir Viņa veikums un dāvana, dārgums, kas jāsargā un kurā jādalās arī ar citiem.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.