146. Kas ir Dieva pārdabiskā atziņa?


Septiņpadsmitā svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes

Un notika, ka Jēzus sabatā bija ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizeja namā, un tie Viņu novēroja. Un, lūk, tur bija kāds ūdenssērdzīgs cilvēks Viņa priekšā. Un Jēzus, vārdu ņēmis, griezās pie bauslības mācītājiem un farizejiem ar jautājumu: “Vai ir atļauts sabatā dziedināt vai ne?” Bet tie klusēja. Tad Viņš to ņēmis dziedināja un atlaida. Bet tiem Viņš teica: “Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabata dienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?” Un tie nekā uz to nespēja atbildēt. Bet, nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, Viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams: “Ja tevi kāds aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts, un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: dod šim vietu,- un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta. Bet, ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis varētu sacīt: draugs, virzies uz augšu! – Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.” [Lk.14:1-11]

Mīļie draugi, nolasītais evaņģēlijs attiecas uz trešo bausli, kur Dievs saka: Tev būs svēto dienu svētīt. Jo mēs dzirdam, ka Jēzus Kristus pie galda ēdot, māca ļaudis, viesus un saimnieku.

Kā tad nu Kungs Jēzus, mācīdams Dieva vārdu, svētī svēto dienu, tā arīdzan mums būs svētīt svēto dienu, nepulgot mācību un Dieva vārdu, bet to turēt par svētu, labprāt dzirdēt un mācīties.

Otrkārt, šis svētais evaņģēlijs attiecas uz piekto bausli, kad Dievs saka: tev nebūs nokaut. Jo mēs dzirdējām, ka Jēzus Kristus svētajā dienā palīdzēja neveselam, mācot mums, ka mums būs palīdzēt mūsu tuvākajam, un viņam visās bēdās un katrā laikā kalpot. Un kā mēs lopu, vai tas būtu akā iekritis vai dūkstē iestidzis, nepametam, bet arī svētā dienā kā spēdami pestījam no nāves, tāpat mums būs palīdzēt un kalpot mūsu tuvākajam, neskatoties uz to, ka ir svētdiena.

Kā mums jāpalīdz un jākalpo tuvākam svētā dienā, to mums māca svētais Jēkabs: “pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās,” [Jēk.1:27] un ikvienam palīdzēt ar labu vārdu, kas ir noskumis, un neveselos iepriecināt ar Dieva vārdu, un, ja notikusi kāda cita nelaime vai ugunsnelaime vai citādi, tad mums būs pietecēt un palīdzēt. “Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” [Mt.7:12]

Un tas nebūt nav pietiekami, ja darāt labu vien saviem draugiem un palīdziet saviem labdariem, kas jums atkal var palīdzēt vai labu atdarīt, bet jums būs arī pretiniekiem un ienaidniekiem darīt labu, “ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” [Mt.5:45]

Šoreiz mēs gribam apcerēt: Kā Jēzus svētā dienā farizeja namā darīja veselu kādu ūdenssērdzīgu.

Kungs! Tavus baušļus pamāci,
Tu mācītājs to siržu,
Un ko tie pavēl, izstāsti,
Ka es nevien tos dziržu,
Bet viņus protu arīdzan,
Ir tad bez lieku izlikšan,
Un viltu ticīgs daru. Āmen.

Svētais mācītājs Sīraks saka, mājotaju teicošie tie ļaudis, un sakoši, tas esot godīgs vīrs, un viņam laba slava, bet par vienu sīkstu suni runājot visai pilsētai nelabi, un tas esot pareizi sacīts.

Pieminot šo vārdus farizeju virsnieks aicina viesībās Kungu Jēzu Kristu, bet tomēr ne no labas sirds. Jo viņš bija ielūdzis arī citus viesus, kas uz Jēzu Kristu glūnēja kā kurts uz zaķi. Viņi klausījās ar blēžu ausīm, lai no Kunga Jēzus Kristus vārdiem un darbiem varētu saklausīt ko tādu, ar ko pēc varētu Viņu piekrāpt. Viņi glūnēja uz Jēzu kā vilks uz avīm. Kāds bija saimnieks, tādi viesi – visi no vienas šlakas, par kuriem prieka mācītājs Lūka citā vietā saka: “slepeni glūnēdami, vai neizdosies Viņu noķert kādos vārdos.” [Lk.11:54]
Lai gan Jēzus Kristus, kā Kungs, kas visas lietas redz un zina, šo blēdību nomanīja, Viņš tomēr dodas uz viesībām svētajā dienā sabatā]. Jo, kas esam Dieva vārdu mācījušies, dzirdējuši un Dievam kalpojuši, tad Dievs mums dod arī vaļu ēst, dzert un līgsmot, bet ar dievbijību. “Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” [1.Kor.10:31]

Kungs Jēzus ņem par labu maizi, kas Viņam tiek celta priekšā un ir mierā. Viņš negaida ceptus cāļus, kā Dieva žēl, tagad daža saime nezina, ko tā grib ēst, jo ir tik kārīga. Mācies šeit no sava Kunga Jēzus Kristus, par labu ņemt, ko tev Dievs dod un liek celt priekšā, un neļaujies kārībām un nenicini Dieva dāvanu. “Neesi starp dzērājiem, nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu! Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt.” [Sal.pam.23:20-21] “Pie bagātības netiks strādnieks iedzērājs. Kas niecina nedaudzo, ies pamazām postā.” [Sīr.19:1]

Kad nu tu arī ej viesībās, tad nedomā – nu šeit ir jārij, nu būs tev kannas un biķerus izstrēbt, kā daža alus muca dara, bet apdomā, ko saka Jēzus Kristus: “Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma.” [Lk.21:34]

Vai laiku palaikam nedzirdam, ka dēļ dzeršanas nāk lielas nelaimes ar bāršanos un kaušanos? Dažs tā piedzeres, ka vairs nav savā prātā un krīt lielos grēkos. Dažs piedzēris būdams tūdaļ mirst. Bet kur tādam paliek dvēsele? Vai! Vai! Vai, tādam cilvēkam! Jo svētais aputulis Pāvils saka, ka “dzērāji neiemantos Dieva valstību.” [1.Kor.6:10]

Jo tad viņš Dieva valstību neiemantos, tad tas patiesi dabūs ļauna velna valstību. Jo kas nav pie Dieva, tas patiesi ir pie velna, un tur viņš mūžam sauks vaimans, un sauks kopā ar bagāto vīru, kas līdz šim laikam vēl nav dabūjis ūdens lāsi, lai dzirdinātu savu mēli, bet vienmēr žēlojas: Es ciešu lielas mokas šajās uguns liesmās. [Lk.16:24]

Lai arī Kungs Jēzus ir viesības, Viņš palīdz neveselajam. Kad Dievs tev dod priecīgu dienu, tad neaizmirsti nabaga cilvēku, tad tev notieks tāds pieks, kādu tu gribi. Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: “Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.” [Lk.14:12-14]

Tāpēc piemini savās viesībās arī nabagu, kas stāv tavu durvju priekšā. Jo “svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā. Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, lai viņam labi klātos viņa zemē un to nenodotu viņa ienaidnieku ļaunajam prātam. Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas; Tu
viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā.” [Ps.41:2-4]

Ja tu Dievam nu savu godu dosi un svētīsi svēto dienu, kā tagad esi mācīts, un kalposi Viņam no sirds, tad Viņš apžēlosies pār tevi, svētīs tavu roku darbu un tavu maizi gausinās. Un, ja gadīsies kāda nelaime pēc Dieva prāta, tad Viņš tevi atkal iepriecinās, un, ja tev kas zudīs, to Viņš tev atkal atdos, kā Viņš pats ir solījis. “Bet to, kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu.” [1.Sam.2:30] “Tiešām, taisni ir Tā Kunga vārdi, un visi Viņa darbi ir pilni uzticības. Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību, lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā.” [Ps.33:4, 18-19]

Nu vari ar priecīgu un ticīgu muti un sirdi dziedāt:

Ko Diev es neatkāpšos,
Viņš mani neatstās,
Pie Viņa vien es glābšos,
Jeb kādās bēdiņās,
Viņš ir mans Palīdziņš,
Kas man dos visās vietās,
Tās vajadzīgās lietas,
Man nebūs trūkumiņš.

Ir tava dvēsele nevesela un lielu grēku nomākta? Redzi, Jēzus Kristus grib tevi ar savām žēlīgām rokām apkampt un tavu dvēseli dziedināt, kā Viņš darīja šim cilvēkam.

Tavi grēki tevi vairs nespaidīs un negulēs uz tavu sirdi, jo Jēzus Kristus ir tas Kungs, kas saka ar svētā ķēniņa Dāvida muti: Mana roka to uzturēs, un mans elkons to stiprinās, ka tu brīnīdamies sacīsi: “Kur ir tāds Dievs, kā Tu esi, kas piedod grēkus un neatmaksā Savas tautas atlikušajiem viņu noziegumus, kas mūžīgi netur dusmas? Jo Tev patīk žēlastība. Viņš atnāks pie mums atkal atpakaļ, Viņš apžēlosies par mums; mūsu vainas Viņš griezīs atkal par labu. Visus mūsu grēku darbus tu liec iemest jūras dziļumos.” [Mih.7:18-19]

Dažs kļūst sakampts ne ar labu sirdi, kā nabaga kalps, kas savu darba biedru ceļos nometies lūdza: cieties ar mani, es tev visnotaļ maksāšu, tomēr nevarēja to aplabināt, jo otrs to sakampa un žņaudza. [Mt.18:28]

Jūdu lielskungs Jozua pakāra Ajas ķēniņu kokā vārtu priekšā. Tā ir grūta sakampšana un sagrābšana. Bet tevi, kas savus grēkus atzīsti, un turi godā Dievu, tevi apkamps Kungs Jēzus Kristus ar savām žēlīgajām rokām, ko Viņš izstiepj cauru dienu, gribēdams, tevi pievilkt pie sevis. Ar savām mīļajām rokām Viņš apkampj tevi, piespiež tevi savām krūtīm un līgsmojas ar visu savu spēku, kas Viņam ir Debesīs, kad tu esi atstājies no grēkiem.

Un kad tu kā cilvēks klūpi, tad Viņš paņem tevi ar savām rokām, un tevi pieceļ. “Tas Kungs ir atbalsts visiem, kas krīt, un padara atkal taisnus visu nomākto stāvus.” [Ps.145:14]

Ir klāt mirstamā diena un tev būs staigāt visas miesas ceļu? Tad sagrāb Jēzus Kristus tavu dvēseli un tik stipri ieslēdz savā rokā, ka “neviens tās neizraus no Manas rokas,” [Jņ.10:28] “tos mokas neskars.” [Sal.gudr.3:1] Redzi, kā Jēzus Kristus ciena to, kas ciena Viņu.

Esi tu nevesels pie savas miesas? Jēzus Kristus grib tevi, ja Viņš nomana, ka tava vesleība tev būs par labu, un tu vesels tapis neiekritīsi lielākos grēkos, atkal veselu darīt, ittin kā šo ūdenssērdzīgo cilvēku. Viņš sasien tavas vātis, Viņš vieglus dara tavus sadauzītos kaulus, Viņš tevi iepriecina, un tevi pieceļ kājās, ka tu ar līgsmu un priecīgu muti vari dziedāt:

Teic Dieva Kunga vārdu,
Cik vari, mana dvēselīt,
Teic daudz un dažu kārtu,
Kas tev grib laba parādīt,
Tev tavus grēkus piedot,
Kas tavu sirdi kremt,
Tev veselības iedot,
Un savā klēpī ņemt,
Viņš pildīs tev ar prieku,
Kā ērgli atjaunās,
Kas darīs tev pārlieku,
To taisni notiesās. Āmen.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.