154. Kādēļ mēs saucam Dieva pirmo personu par Tēvu?


Senākā monēta ar Bībeles motīva attēlojumu

Līdz šim vissenākā numismātiem zināmā monēta ar Bībeles motīva attēlojumu ir laika posmā no 193. līdz 211. gadam pēc Kristus darinātā.

Senākā monēta ar Bībeles motīva attēlojumu


Uz vienas bronzā kaltā naudas gabala puses ir attēlots attiecīgā laika Romas imperators Septimijs Severs, bet otrajā – stāsts par Noā izglābšanos no grēku plūdiem.

Šis notikums uz monētas ir attēlots divās ainās. Viena – pa labi, kur vīrietis ar sievieti atrodas šķirstā, kuras vāks ir atvērts, bet uz šī vāka ir nolaidies putns. Var saprast, ka šķirsts peld viļņos. Otrajā ainiņā, pa kreisi, redzami šie paši divi cilvēki uz sauszemes, bet virs viņiem lidinās putns ar nagos satvertu olīvzaru.

Savukārt šķirstu, kas attēlots uz monētas, rotā Vecās Derības grieķu valodas tulkojumā – Septuagintā – atrodamais vārds νώε [noe].

Tas ļauj secināt, ka šis Bībeles stāsts ir bijis vispārzināms – vismaz Mazāzijā, kur šī monēta darināta.

Noasa škirsts uz Romas impērijas monētas

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

Viena atsauce par “Senākā monēta ar Bībeles motīva attēlojumu”

  1. +Jean:


    Šādas monētas ir tapušas piecu imperatoru laikā no 193. līdz 263. gadam pēc Kristus, tas ir, krietni pirms imperatora Konstantīna laikiem, kad kristietība tika iekļauta Romas impērijas oficiālo reliģiju sarakstā.

    Uz vienas monētas puses ir attēlots attiecīgā laika imperators – Septimijs Severs (193.-211.g.), Aleksandrs Severs (222.-235.g.), Gordiāns III (238.-244.g.), Filips I (244.-249.g.) vai Treboniāns Galls (251.-253.g.), bet uz otras Noasa stāsta notikums.

    Daudzu tautu atmiņās ir stāsti par lieliem plūdiem, un ka šajos lielajos plūdos ir izglābušies tik pāris cilvēku. Tomēr uz monētām vārds NOE ir uzrakstīts tieši tā, kā tas ir atrodams Vecās Derības Septuagintas grieķu valodas tulkojumā, kas tapa jau 2.-3. gadsimtā pirms Kristus.

    Tas ļauj secināt ne tikai to, ka ir attēlots notikums no jūdu un kristiešu Svētajiem Rakstiem, bet arī, ka šis notikums ir bijis vispārzināms – vismaz Mazāzijā, kur šīs monētas ir izlietas.

    Tāpat ir arī iespējams, ka šīs pilsētas vadītājiem šāda izvēle monētas attēlojumā ir iepatikusies simboliskā nozīmē, jo pilsētas nosaukumā ir atrodama līdzība ar arku, tāpat arī Ararata kalni, kas minēti 1. Mozus grāmatā vārdā kā Noasa arkas piezemēšanās vieta, ir salīdzinoši netālu no šīs pilsētas.

    Frīģijas pilsēta Apameija, kur šīs monētas ir tapušas, ir dibināta 3.gs. pirms Kristus (šobrīd tās nosaukums ir Dināra (Turcijā)). Tomēr pāris gadsimtus vēlāk tā iesaukta arī par Kibōtos. Šis vārds nozīmē „kaste“ vai „lāde“ un tas bija kā apzīmējums tam, ka šī pilsēta bija kļuvusi bagāta un nozīmīga. Tieši vārds kibōtos (κιβωτός) grieķu valodas tulkojumā ir izmantots, lai apzīmētu Noasa arku Bībelē.

    Jozefs Flāvijs savā Antiquites stāsta par 2000 jūdu ģimenēm, kuras no Bābeles (kas tur bija palikušas no gūsta laikiem) tika pārmitinātas uz Frīģiju 3.gs. pirms Kristus. Savukārt, kristīgās draudzes šai reģionā jau radās pārdesmit gadus pēc Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās, par ko liecina Apustuļu darbu 18. nodaļas 23. pantā teiktais, ka apustulis Pāvils „pārstaigāja pēc kārtas Galatijas un Frīģijas zemes, visur stiprinādams mācekļus.“

    Tomēr rakstiskos vēstures avotos mēs neatrodam pamatojumu, kāpēc ir izvēlēts šāds zīmējums uz romiešu naudas monētām, tas ir, vai tas ir tapis tiešā jūdu vai kristiešu ietekmē vai arī kādu citu iemeslu dēļ.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.