254. Kāpēc trešo ticības locekli beidzu ar vārdiem: "Tas ir tiešām tiesa"?


Sektas Latvijā

Analizējot tālāk mūsu sabiedrības attieksmi pret jaunajām reliģiskajām grupām, gribētos jautāt jautājumu, kuru bieži vien uzstāda pati sabiedrība, proti, kāpēc šo kustību darbība Latvijā nes augļus, kāpēc jaunieši iesaistās netradicionālās reliģiskās grupās. Viena no atbildēm varētu būt šāda – mūsu skolās un valsts institūcijās valdošais pasaules uzskats ir sekulārisms. Sekulārisms, noraidot Dieva eksistenci un ignorējot cilvēku garīgos meklējumus, rada garīgu vakuumu, kuru aizpilda dažādas jaunas reliģiskas kustības.

Sektas Latvijā

Nav taisnība uzskatam, ka reliģiskos jautājumos mūsu skolas ir neitrālas. Nav taisnība, ka mūsu publiskās skolas mūsu bērniem neuzspiež nevienu konkrētu pasaules uzskatu, bet ļauj bērniem brīvi izvēlēties. Mūsu valsts skolas katru dienu, divpadsmit gadu garumā mūsu bērniem uzspiež tādu pasaules uzskatu kā sekulārismu. Kas ir sekulārisms? Tas ir pasaules uzskats, kurš noraida Radītāja eksistenci, kurš tic, ka pasaule ir radusies tā, kā to skaidro Darvins, kurš tic, ka cilvēks ir tikai augsti attīstīts dzīvnieks, kurš noraida jebkādu morāles Devēju, jo cilvēks pats izlemj, kas ir labs un kas ir slikts.

Gribētos sacīt, ka sekulārisms ir arī sava veida reliģija, proti, ļoti vājš pakaļdarinājums kristīgai ticībai:

  • Sekulāristam ir savi Svētie Raksti – humānistu manifests;
  • Sava grēka doktrīna – cilvēka problēma ir māņticība un nezināšana;
  • Sava pestīšanas doktrīna – cilvēku glābs skolas;
  • Savi tempļi – skolas;
  • Savi mācītāji – psihologi un psihoterapeiti;
  • Savas himnas – piemēram, Eirovīzijas dziesmas;
  • Savi dievi – zinātne, modernās tehnoloģijas, nauda, izglītība.

Līdz ar to, kad es savus bērnus sūtu uz valsts skolu, es skaidri apzinos, ka sūtu savus bērnus sekulārisma vidē. Katru dienu, daudzas stundas, divpadsmit gadu garumā maniem bērniem “tiek skalotas smadzenes” ar sekulārisma pasaules uzskatu.

Mūsu publiskās valsts skolas nav neitrālas pasaules uzskatu un reliģijas jautājumos. Mūsu skolas nedod tikai zināšanas. Mūsu skolas audzina bērnus par sekulāristiem. Mūsu skolas neatbild uz bērnu garīgajiem jautājumiem. Vai tāpēc ir jābrīnās, ka jaunas reliģiskas kustības atrod labvēlīgu augsni mūsu sabiedrībā. Jo, patiešām, ne jau visi bērni domā tikai par naudu, mēbelēm un izpriecām. Daudzi jo daudzi bērni uzstāda jautājumus, kas ir saistīti ar garīgiem, reliģiskiem meklējumiem.

Sabiedrības attieksmē pret t.s. sektām saskatu zināmu absurdu. No vienas puses, mūsu sekulārai sabiedrībai nepatīk šis jaunais fenomens. Un to var saprast, jo sekulārisms reliģiju un viss, kas ar to saistīts, uzskata par cilvēces māņticības paliekām. No otras puses, pati sabiedrība, piemēram, skolas, nemitīgi strādā pie tā, lai šis jaunais fenomens augtu un pieņemtos plašumā. Ja šīs sektas salīdzina ar asinsvadu slimību un mūsu skolas ar cilvēka ķermeni, tad situācija, manuprāt, izskatās šāda – no vienas puses cilvēks ir noraizējies par sava ķermeņa veselību, no otras puses, cilvēks turpina smēķēt, kas noteikti tikai pasliktinās viņa veselības stāvokli.

Tāpat tas ir ar skolām, no vienas puses tās uztrauc tas, ka bērni iesaistās šajās jaunās reliģiskās kustībās, no otras puses, tās, mācot un uzspiežot sekulārisma vērtības mūsu bērniem, veicina bērnu garīguma meklējumus šajās jaunās kustībās. Ignorējot bērnu garīgās vajadzības, vai arī piedāvājot mūsu bērniem reliģiskos surogātus sekulārisma izskatā mūsu skolas faktiski veicina jauno reliģisko kustību izplešanos mūsu sabiedrībā.

Vienīgo izeju šādā situācijā saredzu tajā, ka cilvēkiem, kuri strādā Latvijas izglītības sistēmā ir jāierauga vairākas problēmas:

  • Skolas nav neitrālas savā pasaules uzskatā.
  • Skolas uzspiež mūsu bērniem sekulāristu pasaules uzskatu.
  • Skolas nav tolerantas un nedod mūsu bērniem izvēlēties pasaules uzskatu.
  • Sekulārisms neatbild uz cilvēku garīgiem meklējumiem.

Tādējādi pašas skolas rada labvēlīgu augsni jauno reliģisko kustību darbībai.

Turpinot analizēt sabiedrības attieksmi pret jaunām reliģiskām kustībām, gribētos izcelt vēl vienu, manuprāt, svarīgu detaļu. Proti, sekulārismam nav pieņemamas ne tikai t.s. sektas, bet arī t.s. tradicionālās konfesijas.

Konflikts starp sekulārismu un kristietību ir neizbēgams, jo tie ir savstarpēji izslēdzoši pasaules uzskati. Tas, ka mūsu skolās ir tik grūti ieviest kristīgo mācību, ir spilgts pierādījums tam, ka mūsu skolas nav neitrālas, ka tās ir sekulāras, ka tās skalo smadzenes mūsu bērniem ar sekulārismu, ka tās ir pat naidīgas pret kristīgo ticību.

Ja nu tomēr ir vērojams kāds progress šajos jautājumos par kristīgās mācības ieviešanu skolās, tad noteikti ir jāpateicas tiem cilvēkiem izglītības sistēmā, kuri ir vai nu kristieši, vai nu cilvēki, kuri patiešām ir toleranti un iecietīgi.

Klausoties sabiedrības negatīvos vērtējumos par jaunām reliģiskām kustībām, piemēram, bija labs cilvēks, bet tagad ir sācis lasīt Bībeli un regulāri apmeklē kaut kādas sanāksmes, nāk prātā doma, ka to pašu taču var vērst pret t.s. tradicionālām konfesijām, proti, arī tajās tiek uzsvērta Bībeles lasīšana un regulāra dievkalpojumu apmeklēšana. Un tas nav fanātisms. Tas nav sektantisms. Tā ir normāla kristīga cilvēka dzīve šajā pasaulē.

Patreiz mūsu sekulārā sabiedrība nevēršas atklāti pret tradicionālām konfesijām. Bet cik ilgi? Var saprast, ka sekulāra sabiedrība grib ierobežot un kontrolēt jaunās reliģiskās kustības. Taču nevajadzētu aizmirst to, ka sekulāra sabiedrība nav neitrāla attieksmē pret tradicionālām konfesijām. Pie izdevības tā centīsies ierobežot un kontrolēt arī tās. Zīmīgi, ka saskaņā ar valsts likumdošanu, arī luterāņu Svētdienas skolas bērniem ir jābūt rakstiskai vecāku atļaujai par to, ka viņi piekrīt savu bērnu Svētdienas skolas apmeklējumiem. Taču no otras puses, mūsu valsts ne reizes nav prasījusi vecākiem, kristiešiem atļauju vai viņi ir ar mieru, ka bērniem skolās tiek mācīts sekulārisms. Es noteikti nedotu šādu atļauju. Bet neviens jau to neprasa. Valsts vienkārši uzspiež šo pasaules uzskatu un, faktiski, pati rīkojas kā sekta un pārkāpj likumus, ignorējot vecāku gribu.

Šī raksta mērķis nebija aizstāvēt jaunās reliģiskās kustības. Ja tās sagroza kristīgo mācību, tad baznīcai par to ir jārunā. Ja tās veic antisociālas darbības, tad valstij uz to ir attiecīgi jāreaģē. Taču vēlējos ar šo rakstu norādīt uz vienu problēmu – mūsu sabiedrība, mūsu izglītības sistēma ir sekulāra, atskaitot daudzus kristīgus pedagogus. Līdz ar to nav jābrīnās, ka uzrodas jaunas reliģiskas kustības. Garīgais vakuums taču kādam ir jāaizpilda. Tāpat mums arī nevajadzētu brīnīties par to, ka kristīgais pasaules uzskats joprojām netiek pieņemts mūsu sabiedrībā.

Jēzus saka: “Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība”. Latvijā, neraugoties uz sekulārisma valdošo garu un jauno reliģisko kustību ienākšanu, joprojām ir daudzi šī Ceļa gājēji, kuri mīl šo Patiesību, kuri dzīvo šajā Dzīvībā. Un par to ir prieks. Kas to lai zina, varbūt reiz sekulārisms mūsu skolās nomirs un mūsu bērni varēs brīvi apgūt kristīgo pasaules uzskatu. Bet kamēr tas nav noticis, lai mūsu mājas ir kā mazi dievnami.

« Lasīt sākumu

Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

8 atsauces par “Sektas Latvijā”

  1. grecinieks:


    uzskats, kurš noraida Radītāja eksistenci, kurš tic, ka pasaule ir radusies tā, kā to skaidro Darvins,
    ===============================
    Man šķiet, ka Darvins neskaidroja pasaules rašanos, bet gan tikai dzīvības rašanos. Jautājums – vai Darvina pasaules uzskats noraida Radītāja eksistenci? Cilvēks var gan ticēt Radītāja eksistencei, neticot Bībelei, gan arī ticēt Radītāja eksistencei, interpretējot Bībeli tā, ka tā nav pretrunā ar Darvina mācību.

  2. moritz:


    spuljgha histeerija… nekas vairaak… attieciibaa uz textu par nosodiijuma iztruukumu pret tradiconaalajaam konfesijaam, kuru maaciiba sevii ietver biibeles lasiishanu un sanaaksmju apmekleejumu, izsauc pamatotu jautaajumu: a jums pashiem nav ienaacis praataa, kaapeec taa ir? da taapeec, ka no pasaules ne ar ko neatshkjiraties… kamdeelj sist saveejos? par ko? da nav par ko… jums leeta zheelastiiba, sektantiem esat atveeleejushi sekoshanu kristum…

  3. gviclo:


    Draugs, moritz,

    Autors uztaucas nevis par Dieva lūgšanu un Bībeles lasīšanu, bet par pretīgajiem maldiem, kas ir sektās. Kā arī par visu to, kas cilvēku turp aizved.

    Piemēram, luteriskājā baznīcā teorētiski nevajadzētu būt maldiem, savukārt, sektās ir maldi pēc defenīcijas. Kā ir dzīvē un praksē? Spriediet katrs pats.

    Manuprāt, autora pārdomas ir vērts nopietni apdomāt.

    Ar cieņu,
    gviclo

  4. jeweller:


    Dienas un gadi skrien,cilvēki un laiki mainās,tikai Dievs tas pats-pastāvīgs un nemainīgs.
    Nevēlos īpaši uzteikt vai nosodīt sekulāro sabiedrību,konfesionālo kristietību,harizmātiskas sektas un vēl kādus.Tātad,pārdomas izrietošas no konkrētas,lokālas geogrāfiskas vietas,kas tomēr nedaudz atspoguļo situāciju sabiedrībā(ne tikai iepriekš minētajās grupās)
    Juri,tu taču labi atceries 90tos Liepājā.Kādas tad bija Luteriskās draudzes?Pašpietiekamas,pašapkalpojošas,intravertas? Vai atvērtas,ekstravertas,evangelizējošas,gatavas pārmaiņām ne tikai sev bet arī,katrai nākošai paaudzei,jauniešiem,kas mainās teju vai pa 7-10gadiem?
    Jau pēc tavas aiziešanas,par to laiku atceros tikai vienu,nemitīgos un nepārtrauktos skandālus,arī publiskajā telpā par,ap un tieši Luteriskajā baznīcā.Un tās te ir 5.gab.Tieši tā,var skaitīt gabalos un kur nu vēl visas pārējās konfesijas.
    Ar ļoti retiem izņēmumiem arī kāds tiešām evangelizējošs pasākums un tas pats organizēts no Rīgas.
    Bet tieši šeit tiks būvēts Mormoņu Templis,pašā pilsētas centrā,pretī Domei.
    Varbūt kļūdos bet kas līdzīgs netop nekur austrumeiropā,šķiet tuvākais Zviedrijā vai Vācijā!?
    Lai arī konfesionāli ekumēniskie mācītāji mēgināja ko bilst,bet par vēlu,vilciens jau aizgājis.Jā un taču iekšējās garīgās problēmas taču jārisina!?
    Tātad nobeigumā jautājums-no kurienes tad radies šis garigais vakums sabiedrībā?
    Vai ne no tā,kuram tas bija jānes to nav nesis?
    p/s
    Lūgtum katram kurš tagad sitīs mani krustā,pataupīt pa naglai arī sev :)

  5. Ingars:


    jeweller – nu gluži kā naglai uz galvas trāpīji vājajā vietā. Ir tā, ka ar luterisko mācību viss ir kārtībā, jo tā nav nekas cits, kā tā pati Kristus, apustuļu un praviešu mācība. taču ar praksti gan daudz kas nav kārtībā un viss tik tāpēc, lai lūk nizskatītos, ka kopējam katoļus vai harizmātus. Tjipa tā – nebūs nekāda pakaļmērkaķošanās, sēdēsim sapīkuši savā kaktiņā. Bet vai tad tāpēc atmest svētīgās kalpošanas, ka tā dara arī citi? Sātanisti arī izmanto daudzus baznīcas rituālus – vai tāpēc atmetīsim arī tos,?

  6. jeweller:


    Laikam tomēr pārfrazēšu jautājumu-No kurienes tad radies garīgais vakums Baznīcā?

  7. Ingars:


    Tas dēļ pašu cilvēku attieksmes. Viņi grib lai visu pienes uz paplātes, taču Dieva aicinājumu darīt, nevis kurnēt, nesaskata. Nav problēma iekš luteriskās mācības, problēma ir iekš cilvēku attieksmes. jā protams, lielākais vaininieks ir mācītājs, jo kads mācītājs, tāda draudze, tomēr lielā mērā paši draudzes locekļi ar ir slinki un kūtri. Tas vēl arī tāpēc, ka krusta teoloģija mūsdienu materiālisma laikmetā nav īpaši pievilcīga, tāpēc populārāki ir sludinātāji, kas sludina labklājības teoloģiju.

    Redz ar Jēzu bij kopā daudz cilvēki…….kad Viņš dziedināja, dalīja maizi. Bet kad Jēzus sāka runāt nopietnākas lietas, daudzi aizgāja, jo šie vārdi bij smagi. Bet kad Jēzus bij pavisam tuvu Savai nāvei, tad ar Viņu kopā bij tikai 11 apustuļi.

    Padomā – 11 cilvēki no visām tām ļaužu masām.

  8. jeweller:


    Pārlapoju Jura Uļga rakstus, uzdūros ari savam komentāram :) Nav jau tik daudz laika pagājis, kādi trīs arpus gadu. Pēc manas šaurās pierītes vērtējuma, kas tad ir noticis? Piesauktās sektas,ja tādas eksistē, tad tās kuras sevi pieteikušas ari eksistē.Kādas divas, un… vairāk nezinu???(arī jau droši vien uz eksistences robežas.)
    Uzcelts un pabeigts Mormoņu templis.
    Tagad par tradicionālajām sekt(piedodiet-konfesijām)(Latvijā?Liepājā?).Nobankrotējusi mācītāju partija politikā.
    Problēmas kā vienmēr vienā no lielākajām konfes.L…
    Uz juridiska bankrota sliekšņa te kādas draudzes.
    Baznīca kā vienmēr tiek izmantota politiķu spēlītēm ar savām stulbajām “itkā”
    lugšanu brokastīm.Kur šie paši mācītāji tik ļoti piekrīt piedalīties un pazīmēties.Kaut arī skaidri saskatāmas lamatas tam visam(sauciet kā gribat-garīgas vai kā)
    Un tagad pats galvenais novērojums, citāts:
    “Patreiz mūsu sekulārā sabiedrība nevēršas atklāti pret tradicionālām konfesijām”
    Domāju ka nu jau vēršas gan ,arī atklāti.Un dažādos aspektos.
    Un vai tad tas būtu pateicoties augstākmineto sektu invāzijai Latvijā?



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.