223. Ko nozīme tas, ka Draudze ir viena?


Šaubās kristietim jāskatās uz Dieva radīšanas darbu

Vispirms paturi vērā mūsu Dieva radīto kāds Viņš ir Meistars, kāds Dievs, kāds diženums, kāda varenība! Vai šim Dievam, kas to visu ir paveicis, jelkas būtu par grūtu? Mums nav ne mazāko šaubu, ka Viņš patiešām to visu ir radījis, jo tas, ko savu acu priekšā redzam, nevarēja rasties pats no sevis, bet kāds to nepārprotami ir radījis. Ak vai, cik slinkas mūsu domas, cik gauss ir mūsu prāts, ka mēs kaut mirkli apšaubām Dievu, Viņa vēlmi palīdzēt cilvēkam, lai saņemtu Viņa palīdzību!

šaubās kristietim jāskatās uz Dieva radīšanas darbu

Šādas pārdomas nebūs noderīgas un nepieciešamas nedz vieglu dienu tīkotājam, kas nepazīst nekādas bēdas, nedz arī perfektam, allaž Dieva vārdā dzīvojošam kristietim, bet gan tādam kristietim, kas ir nonācis tumsā un pārbaudījumos un sācis apšaubīt visus Dieva vārdus. Šādam smagi pārbaudītam cilvēkam Tas Kungs norāda uz visu Savu radīšanas darbu nevis kā ticības pierādījumu, bet — lai tas skatītos pats savām acīm.

Piemēram, tā mūsu Kungs runā pret miesīgām raizēm: “Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?” (Mt.6:26). Ja reiz Dievs rūpējas pat par mazajiem, nenozīmīgajiem putniņiem, vai tad Viņš aizmirsīs par cilvēku, kas ir Viņa dārgākais un brīnišķīgākais radījums, Dieva tēls, bērns un mantinieks, putnu un dzīvnieku pārvaldnieks?

“Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsni, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?” (Mt.6:28-30). Jūs, kas esat “Dieva cilts”! Ak, jūs mazticīgie! Tas Kungs pret bailēm no ļauniem cilvēkiem saka: “Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti” (Mt.10:29-30).

Tev šķiet, ka esi Dieva pamests; varbūt ir kāda lieta, kurā jūties bezpalīdzīgs. Tev pašam trūkst padoma, un pasaulē nav neviena, kas varētu palīdzēt, un, saukdams uz Dievu, tu esi paguris un novārdzis, viss šķiet veltīgi Dievs izturas kā varonis, kas izmisis, un kā cīnītājs, kas nespēj palīdzēt. Vai tas varētu tā būt, ka viss ir tieši tās kā izskatās?

Vai nesaproti, ka tieši tāda ir dziļā apslēptība, kādā pie mums nāk brīnumainais un vienmēr uzticamais Dievs? Protams, tas attiecas uz tevi ar noteikumu, ka tu nepretojies Tam Kungam un Viņa Vārdam, piemēram, kārodams svēttapšanas spēku, iekams esi sācis ticēt un guvis mierinājumu nepelnītajā žēlastībā, vai arī kārodams saņemt miesīgu palīdzību, iekams pats esi pielicis pūles utt. Tātad, ja meklēsi palīdzību īstajā veidā, tad nav iespējams, ka Dievs tev nedos visu to labāko un noderīgāko.

Jebšu Tā Kunga roka ir par īsu, ka vairs nevar palīdzēt? Vai Tas, kas radījis aci, nespēs redzēt tavu nelaimi? Vai Tas, kas radījis ausi, nespēs tevi sadzirdēt? Vai Tas, kas rūpējas par putniņiem, nerūpēsies arī par tevi? Pārdomā kārtīgi Kristus jautājumu: “Vai jūs neesat daudz vērtīgāki par tiem?” Pestītājs skaidri apliecina: “..jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi” (Mt.10:31). Paturi tos prātā, jo tie ir paša Kunga vārdi! Viņš, kas mūs ir dārgi atpircis, to patiesi ir domājis un sacījis: “Jūs esat vērtīgāki par daudziem zvirbuļiem.” Un, ja reiz Viņš neaizmirst pat zvirbuļus, vai Viņš aizmirsīs tevi?

Tu varbūt saki: “Bet es esmu grēkojis, visas manas nelaimes ir pelnītas, un ne jau velti es ciešu pamestību.” Ak vai, cilvēk, vai tu tiešām iedomājies, ka Dievs pret mums izturas saskaņā ar mūsu grēkiem!? Vai tiešām tā pret mums izturas Dievs Tas Kungs, kas mūs izredzējis pirms pasaules radīšanas un Kristū samierinājis pasauli ar Sevi, kamēr vēl bijām Viņa ienaidnieki, kamēr vēl neviens Viņu nepielūdza un mēs bijām bez izpirkuma jā, vai Viņš tiešām ir izturējies saskaņā ar mūsu grēkiem?

Vai Dieva priekšā mums būtu jāstājas un jāstāv pašiem ar savu taisnību? — Ja reiz nekas miesīgs netop izglābts, tad pēc taisnības arī mums no Dieva nevajadzētu saņemt ne lāses ūdens! Taču mēs ik brīdi un katru acumirkli esam Dieva labo darbu un dāvanu ieskauti. Tādēļ no tā, ko redzam un saņemam, mums ir jāmācās saskatīt to, ko neredzam.

Paturot prātā dievišķās radīšanas varenos darbus, mums ir arī jāizskauž mūsu prāta lepnība, kas cīnās pret Dievu, kritizē Viņa vārdus, darbus un apšauba visu, ko nespēj saprast. Kad senlaiku dievbijīgais vīrs, kam tajā zeme nebija neviena līdzīga, reiz krita šajā kārdinājumā, Tas Kungs viņam atbildēja:

“Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? .. Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti, vai kas ir licis tās stūra akmeni, kad visas rīta zvaigznes kopā dziedāja un visi Dieva dēli (eņģeļi) gavilēja? Un kas noslēdza jūru ar stipriem vārtiem, kad tā, dzīvi burbuļodama, izplūda ārā no savas mātes klēpja tolaik, kad Es mākoņus tai izveidoju par tērpu un ietīstīju to tumsā it kā tinamos autos? .. Vai tavā priekšā ir kādreiz vērušies vaļā nāves vārti, un vai tu esi redzējis ieeju ēnu valstī?.. Kur tad ir ceļš turp, kur gaisma dalās, un no kurienes pa visu zemi izplatās austrumu vējš? .. Vai tu sēji kopā gaišām saitēm Sietiņa zvaigznes, un vai tu raisīji vaļā Oriona zvaigžņu jostu? .. Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi?” (Īj.38:4, 6-9, 17, 24, 31, 33).

Līdzīgi jautājumi mums ir jāuzdod tad, kad cilvēks grib kritizēt Dieva vārdus un noraida tos kā nesaprotamus. Šādi jautājumi cilvēkam ļaus atteikties no tādas nodarbes un sacīt: “Runā, Kungs, Tavs kalps klausās!”, jo tāda Dieva radības aplūkošana ir patiesi svētīga un lietderīga.

Tātad no cilvēka radīšanas un visiem citiem Dieva labajiem darbiem pret cilvēku mums galvenokārt ir jāmācās saprast Dieva mīlestību. Cilvēks ir Dieva dzīvības bērns, un Tas Kungs mums apliecina, ka visā pasaulē nav otras tādas mātes mīlestības pret saviem bērniem, kāda ir Dievam pret mums (Jes.49:15-16).

Tādēļ sacīšu vēlreiz: nedomā, ka esi Dievam nesvarīgs. Apdomā savu Kas tevi ir radījis un līdz šim uzturējis? Kam citam, ja ne cilvēkam, Dievs ir radījis visu virs zemes? Kas ir tavas esamības dziļākais pamats, uz kura tu dzīvo, rosies un esi? Vai Tēvs nerūpēsies par bērnu, ko laidis pasaulē? Kurš dzīvnieks, lācis vai tīģeris, ir tik ļauns, lai nemīlētu, nebarotu un neaizstāvētu savu atvasi?

Kā gan tu vari domāt, ka Dieva sirds tev nav atvērta un tu esi nesvarīgs kurši ir pati mīlestība un kurš ziedojis mums Savu Dēlu! Tikpat droši, kā tu vari apjaust to, ka esi Dieva radīts un esi cilvēks, gluži tāpat tu vari paļauties uz Dieva mūžigo un neaptveramo mīlestību.

Kungs, atver mūsu acis un vairo mums ticību!

Birkas: , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.